Jaunajai māmiņai ar bērnu ārste nevis palīdz, bet izlamā un draud ar sociālo dienestu

Pulmonoloģe Silvija Remberga pārmetusi, ka māte par mazo nerūpējas, pretēji viņas izfantazētām Eiropas Savienības regulām sūta bērnudārzā un dēliņš klepojot nevis trīs dienas, bet gan veselu gadu. Turklāt ārste mazajam izrakstījusi zāles, kuras viņam drīzāk var nevis palīdzēt, bet gan kaitēt.

Vizīte pie ārstes pārvērtās par mobingu

Dana "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Mans divgadīgais dēls jau trešo dienu klepoja, un es devos pie ģimenes ārstes, kura mūs nosūtīja pie pulmonologa. Tajā pašā dienā pierakstījos uz konsultāciju pie pulmonoloģes Silvijas Rembergas bērnu slimnīcā Gaiļezerā.”

Diemžēl vizīte izvērtās gaužām nepatīkama. “Vispirms ārste mani nolamāja, ka bērnu sūtu bērnudārzā, pēc Eiropas Savienības regulām to drīkstot darīt tikai no trīs gadu vecuma, un ka es nerūpējos par bērnu. Kaut arī bērns klepoja tikai trīs dienas, viņa izrakstā ierakstīja, ka klepus ir vismaz gadu. Viņa arī pārmeta, ka es nerūpējos par bērnu un viņai esot pienākums par to ziņot sociālajam dienestam, bet, tā kā viņai neesot laika, tad to tagad nedarīšot,” stāsta Dana.

Ārste pat aizrunājusies tiktāl, ka vajag vai nu pašai sēdēt mājās, vai algot auklīti, lai bērns nebūtu jāsūta bērnudārzā. “Ja to nevaru atļauties, tad par to vajadzēja domāt ātrāk (kad nolēmu ieņemt bērnu un tā tālāk). Vizīte pie ārstes pārvērtās nevis par medicīnisku konsultāciju, bet gan par mobingu pret mani. Pēc tam ārste bērnam izrakstīja stipras zāles – antiobiotikas,” teic māmiņa.

Pēc pāris dienām Dana atkal aizgāja pie ģimenes ārstes, un viņa bijusi šausmās par bērnam izrakstītajām tabletēm. Tās esot tik spēcīgas, ko izrakstot ļoti smagos gadījumos astmatiķiem. “Gāju pie cita pulmonologa, un viņš man pateica, lai neņemot galvā Rembergas teikto un diagnozi (par viņu esot sūdzības ne tikai no manis vien).”
Līdz ar to Danai rodas šādi jautājumi:
* vai mediķe tā vietā, lai ārstētu, jau pirmajā reizē, nenoskaidrojot apstākļus, mātei uzreiz var draudēt ar sociālo dienestu;
* vai bērnu tik tiešām no divu gadu vecuma nedrīkst vest bērnudārzā, jo tas apdraudot viņa veselību;
* kur un kā izteikt pretenzijas pret Rembergu, jo gan ģimenes ārste, gan cits pulmonologs atzina, ka viņas noteiktā diagnoze un metodes neatbilda bērna interesēm?

Veselības inspekcija atrakstās

Ar jaunās māmiņas uzdotajiem jautājumiem, Likums un Taisnība vērsās Veselības inspekcijā. Uzreiz informējam, ka par ārstes rupjo attieksmi un draudiem mātei šajā atbildē nav ne vārda.

Lūk, kā atrakstījusies Veselības inspekcija:
“Ja pacientam radušās šaubas par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, piemēram, neapmierina veiktā izmeklēšana vai ārstēšana, sākotnēji aicinām situāciju risināt ar attiecīgās ārstniecības iestādes vadību. Ja neizdodas rast risinājumu, pacientam ir tiesības vērsties ar oficiālu iesniegumu Veselības inspekcijā, lai būtu iespējams izskatīt konkrēto gadījumu un veikt pārbaudi.

Savukārt, ja sūdzība ir saistīta ar ētiskiem apsvērumiem, piemēram, neapmierina ārstniecības personas attieksme, arī šādos gadījumos sākotnēji jārisina jautājums ar ārstniecības iestādes vadību. Bet, ja pēc vēršanās pie attiecīgās ārstniecības iestādes vadības netiek rasts risinājums, pacientam ir tiesības vērsties Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā, kurā tiek izskatītas arī pacientu sūdzības par ārstu ētikas pārkāpumiem.
Papildus informējam, ka Pacientu tiesību likuma 8. pants nosaka pacienta tiesības izvēlēties ārstējošo ārstu un ārstniecības iestādi, un šīs tiesības pilnībā ir attiecināmas arī uz nepilngadīgas personas vecāku tiesībām izvēlēties savam bērnam tādu ārstu, ar kuru nav konfliktu vai komunikācijas problēmas.

Neuzsākt bērnudārza gaitas ātrāk kā trīs gadu vecumā ir psihologu rekomendācijas saistībā ar bērna psiholoģisko attīstību un imunitāti. Mazi bērni, kuri iet bērnudārza silītes grupiņā, vidēji viena gada laikā saslimst desmit reizes vai biežāk. Un, jo smagāks bērnam adaptācijas process dārziņā, jo biežāka var būt arī slimošana.

Pētījumos novērots, ka bērnudārza gaitu sākšana agrīnā pirmsskolas vecumā izraisa stresu bērnu vidū. Bērniem, kurus aprūpē bērnudārzā, ir augstāks kortizola līmenis, un tādējādi ir lielāks stress nekā tiem bērniem, kuru aprūpe notiek mājās. Īpaši bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem, bērnudārzā ir lielāka stresa reakcija, kā arī pieaug uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu un ekzēmas attīstības riski.

Psihologi rekomendē, ka bērns ir gatavs sākt bērnudārza gaitas, ja: viņš bez bailēm spēj šķirties no vecākiem uz noteiktu laiku; viņš bieži un labprāt rotaļājas ar citiem bērniem; viņš spēj uzdot jautājumus un atbildēt uz tiem, kā arī izteikt savas vēlēšanās; viņš prot viens pats ēst un kopumā arī viens pats apģērbties.
Agrīna bērnudārza gaitu sākšana pamatā rodas finansiālu un sociālu apstākļu dēļ. Latvijā nav normatīvā akta, kas aizliegtu sākt bērnudārza gaitas agrāk par trīs gadu vecumu. Uzņemšanas vecumu dārziņā regulē pašvaldības, piemēram, Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē bērnu uzņemšanas vecums ir no pusotra gada.”

12 stundu laikā jāziņo policijai

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vecākā inspektore Baiba Skrabāne skaidro: ja ārstam radušās aizdomas, ka bērns cietis “no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai cita bērnu tiesību pārkāpuma”, atbilstoši Ārstniecības likuma 56.1. panta otrajā daļā noteiktajam par to 12 stundu laikā jāziņo Valsts policijai.

No tā varētu izrietēt, ka Rembergas draudi mātei draudēt ar ziņošanu Sociālajam dienestam ir neadekvāti.
“Vienlaikus saskaņā ar Latvijas Ārstu ētikas kodeksā noteikto ārsta galvenais pienākums ir rūpēties un aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību. Ārsts ciena pacienta uzticību un darbojas tikai viņa interesēs. Savukārt saskaņā ar Ārstu biedrības Ētikas komisijas nolikuma 2. punktā noteikto Ētikas komisija var pieņemt izskatīšanai pacientu sūdzības par ārstu ētikas pārkāpumiem.

Ņemot vērā minēto, situācijā, ja personas ieskatā ārstniecības personas darbība nav bijusi atbilstoša pacienta interesēm vai bijusi neētiska, ir tiesības vērsties Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes un ētikas komisijā. Atbildot uz jautājumu par bērna sūtīšanu bērnudārzā, paskaidrojam, ka saskaņā ar Izglītības likuma noteikto obligāta ir bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei, vienlaikus normatīvie akti nenosaka bērna vecumu, līdz kuram sākt pirmsskolas izglītību nav atļauts vai nav ieteicams.
Pirmsskolas izglītības programmas mācību saturs tiek plānots attiecīgi bērniem līdz divu gadu vecumam, bērniem no divu līdz triju gadu vecumam un bērniem no triju gadu vecuma līdz pamatizglītības programmas apguves uzsākšanai.

Vecums, no kura bērns sāks apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, ir bērnu vecāku/likumisko pārstāvju izvēles jautājums, taču, lemjot jautājumu par bērna gatavību sākt apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem ir jāvērtē katra bērna individuālās spējas un vajadzības,” saka Skrabāne.

Ko var secināt

No kontrolējošo iestāžu teiktā izriet, ka ārstes rīcība un attieksme nav bijusi adekvāta. Pirmkārt, neviens normatīvais akts neaizliedz bērnu uz pirmskolas iestādi vest līdz triju gadu vecumam. Rīgas bērnudārzos bērnu uzņem jau no pusotra gada vecuma. Tā ka pārmetums māmiņai, ka viņa mazuli par agru sāk sūtīt bērnudārzā, nav attaisnojums.

Otrkārt, ja ārstei ir pamatotas aizdomas, ka bērns netiek aprūpēts, viņai par to jāziņo Valsts policijai, nevis māmiņai kaut kad jādraud ar Sociālo dienestu. Ja ārste par to nav ziņojusi policijai, tad arī viņas pārmetumiem nav reāla pamata.
Treškārt, pēc citu mediķu teiktā, ārste bērnam noteikusi nepareizu diagnozi un izrakstījusi nepiemērotus medikamentus. Par to Danai būtu jāizsaka pretenzijas Veselības inspekcijai.
Jaunā māmiņa atklāj, ka pašlaik apsver, vai vērsties ar sūdzību Veselības inspekcijā.

Slimnīcā vēlas uzklausīt māti

Ar pašu ārsti Silviju Rembergu neizdevās sazināties, jo Bērnu klīniskās universitātes slimnīca viņas kontaktinformāciju neatklāj. Slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vita Šteina vienīgi pauž: “Mums slimnīcā ir speciālisti, kuri iedziļinās katrā šādā gadījumā, un pēc tam mums ir iespēja veikt korektīvās darbības, lai citiem pacientiem nav ar to jāsaskaras. Tāpēc ir ļoti svarīgi aprunāties ar personu, kas tieši šajā situācijā bija iesaistīta. Mums ir ļoti svarīgi, ja mamma varētu pastāstīt mums par notikušo.”