Pārgurusi no neskaitāmām operācijām, jauniete nolemj amputēt savu pēdu un dokumentē visu procesu

Jāšanas nodarbības laikā zirgs paklupa un Džordana piedzīvoja smagu kritienu. "Es tiku pie ļoti, ļoti neparastas traumas. Vairāki ārsti, apskatot kāju, secināja, ka nekad ko tādu nav redzējuši," stāsta meitene. Džordanas potītes kauls bija ielūzis un daļa no tā izbīdījusies no vietas.

Pirmā operācija tika veikta trīs dienas pēc nelaimes, jo kāja bija pārāk pietūkusi, lai to operētu uzreiz. Pēc diviem mēnešiem rentgenā atklājās, ka operācija nav bijusi veiksmīga, tāpēc potītes kauls tika atkal atdalīts un operācija noritēja no jauna. Pēc gada ārsti izlēma meitenes potītes kaulu savienot ar tērauda plāksni un sešām skrūvēm. "Man tas nešķita pareizi," ārstu lēmumu komentē Džordana, "pēc operācijas es piedzīvoju pastāvīgas sāpes."

14 gadus meitene mocījās, lietojot pretsāpju zāles. Turklāt sāpju dēļ jauniete klibojusi. "Es nespēju paiet, nevarēju normāli strādāt, nespēju uz divām minūtēm izvest pastaigā suņus," mokošos laikus atceras Džordana. "Katru vakaru es pie kājas turēju ledus paku. Es vairs nevēlējos tā dzīvot."

Džordana pēc ilga laika atkal devās pie ķirurga, kurš viņai ieteica izvēlēties starp diviem risinājumiem - veikt riskantu potītes nomaiņu vai arī amputēt pēdu. Pārgurusi no daudzajām operācijām meitene izvēlējās amputāciju.

"Es sākotnēji apsvēru potītes nomaiņu, jo ģimene bija pārliecināta, ka man vispirms jāizmēģina viss iespējamais, lai kāju saglābtu. Zaudēt pēdu tomēr ir nozīmīgs lēmums," stāsta Džordana. "Tomēr, jo vairāk es domāju par amputāciju, jo neizbēgamāka tā man šķita. Es negribēju atkal piedzīvot bezgalīgas operācijas." 27 gadus vecā Džordana atklāj, ka cerību atkal skriet un pārvietoties bez sāpēm viņai devusi protēze.

Savu lēmumu meitene pavēstījusi ģimenei, kura viņu atbalstījusi. Džordana potītei un pēdai atvadas teikusi pagājušā gada 11. oktobrī. Pirms nozīmīgā dzīves notikuma meitene pat uzrakstījusi pēdai atvadu vēstuli.

"Tā neesmu es, tā esi tu. Esmu pārliecināta, ka kopā esam piedzīvojušas labus laikus, tomēr ir pienācis brīdis šķirties. Vēlu tev visu labāko," ironiju pirms nopietnās operācijas spējusi saglabāt Džordana. Vēstuli pēdai meitene parakstījusi kā "asiņu piegādātāja". Atvadu vārdus uzrakstījuši arī Džordanas tuvinieki.

Ārēji pozitīvā meitene atklāj, ka viņa bijusi pārbijusies pirms došanās uz operāciju zāli: "Es biju šausmās. Tomēr pirmkārt domāju par to, ka esmu priecīga, ka pieņēmu šo lēmumu."

Tagad Džordana mācās aprast ar savu jauno labās pēdas protēzi un pārvietošanos ar kruķiem. Visu nozīmīgā dzīves brīža gaitu meitene dokumentējusi savā video straumēšanas vietnes "Youtube" kontā. Džordana atklāj, ka visgrūtāk ir samierināties ar pastiprināto sabiedrības uzmanību: "Pieauguši cilvēki blenž 20 sekundes un tad sāk sačukstēties. Es domāju, "veči, kas par lietu, ja gribat man ko jautāt, tad dariet to, vai vismaz centieties būt mazāk uzkrītoši." Ir sāpīgi un ļoti dīvaini būt par apspriedes objektu visur, kur eju."

Protams, ir bijuši brīži, kad Džordana aizdomājas, vai veikusi pareizo izvēli. "Dažreiz es aizdomājos, vai savam vīram vairs vispār šķietu pievilcīga. Tomēr man palīdz aktīvā dzīve sociālajos tīklos. Dalīšanās ar pārdzīvojumiem dara mani stiprāku un man šķiet, ka ar savu pieredzi palīdzu arī citiem."

Pēc operācijas Džordanas lielākais sapnis ir atkal atsākt skriet. "Es neesmu skrējusi kopš 13 gadu vecuma, kad piedzīvoju kritienu. Es ļoti apskaužu visus, kuri var skriet. Esmu jau sākusi pētīt, kādu skriešanas kājas protēzi iegādāties," par nākotnes plāniem stāsta drosmīgā sieviete.