Aptauja: katram trešajam Latvijas iedzīvotājām ir neveselīgs dzīvesveids

Aptaujā atklājies, ka 59% iedzīvotāju veic par maz fizisko aktivitāšu, bet katrs piektais jeb 22% neveselīgi ēd.

Kā norāda Latvijas Fizioterapeitu asociācijas vadītāja, fizioterapeite Līga Līdumniece, mazkustīgums un neveselīgs dzīvesveids ir izplatīta problēma dažādās vecuma grupās. "Iemesli tam ir dažādi - nereti tā ir audzināšana, kad vecāki un citi ģimenes locekļi ar savu piemēru bērnībā nav iemācījuši, ka veselīgi ēst un pietiekami daudz kustēties ir būtiski veselības saglabāšanai. Dažkārt cilvēki arī apjūk veselīga dzīvesveida informācijas pārbagātībā, nespēj piemeklēt sev piemērotas fiziskās aktivitātes un kļūdaini uzskata, ka veselīgs uzturs ikdienā izmaksā dārgi," skaidroja Līdumniece.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka par veselīgu savu dzīvesveidu uzskata 69% aptaujāto sieviešu un 63% vīriešu. Turklāt vīriešu vidū ir arī daudz vairāk neveselīgas pārtikas cienītāju - 27%, kamēr dāmu vidū neveselīgi ēd 16%.

Lai arī aptaujas dati liecina, ka sievietes kopumā biežāk nekā vīrieši cenšas piekopt veselīgu dzīvesveidu, cita aina paveras, vērtējot fizisko aktivitāšu daudzumu, proti, 45% vīriešu atzinuši, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, kamēr sieviešu vidū to atzina vien katra trešā jeb 32% sieviešu.

Pēc sadalījuma pa vecumu grupām fiziski visaktīvākie ir jauni cilvēki 18-24 gadu vecumā, bet fiziski visneaktīvākie ir seniori 64 līdz 75 gadu vecumā, kuru vidū pietiekami daudz fizisko aktivitāšu veic katrs trešais.

Līdumniece skaidroja, ka ikvienam ir ļoti būtiski atrast sev patīkamu fizisko aktivitāšu veidu kā vasarā, tā arī gada vēsajā sezonā, pēc nepieciešamības konsultējoties ar ekspertiem, tostarp ģimenes ārstu vai fizioterapeitu. "Katrs, neatkarīgi no vecuma, var sev piemeklēt tādu fizisko aktivitāti, kuras laikā nemaz nejutīsi, ka sporto. Kādam cilvēkam hobijs ir skriešana, kāds cits ir riteņbraukšanas entuziasts - ļoti svarīgi, lai izvēlētais aktivitātes veids patiktu, neizraisītu pārslodzi un neradītu organisma pretreakciju. Šāda regulāra pretreakcija var rezultēties ar cilvēka nevēlēšanos sportot vispār, bet realitātē viņš visticamāk vienkārši nebūs atradis sev piemērotu aktivitāti," norādīja fizioterapeite.

Pēc viņas paustā, vēl viens izplatīts iemesls, kāpēc cilvēki dažkārt izvēlas nesportot, ir zināšanu trūkums par pareizu vingrinājumu tehniku, konkrētam sporta veidam piemērotu apģērbu un apaviem.

Aptaujā secināts, ka sievietes teju divas reizes biežāk nekā vīrieši izvēlas veselību stiprināt, lietojot dažādus uztura bagātinātājus. Sieviešu vidū uztura bagātinātājus lieto 32%, bet vīriešu vidū 18%.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".