Slimnīcu pārstāvji bažījas par sekām, ja no 1.janvāra nebūs pieejami līdzekļi mediķu algu pieaugumam
Nenodrošinot nepieciešamos līdzekļus mediķu atalgojuma pieaugumam no 1.janvāra, jārēķinās ar negatīvās sekām ilgtermiņā, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda klīnisko universitāšu slimnīcu pārstāvji.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols pauda, ka, ja no 1.janvāra nebūs pieejami papildu līdzekļi gan virsstundu apmaksai, gan atalgojuma palielināšana, tad tam būs negatīvas ilgtermiņa sekas. Tādā gadījumā tiem cilvēkiem, kas vēlēsies strādāt vairāk, nāksies strādāt vairākās medicīnas iestādēs reizē, skaidroja Ābols.
Viņš akcentēja, ka ir nepieciešams risinājums šai akūtajai situācijai un tas nevar būt tikai virsstundām paredzētie līdzekļi, bet ir jābūt arī skaidram plānam, kā pakāpeniski notiks atalgojuma celšana nākamajos gados. Ābols pozitīvi izteicās par līdz šim īstenoto pieeju, kad iepriekš tika palielināti pieejamie līdzekļi, samazinot vakanču skaitu slimnīcā.
BUKUS valdes priekšsēdētājs brīdināja, ka, nesaņemot nepieciešamos līdzekļus, var sekot pakalpojuma apjoma samazināšanās. Viņš norādīja, ka situācijā, kad 70% no slimnīcas līdzekļiem tiek atvēlēti atalgojumam, būtu diez gan absurdi runāt par līdzekļu atrašanu pašas medicīnas iestādes citu izdevumu sadaļās. Slimnīca atvēl līdzekļus atalgojumam arī uz infrastruktūras atjaunošanas rēķina, bet liels jautājums, cik ilgi tā būs iespējams darīt, pauda Ābols.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis teica, ka svarīgākais ir virsstundu apmaksas jautājums, ko reizē nevar skatīt atrauti no jautājuma par atalgojuma palielināšanu. Neturpinot atalgojuma palielinājumu, veselības aprūpe atkal nonāks iepriekšējā nulles punktā pirms reformu sākšanās, lai gan iepriekš, pateicoties deputātu un ministru lēmumiem, bijis jūtams atalgojuma pieaugums un vakanču piepildījums uzlabojās par 20%, pauda Paeglītis.
Līdzīgi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga norādīja, ka cilvēku resursi medicīnā ir ierobežoti, tāpēc valsts medicīnā atalgojumam ir jābūt tādam, lai jaunieši izvēlētos un paliktu šajā sfērā. Darba samaksai ir jāpieaug, ja negribam, lai valsts medicīna izzūd un iet bojā, pauda Kreicberga.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs sacīja, ka, nesaņemot papildu līdzekļus, arī reģionālajām slimnīcām nebūs iespējams sniegt pakalpojumus 2018.gada līmenī, kas nozīmēs aprūpes līmeņa un pakalpojumu skaita samazināšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns norādīja uz diviem iespējamiem risinājumiem - nepieciešamos līdzekļus mediķiem vai nu iestrādājot 2019.gada pagaidu budžetā, vai, piemēram, pēc deputātu iniciatīvas sagatavojot speciālu likumu par veselības aprūpes finansēšanai nepieciešamajiem papildus līdzekļiem līdz 2019.gada budžeta pieņemšanai.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka tiks rosināts Saeimai pagaidu budžetā 2019.gadam iekļaut arī virsstundu apmaksai nepieciešamos apmēram 16 miljonus eiro. Savukārt mediķu atalgojuma pieaugumam jāmeklē līdzekļi, rēķinoties ar to, ka jau pašlaik fiskālā telpa ir negatīva.
Deputāts Andrejs Klementjevs (S) norādīja, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) publiski esot norādījusi, ka neesot problēmu ar finansējumu atrašanu atalgojuma pieaugumam, ja ir politiskā griba. Savukārt, ņemot vērā FM pārstāvju teikto šodien komisijā, neesot saprotams, vai līdzekļi ir pieejami vai nav.
Kā ziņots, veselības finansējuma pieauguma nodrošināšana turpmākajos gados ir politiskās gribas jautājums, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem lika noprast Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja, finanšu ministre Reizniece-Ozola.
Ministre sacīja, ka gadījumā, ja nenotiktu valdības maiņa, līdzšinējais Ministru kabinets turpmākajos gados nodrošinātu veselības nozarei papildus finansējumu. Tomēr tagad lēmums par veselības finansējuma pieaugumu būs jāpieņem jaunajai valdībai, kurai būs jāvienojas par prioritārajiem pasākumiem, kam 2019.gada budžetā piešķirt papildus finansējumu.
Valdība otrdien bez diskusijām uzklausīja un pieņēma zināšanai Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par mediķiem solīto atalgojuma palielināšanu par vidēji 20% turpmākos trīs gadus.
Kā pausts ziņojumā, lai 2019., 2020. un 2021.gadā palielinātu šo personu darba samaksu par vidēji 20%, kopumā nepieciešami 641,6 miljoni eiro. No šīs summas mediķu algu celšanai nākamgad nepieciešami 103,6 miljoni eiro. Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem no tiem nepieciešami 70,7 miljoni eiro, bet rezidentiem - 2,2 miljoni eiro.
Vienlaikus ar plānoto darba samaksas pieaugumu pagarinātā normālā darba laika atcelšanai jeb visu virsstundu dubultai apmaksai nākamgad nepieciešami 19,3 miljoni eiro, savukārt bez iecerētā mediķu atalgojuma palielinājuma - 16,1 miljons eiro.
