Ja nevarat novājēt un negribat saslimt ar vēzi
Zinātnieki arvien vairāk atklāj saistību starp slimībām un izteikti skābu uzturu. Veselības treneris Ross Bridžfords piedāvā recepti, kā atjaunot līdzsvaru.
Organisma spēja regulēt pH līmeni, kad apēsti skābu vidi veidojoši produkti, ir ļoti sarežģīts process, kas sākas gremošanas traktā. Tur produkta pH potenciālam ir tieša, nepastarpināta ietekme uz sālskābes un nātrija bikarbonāta attiecību, kas kuņģī tiek saražota gremošanas pirmās fāzes laikā. Ja bombardējat organismu ar skābi veidojošiem produktiem (cukuru, graudiem, gaļu, piena produktiem, alkoholu, ķimikālijām, hidrogenētām eļļām un transtaukskābēm), jūs ieejat stāvoklī, ko medicīnā dēvē par uztura izraisītu acidozi (zemas pakāpes acidozi vai hronisku metabolo acidozi).
Iepriekšējo astoņdesmit gadu laikā zinātnieki ir pierādījuši skaidru sakarību starp skābu vidi veidojošu produktu ēšanu un saslimstību ar vēzi. Kādā nesenā pētījumā ASV Nacionālā vides veselības zinātņu institūta (US National Institute of Environmental Health Sciences) pētnieki analizēja datus par 43 570 sievietēm, kas bija 35–74 gadus vecas. Pētnieki atklāja, ka uztura izraisīta acidoze bija vērā ņemams riska faktors invazīvam krūts vēzim.
Kādā citā pētījumā zinātnieki analizēja ierakstus par 30 tūkstošiem pieaugušo, kas laikposmā no 2001. gada janvāra līdz 2010. gada decembrim piedalījās veselības pārbaudē. Pētnieki atklāja, ka tiem, kuru urīnam bija viszemākais pH līmenis (visskābākā vide), bija lielāks risks nomirt no vēža, kā arī no sirds un asinsvadu slimībām un citiem iemesliem, salīdzinot ar cilvēkiem, kam urīns bija vissārmainākais.
Tūkstošiem pētījumu uzrādīts, ka uzturs, kurā bagātīgi iekļauti sārmaini dārzeņi un augļi, spēj pasargāt no saslimšanas ar vēzi. 2017. gada aprīlī veikta metaanalīze, kurā apkopoti dati par vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, un atklāts, ka dārzeņu patēriņš ir saistīts ar nieru vēzi, – jo vairāk dārzeņu uzturā, jo mazāks nieru vēža risks.
Taču ir svarīgi saprast, ka sārmainu produktu ēšana nepadarīs visu jūsu organismu sārmainu un nenogalēs vēža šūnas. Ēdot sārmainus produktus, jūs sniedzat savam organismam daudz uzturvielu, lai tas varētu nodrošināt līdzsvaru (homeostāzi) un tādējādi palielināt savas spējas novērst vēža veidošanos.
Arī viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību iemesliem ir uztura izraisīta acidoze. 2017. gadā tika veikts kāds pētījums, kas aptvēra vairāk nekā 90 tūkstošus cilvēku. Pētnieki secināja, ka cilvēkiem, kas ar uzturu noslogoja savu organismu ar vislielāko skābes daudzumu, bija lielāks risks nomirt un jo īpaši – no sirds un asinsvadu slimībām. 5 Šie rezultāti saskan ar Korejas zinātnieku atklājumiem, kuri 2015. gadā pētīja 31 590 pieaugušo veselības datus un secināja, ka starp acidozi un risku nomirt no sirds un asinsvadu slimībām pastāv cieša saistība.
Vēl viens fakts – acidoze pilnībā izjauc divu hormonu darbību, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai samazinātu svaru, un tie ir leptīns un adiponektīns. Leptīns ir atbildīgs par ziņošanu smadzenēm, ka ir laiks pārstāt ēst. Kā atklāts 2003. gadā publicētā Šveices pētījumā, acidoze būtiski samazina leptīna līmeni tauku šūnās. Ja leptīns ir nomākts, pastāv liela iespēja, ka cilvēks visu laiku jutīsies izsalcis.
Tikpat būtisks ir adiponektīns, hormons, kas liek organismam sadedzināt taukus, lai iegūtu enerģiju. 2010. gadā Taizemes zinātnieki veica kādu pētījumu, kurā dalībniekiem septiņas dienas stimulēja acidozi. Pētnieki atklāja, ka pēc šīs iedarbības cirkulējošā adiponektīna līmenis bija nozīmīgi sarucis. Un, lai gan acidozes stāvoklis bija tikai nedēļu, pētījuma dalībnieki enerģijas ieguvei sadedzināja mazāk tauku.
Uztura izraisīta acidoze arī hroniski paaugstina kortizola līmeni, kas var tālāk veicināt iekaisumu, radīt stresu virsnieru dziedzeriem un izjaukt zarnu trakta baktēriju līdzsvaru. Visi šie faktori ir būtiski saistīti ar tauku šūnu veidošanos, svara pieaugumu un nespēju samazināt lieko svaru.
Palielinot kortizola līmeni, acidoze var veicināt arī insulīna rezistenci, radot lielāku risku daudzām vielmaiņas slimībām.
Tā kā uztura izraisītai acidozei ir nopietna ietekme uz vairogdziedzera darbību, skābi veidojošs uzturs var nopietni ietekmēt organisma spēju regulēt arī citus hormonus, kas darbojas pret vēzi, kā insulīnam līdzīgo augšanas faktoru-1 (IGF-1). Tas ir ļoti svarīgs, lai pasargātu no prostatas, resnās zarnas un krūts vēža.
Skāba starpšūnu vide, iekaisums un oksidatīvais stress ir jebkuru veselības traucējumu pamatā, un nav brīnums, ka risinājums teju visām šīm problēmām ir pretējais – sārmaina vide, iekaisuma samazināšana un antioksidantu uzņemšana.
