Barošana ar krūti ietekmē mazuļa ģenētiku
Jau sen ir noskaidrots, ka mazuļa barošanai ar krūti ir daudz priekšrocību, kas ir svarīgas bērna fiziskajai un garīgajai attīstībai, bet diez vai daudzi zina, ka krūts barošanas efektivitāte izpaužas arī ģenētiskajā līmenī.
To tikai nesen atklājusi zinātnieku un mediķu grupa no Providensas Universitātes (ASV). Pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka apkārtējā vide jeb, precīzāk, mātes rūpes par mazuli un viņa barošana ar krūti var epiģenētiski ietekmēt to bērna gēnu izpausmes, kas saistīti ar stresa reakcijām, jo, kā zināms, vides signāli atlasa, modificē un regulē gēnu darbību.
Lai pārbaudītu savu hipotēzi, zinātnieki salīdzināja stresa hormona kortizola līmeni piecu mēnešu vecu mazuļu siekalās gan tajos gadījumos, kad mātes baro bērnus ar krūti, gan tajos, kad bērnus baro ar piena maisījumu.
Mērījumi katram mazulim tika veikti divas reizes – kad bērns bija mierīgs un kad apkārtējā vide radīja viņā stresu līdz tādai pakāpei, ka, pat esot kopā ar mammu, bērns it kā pēkšņi sajuta negaidītu atsvešināšanos.
Mazuļiem tika izvērtēta arī DNS metilācijas (tas ir viens no galvenajiem epiģenētiskās ietekmes rādītājiem) pakāpe glikokortikoīdā receptora gēnā. Kā jau minēts iepriekš, šī gēna pastiprināta ekspresija var novest pie paaugstinātas smadzeņu šūnu jutības (tā ir organisma atbildes reakcija uz glikokortikoīdu izstrādi), un attiecīgi pastiprinās arī reakcija uz stresu.
Jaunais pētījums atklāja, ka tiem bērniņiem, kurus baro ar krūti, DNS metilācijas līmenis, kā arī kortizola sekrēcija bija zemāka nekā tiem, kas baroti ar mākslīgo maisījumu. Citiem vārdiem, ar krūts pienu barotajiem mazuļiem notika epiģenētiskas izmaiņas, kas ļāva viņiem krietni mierīgāk reaģēt stresa situācijās.
