Šī gulēšanas kļūda kaitē ne mazāk kā gāzēti dzērieni
Mums ir sliktas ziņas tiem, kuri mēdz gulēt ar pavērtu muti. Zinātnieki noskaidrojuši, ka šāds gulēšanas veids kaitē zobiem ne mazāk kā gāzētu dzērienu lietošana pirms miega.
Guļot šādi, mēs elpojam caur muti, un tas padara sausu mutes dobumu. Šādā veidā pazūd siekalu saudzējošais efekts – un siekalas, kā zināms, dabiskā veidā iznīcina baktērijas, kuras rada skābu vidi.
Tātad, ja guļam ar atvērtu muti, mutes dobumā palielinās skābuma līmenis, kas ir pateicīga vide zobu erozijai, un tie var sākt bojāties. Zinātnieki uzskata, ka šie rezultāti varētu izskaidrot zobārstu vērojumus, ka cilvēkiem, kuri guļ ar atvērtu muti, zobi bojājas ātrāk.
Šā gulēšanas veida cienītājiem visbiežāk bojājas tieši tālākie zobi – jo mutes dobums vairāk izžūst tieši dziļāk, nevis priekšpusē. Caur muti visbiežāk naktī elpo tie pacienti, kas sirgst ar astmu vai obstruktīvas miega apnojas sindromu (krākšanu kā medicīnisku problēmu).
Parastos apstākļos mutes dobuma pH līmenis, kas rāda skābju un sārmu līdzsvaru, ir neitrāls un sasniedz 7,7. Taču, guļot ar atvērtu muti, pH līmenis nokrītas līdz apmēram 6,6, liecina pētījums, kas publicēts žurnālā „Journal of Oral Rehabilitation“.
Dažiem cilvēkiem, kuri mēdz gulēt ar atvērtu muti, skābuma līmenis var būt pat 3,6, un ar to pietiek, lai sāktos zobu bojāšanās. Šāds skābuma līmenis līdzinās tam, kāds rodas, izdzerot glāzi apelsīnu sulas vai bundžiņu gāzēta dzēriena. Pētījumi liecina, ka caur muti visbiežāk elpo vīrieši – tas ir raksturīgi gandrīz trešdaļai vīriešu un tikai 5% sieviešu. Miega pētniece Džoanna Čoja (Joanne Choi) no Otago Universitātes (Jaunzēlande) kopā ar kolēģiem ir izveidojuši ierīci, kuru naktī var piestiprināt pie zobiem. Šī iekārta fiksē skābuma līmeni un pārsūta datus uz datoru.
Šī zinātnieku grupa veica eksperimentu, kura laikā brīvprātīgajiem lūdza vienu nakti gulēt ar deguna aizbāžņiem, lai būtu spiesti elpot caur muti. Otru nakti šie brīvprātīgie, kuru vidējais vecums bija 25 gadi, gulēja normāli – neaizbāžot nāsis. Iepriekš eksperimentos, lai izmērītu skābuma līmeni, pētnieki modināja dalībniekus nakts vidū, taču šāda metode varēja traucēt organisma ritmus un sniegt nepareizus rezultātus. “Šis pētījums ir pirmais, kas vairāku dienu garumā ir izsekojis cilvēku mutes dobuma skābuma līmeņa izmaiņām,” atzīst Čoja, “Mūsu rezultāti apstiprina pieņēmumu, ka elpošana caur muti patiešām var būt riska faktors zobu veselībai, izraisot tādas kaites kā zobu emaljas erozija un kariess.”
