No Lielbritānijas mājās Rēzeknē atgriezies jauns ginekologs: "Cilvēkus projām dzen finansiālās problēmas"
Rēzeknes slimnīcas Dzemdību-ginekoloģijas nodaļā divus mēnešus strādā jauns ginekologs, dzemdību speciālists rēzeknietis Andrejs Smirnovs. Viņš pastāstīja, ka mājās atgriezies, jo vēlas savas Lielbritānijā iegūtās zināšanas izmantot Latvijā, kā arī uzsver, ka cilvēkus no mājām prom dzen naudas lietas.
Smirnovs studējis Rīgas Stradiņa universitātē, bet lielāko darba pieredzi ginekoloģijā un dzemdniecībā guvis tieši Lielbritānijā "Walsall Manor Hospital", kur gada laikā tiek pieņemtas ap 4500 dzemdības. Tomēr, neskatoties uz iespējām un daudzsološo karjeru Lielbritānijā, jaunais speciālists atgriezies dzimtajā pilsētā.
Smirnovs atzīst, ka par ārstu nolēmis kļūt vēl bērnībā: "Tā kā manā ģimenē ir ārsti, sākot no vectēva Aleksandra Smirnova, pazīstama tiesu medicīnas eksperta, mājās bija medicīnas grāmatas, enciklopēdijas, doma kļūt par ārstu prātā ienāca vēl skolas jaunākajās klasēs. Skolā patika tādi mācību priekšmeti kā fizika, ķīmija, bioloģija, un izvēle iet mācīties uz Rīgas Medicīnas akadēmiju, pašreizējo Rīgas Stradiņa universitāti, bija loģiska. Citu domu, kurp iet mācīties, man nebija."
Par dzemdniecības un ginekoloģijas speciālistu Smirnovs izvēlējāties kļūt, jo, kā pats saka, izjutis vēlmi novirzīt "ģimenes karmu" citā virzienā. Otrkārt, ginekologs-dzemdību speciālists esot daudzpusīga profesija - var vadīt dzemdības, operēt, pieņemt ambulatori, nodarboties ar citām lietām. "Tādēļ mana izvēle bija būt klāt un palīdzēt pie cilvēka nākšanas pasaulē," norāda Smirnovs.
Uz Lielbritāniju Smirnovs devies strādāt, jo labi pārvaldījis angļu valodu un zinājis, ka darba pieredzi tur var iegūt ātrāk. Sava loma bijusi arī finansiālajam aspektam - Lielbritānijā ārsta darba samaksa ir augstāka. "Tā kā Latvija bija iestājusies Eiropas Savienībā un visas Latvijas ārstu kvalifikācijas Lielbritānijā tika atzītas, tas bija izdarāms samērā vienkārši," norāda Smirnovs.
Cilvēkus projām no valsts dzen finansiālās problēmas
Cilvēkus projām no valsts dzen finansiālās problēmas, pauda Smirnovs.
Pēc Smirnova domām finansiālais jautājums ir visasākais - cilvēki šeit vienkārši nevar nopelnīt pietiekami, lai izdzīvotu. Tā saucamajos treknajos gados daudzi paņēma bankās kredītus, bet pēc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas, kad strauji kritās gan nekustamā īpašuma cenas un saruka darba algas, cilvēki, lai atdotu kredītus, bija spiesti braukt peļņā uz ārzemēm. "Ja pieaudzis vīrietis, strādājot divos darbos, nevar nopelnīt tik, lai nodrošinātu ģimeni, tad viņš sāk domāt, kur to naudu nopelnīt, un situācijā, kad visas Eiropas Savienības valstis ir atvērtas, bieži vien tiek pieņemts lēmums aizbraukt," norāda Smirnovs.
Norādot, ka viņš nav ne ekonomists, ne valdības vīrs, Smirnovs pieļauj, ka galvenais, lai nobremzētu cilvēku aizbraukšanu no valsts, cilvēkiem ir jābūt darbam, iespējai nopelnīt iztiku un nodrošināt pietiekami augstu dzīves kvalitāti.
Ja cilvēku aizbraukšana no valsts netiks samazināta un iedzīvotāju skaits tajā tupinās samazināties, Latvijai draud situācija, kad tā vairs nespēs nodrošināt savu kā valsts funkciju izpildi - izmaksāt pensijas, nodrošināt sociālās funkcijas, medicīnisko aprūpi, izglītību u.c.
