Kas īsti ir bisfenols A un kādu postu veselībai tas spēj nodarīt

Kas tas ir? 

Bisfenols A (BPA) ir sintētiska ķīmiska viela, ko jau kopš 50. gadiem lieto dažu plastmasas veidu ražošanā. Tas ir visur – gan apkārtējā vidē, gan cilvēku organismā, un, neraugoties uz sabiedrības bažām par tā izmantošanu, BPA ir viena no pasaulē visvairāk ražotajām ķīmiskajām vielām. 

Ko tas nodara?

Galvenais uztraukuma iemesls saistībā ar BPA ir tas, ka no iepakojuma šī viela nonāk ēdienā un dzērienā un beigu beigās – arī mūsu organismā. Pētījumos ar cilvēkiem atklāta BPA klātesamība cilvēka siekalās, urīnā, asinīs un mātes pienā. Daudz nekļūdoties, var apgalvot, ka gandrīz visiem cilvēkiem organismā ir BPA. Citi veidi, kā BPA nonāk organismā, – ieelpojot gaisu (ar putekļiem) un pieskaroties plastmasai, kas satur BPA (caur ādu). 

Lai gan valsts iestādes turpina apgalvot, ka BPA līmenis nepārsniedz pieļaujamo, zinātniskie pētījumi liecina par kaut ko citu. Zināms, ka BPA ir ķīmiska viela, kas negatīvi ietekmē hormonālo sistēmu, un pat nelielā daudzumā var izraisīt nevēlamas sekas gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. 

Kur to var atrast? 

Eiropas Savienībā un Kanādā ir aizliegts izmantot BPA bērnu pudelīšu ražošanā, un arī ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) vairs neļauj izmantot BPA bērnu pudelīšu vai piena maisījuma iepakojuma ražošanā, taču šo ķīmisko savienojumu var atrast epoksīda sveķos, kas pārklāj pārtikas produktu un dzērienu fasēšanai izmantoto metāla kārbu iekšpusi, kā arī polikarbonāta plastmasas pudelēs, kurās tiek fasēts ūdens un pārtika, tāpat arī plastmasas kārbās, kas paredzētas ēdiena uzglābšanai, rotaļlietās, līmēs un elektronikā. Čeki un zobu plombas arī var saturēt BPA. 

Ko var darīt lietas labā? 

Zinot, kā BPA ietekmē veselību, daudzi ražotāji jau atteikušies to izmantot savas produkcijas ražošanā, taču ir pamats jaunām bažām, jo BPA aizstāj ar citām ķīmiskām vielām. Citiem vārdiem – tas, ka uz produktu iepakojuma norādīts, ka tajā nav BPA, nenozīmē, ka iepakojums ir drošs. Labāka izvēle būtu pēc iespējas izmantot plastmasas alternatīvu, it īpaši, ja ir runa par pārtiku. Un labāk ēdiet svaigu ēdienu, nevis tādu, kas ir iefasēts konservu kārbās. 

Kā izvairīties no BPA

• Lietojiet uzturā svaigus produktus, kas nav rūpnieciski pārstrādāti, un pēc iespējas izvairieties no konservētiem produktiem.
• Ierobežojiet iepakotas pārtikas lietošanu uzturā. Iepērcieties pie vietējiem zemniekiem, ekoveikalos vai beziepakojuma veikalos vai izmēģiniet interneta veikalus, kas piegādā produkciju bez plastmasas iepakojuma.
• Ja lietojat konservētus produktus, pirms ēšanas tos noskalojiet un nekad nesildiet produktu konservu kārbā. 
• Izvairieties no plastmasas pudelēs fasēta ūdens. Iegādājieties vairākkārt izmantojamu stikla pudeli un dzeriet filtrētu ūdeni. 
• Nelieciet mikroviļņu krāsnī plastmasas traukus. Labāka alternatīva ir keramika vai stikls. 
• Neglabājiet ēdienu plastmasas trauciņos. Labāka alternatīva ir stikla vai nerūsējošā tērauda trauki. 
• Neņemiet čeku, ja vien tas nav nepieciešams. Ja tomēr to darāt, neturiet to ilgi rokā un neglabājiet čekus makā vai somā.
• Izvēlieties bērnu rotaļlietas, kas gatavotas no cita materiāla, nevis plastmasas.