Melanoma ar plašām metastāzēm - tāda ir 25 gadus vecā Alekseja diagnoze, taču birokrātijas dēļ valsts apmaksātas zāles saņemt nevar
foto: Ekrānuzņēmums no TV3 Ziņām.
Esi vesels

Melanoma ar plašām metastāzēm - tāda ir 25 gadus vecā Alekseja diagnoze, taču birokrātijas dēļ valsts apmaksātas zāles saņemt nevar

TV3 ziņas

25 gadus vecajam Aleksejam diagnosticēts ļaundabīgais ādas audzējs – melanoma, metastāzes skārušas kaklu, plaušas un aknas. Pirms pusotra gada Aleksejam izoperēja aizdomīgu dzimumzīmi, taču analīzes neko sliktu neuzrādīja, taču pērn jaunietim dūres lielumā uztūka kakla limfmezgls un izmeklējumi apstiprināja šausmīgo diagnozi, vēsta TV3 ziņas.

Puisim, kurš pabeidzis Rēzeknes valsts ģimnāziju, ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnēs, bija sācis studēt maģistratūrā, nācies nopauzēt savu dzīvi un sākt cīņu ar smago slimību. 

“Man izrakstīja tabletes ķīmijterapijai. Man bija metastāzes kaklā, aknās, plaušās. Kaklam palīdzēja samazināties, bet plaušas un aknās turpina augt,” stāsta Aleksejs. 

Ārstu konsīlijs Aleksejam ir nozīmējis gadu ilgu kursu ar medikamentu “Keytruda”, kas ir efektīvs, taču ļoti dārgs. Ik pēc trim nedēļām viņam nepieciešami 8000 eiro, bet kursam kopumā 145 000 eiro. Topošais jurists vērsās ar lūgumu valstij kompensēt zāles. Saņēma atteikumu. 

“Lēmumā rakstīts, ka man bija sākta ķīmijterapija. Otrkārt, tas, ka man ir pozitīva mutācija. To “Keytruda” apmaksā tikai tad, kad sāk uzreiz ar viņu ārstēt, un ir negatīva mutācija,” stāsta Aleksejs. 

Pirms neilga laika valsts vispār nekompensēja inovatīvus medikamentus melanomas ārstēšanai, tagad tādi ir. Kādu terapiju kompensēt, ir atkarīgs no tā, vai melanomas mutācija ir atrasta. Ja tā ir atrasta, kompensēta mērķterapijas kombinācija, ja nav atrasta, valsts apmaksā specifisku imūnterapiju. Tača abu veida terapijas vienam pacientam nekompensē. 

“Ja pacients progresē uz mērķterapiju, tad otrās līnijas terapija ar imūnterapiju viņam vairs nav kompensēta, kaut arī šī terapija viņam varētu strādāt un dzīvi pagarināt. Mēs zinām terapiju, kas varētu strādāt, mums nav alternatīvas, ko mēs varētu piedāvāt. Tajā pašā laikā pacients nevar saņemt zāles, jo to izmaksas ir ārkārtīgi augstas,” skaidro Onkoloģe-ķīmijterapeite Alinta Hegmane.

Nacionālais veselības dienests (NVD) pašlaik neplāno paplašināt pacientu loku, kompensējot dārgās zāles arī tiem, kas sākotnēji ārstēšana sākta ar citu terapiju. 

Tikmēr reizi mēnesī Aleksejs no Rēzeknes mēro ceļu uz Rīgu pie ārstiem, – pateicoties ziedotājiem, pirmo “Keytruda” devu puisim varēs injicēt, taču nav skaidrs, vai to varēs izdarīt arī nākammēnes un vēl turpmāk, līdz pilnīgai slimības uzveikšanai.

Palīdzēt 25 gadus vecajam Aleksejam var šeit!