Vai mūs glābs gēnu analīzes? Jauni secinājumi par "kļūdainajiem" gēniem

Ja atrod šos “kļūdainos gēnus”, var doties vizītē pie jauna speciālista – onkologa-ģenētiķa, kurš, visdrīzāk, pārliecinās, ka sieviete tikpat labi kā līdz šim var dzīvot laimīgi gan bez savām krūtīm, gan bez olnīcām un olvadiem. 

Nākotnē ģenētiskās analīzes būs viena no nozīmīgākajām metodēm vēža profilaksē. To lieto arvien vairāk ārstu, tāpat izmanto integratīvās un funkcionālās medicīnas speciālisti. Zināšanas par konkrētām novirzēm gēnos palīdz ārstiem dot padomu, kā mainīt ieradumus, dzīvesveidu, diētu un no kurām ķīmiskām vielām vēlams izvairīties, lai samazinātu vēža risku, kā arī noteikt, kādas pārmaiņas jūsu dzīvē konkrētajā brīdī būtu prioritāras. Tomēr pētniecība šajā jomā ir tikai bērna autiņos, un mēs daudz ko vēl nezinām. 

Viens no svarīgākajiem elementiem ir izprast, kā mūsu gēni izpaudīsies, nevis zināt, vai šajos gēnos ir noteiktas variācijas. Vienkārši izsakoties, mūsu gēni “pielādē revolveri”, bet tā, kas “nospiež gaili”, ir vide. Tas nozīmē, ka cilvēku var uzskatīt par mazāk veiksmīgu ģenētisko “kāršu kavu”, bet, stingri kontrolējot savus ieradumus, dzīvesveidu un diētu, viņš var būtiski ietekmēt, kā šie gēni tiek izmantoti. 

Janvārī tika paziņots, ka visu sieviešu BRCA un citu ar krūts un olnīcu vēzi saistītu gēnu skrīnings izmaksu ziņā ir efektīvs, un šī ziņa nekavējoties parādījās masu medijos visā pasaulē.

"Jādomā, tā diena medicīnas nozarē strādājošiem sabiedrisko attiecību speciālistiem bija svētki. Tomēr tas, kam bija jābūt labai ziņai un vēža profilakses kustības dižākajam sasniegumam, manī rada satraukumu," raksta Roberts Verkerkts - nevalstiskās apvienības "Alliance for Natural Health International" vadītājs. 

Šī pieeja nenoliedzami veicinās agrīnu vēža ārstēšanu. Taču – kāda ir ilgtermiņa ietekme uz cilvēkiem, kuri zinās, ka viņiem un viņu ģimenes locekļiem ir daļēji vai pilnīgi kļūdains gēns, kas var izraisīt vēzi? Kā simtiem cilvēku reaģē, saņemot šādu ziņu? Vai viņi nekavējoties rīkojas un izoperē visas ķermeņa daļas, kas var radīt risku? Vai krīt depresijā, sāk slīcināt bēdas alkoholā un pa virsu uzēd eļļā fritētus kartupelīšus? Varbūt ēd saldumus, lai sevi mierinātu?

Ko mediķi varētu darīt, konsultējot pacientus vai sniedzot padomus, kas patiešām varētu samazināt vēža risku cilvēkiem ar “kļūdainajiem” gēniem? Mēs zinām, ka dzīvesveids, uzturs un konkrētas uzturvielas ir cieši saistītas ar onkoloģisko slimību izcelsmi un prognozi, un tāpat ir daudz uzturvielu vai uztura bagātinātāju, kas palīdz gēniem atjaunoties – tātad dara tieši to, kas nepieciešams cilvēkiem “riskanto” BRCA 1/2 variantu. 

Medicīna šobrīd ir krustcelēs, un lēmumu pieņemt nav viegli. Vai izmantosim savas zināšanas par organisma programmēšanu, lai vienkārši izņemtu tās ķermeņa daļas, kas var saslimt, vai skatīsim gēnu un vides mijiedarbību plašākā perspektīvā un piedāvāsim cilvēkiem metodes, kas neietver tik radikālu iejaukšanos? Vai ģenētiskā medicīna pieļāvusi kļūdu, “riskantos” gēnus nemitīgi dēvējot par “kļūdainiem”? 

Cilvēka organismā ir vairāk nekā 20 000 gēnu, un katram no tiem ir variācijas. Mēs nepietiekami zinām par cilvēkiem, kam ir gēnu mutācijas, bet kuri tomēr nesaslimst ar vēzi. Vai tas ir kaut kādā veidā saistīts ar vidi, kurā viņi dzīvo, epiģenētisko vēsturi, visu viņu ģenētisko “kāršu kavu” vai to kombināciju? 

BRCA gēni nav radušies vakar. Tie ir pastāvējuši jau 1,6 miljardus gadu, un tos var atrast ne tikai dzīvniekiem, bet arī augiem un sēnēm. Tos var ietekmēt vīrusi, un nesen, izsakoties ar evolūcijas teorijas terminiem, tie ir evolucionējuši ļoti strauji tieši primātu, arī cilvēku, organismā. Mēs joprojām nezinām, kāpēc, tāpat kā mēs daudz ko nezinām par gēniem.