Būtiski palielināts finansējums C hepatīta ārstēšanai
foto: Edijs Pālens/LETA
Salīdzinoši uz pārējās Eiropas fona Latvijā saslimšana ar C hepatītu ir dramatiska. Tiek lēsts, ka ar to sirgst katrs 50. Latvijas iedzīvotājs un vairums no viņiem par to pat nenojauš.
Esi vesels

Būtiski palielināts finansējums C hepatīta ārstēšanai

Elmārs Barkāns

Kasjauns.lv

Ilgus gadus C hepatīta pacieti tika pamesti vieni ar savu nelaimi, un tikai 2016.gadā veselības ministra Gunta Belēviča iniciatīvas rezultātā notika būtisks pavērsiens, lai arī Latvijas iedzīvotāji saņemtu tādu ārstēšanu, kā citās Eiropas Savienības valstīs, un tiem nebūtu jāpārceļas dzīvot un strādāt uz citām valstīm, kur varēja saņemt bezmaksas ārstēšanu. Kopš tā laika finansējums C hepatīta ārstēšanai atrasts un ik gadu pieaug. Ja 2017. gada pirmajos desmit mēnešos C hepatīta ārstēšanai izlietoti 8,9 miljoni eiro, tad nākamgad šim mērķim atvēlēti 16 miljoni ambulatorai ārstēšanai un vēl 5,7 miljoni C hepatīta terapijai. Veselības ministre Anda Čakša paziņojusi, ka nākamgad plānots palielināt C hepatīta pacientu skaitu, kas saņems ārstēšanu.

Kasjauns.lv skaidroja, kādi bija ārstēšanas panākumi pērn un kas paredzēts nākamgad?

Papildus ārstēs 204 pacientus

Veselības ministrijas preses sekretāre Undīne Šulca Kasjauns.lv informēja: „2017. gada pirmajā pusgadā ārstēšana C vīrushepatīta (VHC) pacientiem F3 un F4 stadijā īstenota 69% apmērā no gada plānotā pieejamības pieauguma apjoma, līdz ar to plānots turpināt iesākto reformu VHC ārstēšanā, nodrošinot tiešās darbības interferonu nesaturošo preparātu pieejamību pacientiem lielākā apjomā un 2018. gadā nodrošinot papildus terapiju 204 VHC pacientiem. Vispirms terapiju paredzēts nodrošināt VHC F3 un F4 stadijā fiksētajiem 2017. gada pacientiem un iespēju robežās no 2018. gada tiks uzsākta ārstēšana arī pacientiem ar F2 aknu bojājuma stadiju. Reforma VHC pacientu ārstēšanai tiks turpināta arī 2019. un 2020.gadā.

Papildus 2017. gada turpinātajam apjomam, 2018. gadā tiks nodrošināta vēl 204 pacientu ārstēšana, kopā 407 pacientu ārstēšana.

2018. gadā atvēlēti 16 miljoni eiro VHC ambulatorai ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensēšanai. Savukārt C vīrushepatīta terapijas nodrošināšanai 2018. gadā atvēlēti papildus 5,7 miljoni eiro”.

Iepriekš Veselības ministrija norādījusi, ka 2018. gadā medikamentu kompensēšanai infekcijas slimību (C hepatīta un HIV) izplatības mazināšanai kopumā piešķirti 16,7 miljoni eiro. Vai tas nozīmē, ka C hepatīta ambulatorai ārstēšanai (kompensējamie medikamenti) finansējums sastāda 16 miljonus eiro un HIV ārstēšanai (kompensējamie medikamenti) 2018.gadā tikai 0,7 miljoni eiro. Tomēr piešķirtais finansējums ir lielāks. Undīne Šulce Kasjauns.lv pastāstīja:

„2018.gadā C vīrushepatīta ārstēšanai paredzēti 15 miljoni eiro. Savukārt HIV infekcijas ārstēšanai papildus novirzīti 4,2 miljoni eiro. Tādējādi ar 2018. gadu zāļu iegādes kompensācijas sistēmā pacientu ar HIV infekciju ārstēšana tiks uzsākta agrīnā slimības posmā no 500 imūnšūnām, kā arī tiks nodrošināta oportūnistisko slimību ārstēšana un profilakse.
Papildus finansējums citām pozīcijām, kas saistītas ar C hepatīta apkarošanu (piemēram, diagnostika): 783 203 eiro paredzēti, lai nodrošinātu references laboratorijas izmeklējumus C hepatīta pacientu terapijas uzsākšanai un terapijas monitoringam saistībā ar pacientu skaita pieaugumu”.

Pērnā gada pirmajos desmit mēnešos terapiju saņēmuši 1150 VHC pacienti

Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Agnese Jasenoviča Kasauns.lv pastāstīja: „2017. gada 10 mēnešos C hepatīta ārstēšanai izlietoti 8,9 miljoni eiro.
 
2017. gadā tika turpināta 2016. gadā uzsāktā gan jaunās paaudzes, gan vecās paaudzes medikamentu pieejamības nodrošināšana C hepatīta ārstēšanai. 2017. gadam kompensējamo zāļu nodrošināšanai C hepatīta ārstēšanai kopumā bija ieplānoti 10,56 miljoni eiro. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmai pieejamo līdzekļu ietvaros ar tā saucamo jauno terapiju šobrīd tiek nodrošināti hroniska VHC pacienti, kuriem konstatēta aknu fibroze F3 un F4 stadijā, kā arī pacienti pirms vai pēc orgānu transplantācijas vai saņemot nieru aizstājējterapiju. Savukārt interferonu saturoša terapija 2017. gadā tiek nodrošināta pacientiem ar 2., 3. genotipu un fibrozi F3/ F4 stadijā, bērniem, pacientiem ar akūtu C hepatītu, kā arī tiem pacientiem, kuri interferonu saturošu terapiju uzsākuši 2016. gadā.

2017. gada 10 mēnešos jaunās paaudzes terapiju saņēmuši 760 pacienti un 390 pacienti saņēmuši interferonu saturošo terapiju”.

Te gan var rasties jautājums, kas varētu mudināt domāt, ka šogad saruks to C hepatīta pacientu skaits, kuri šogad saņems terapiju. Veselības ministrijas sniegtajā atbildē norādīts, ka papildus 2017. gada turpinātajam apjomam, 2018.gadā tā tiks nodrošināta vēl 204 pacientu ārstēšanai, kopā 407 pacientu ārstēšanai. Savukārt NVD sniedzis informāciju, ka pērnā gada desmit mēnešos jaunās paaudzes terapiju saņēmuši 760 pacienti un 390 pacienti saņēmuši interferonu saturošo terapiju. Līdz ar to jāsecina, ka 2018. gadā šim skaitlim būtu jābūt krietni lielākam nekā 407 pacienti. Uz to Veselības ministrija sniedza šādu skaidrojumu:

„Runājot par izārstēto pacientu skaitu, skaidrojam, ka par 2017. gadu šobrīd informācija ir apkopota par desmit mēnešiem, bet plānotais pacientu skaits 2018. gadam ir indikatīvs, to nevar precīzāk norādīt, jo tas atkarīgs no zāļu cenas”.

Saslimstība ir dramatiska

Latvijā saslimšana ar C vīrushepatītu salīdzinoši uz pārējās Eiropas fona ir dramatiska, ar to pēc aptuvenām aplēsām sirgst katrs 50. Latvijas iedzīvotājs. Mūsu valstī procentuāli ir lielākais ar VHC sasirgušo cilvēku skaits Eiropā. Lai arī pacientu stāvoklis pēdējos gados ir uzlabojies un atrastas jaunas ārstniecības metodes, tas līdz šim vairāk bijis pacientu nevalstisko organizāciju un Eiropas Komisijas uzstājības dēļ. Ja 2016. gadā C hepatīta zāļu kompensācijai no valsts tika atvēlēti 6,6 miljoni eiro, tad šogad bija plānots to samazināt par pusotru miljonu. Tomēr vēlāk finansējumu C hepatīta ārstēšanai ievērojami palielināja.

Pašreiz Latvijā efektīga terapija ar jaunās paaudzes medikamentiem tiek piedāvāta tikai smagāk sasirgušajiem – ar 3. un 4. stadiju (mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, šāda terapija jau tiek piedāvāta pacientiem, kuriem ir C hepatīta 2. stadija).

Lielākā daļa sasirgušo nezina, ka ir inficēti ar C hepatītu , jo infekcijas simptomi cilvēkam var parādīties tikai pēc padsmit gadiem, 20% gadījumu organisms pats tiek galā ar infekciju un tā iznīkst bez speciālas terapijas.

Novembra sākumā Brazīlijas pilsētā Sanpaulu notika Pasaules Hepatīta samits, kurā mediķi un veselības organizācijas no visas pasaules sprieda, kā ierobežot C hepatīta infekciju. Visvairāk pasaulē ar C hepatītu sirgst Austrumeiropas un Vidusjūras reģiona valstīs, kas liecina, ka arī Latvijā tā ir ļoti aktuāla problēma. Samitā pieņēma vairākas rezolūcijas, kas aicina ierobežot un beigu beigās izskaust C hepatītu.