Vizīte pie ārsta. Kas ir atlēta pēda?
Kas ir sēnīšu slimība atlēta pēda, stāsta sertificēta ādas un venerisko slimību ārste Monta Liepiņa.
Kāpēc sēnīšslimību tinea pedis sauc par atlēta pēdu? Iespējams, tāpēc, ka slimā kāja izskatās it kā pārpūlēta fiziskā treniņā vai pēc ilgas staigāšanas kājām: starp pirkstiem uz pēdu ādas var parādīties apsārtums, āda var niezēt, it kā uzbriest. Slimībai progresējot, āda sāk lobīties, zvīņoties un veidojas sāpīgas plaisas. Vēl dzirdēts, ka ar šo slimību bieži slimo jauni, sportiski cilvēki un tāpēc tai dots tāds nosaukums.
Slimība skar pēdu apakšu, pirkstu starpas. Sēnīšu inficētās pēdas āda ir sasprēgājusi, sausa, lobās, uz ādas veidojas pūslīši. Pēdu sēnīšu infekcijai reizēm ir arī tādas izpausmes, ka āda ir ļoti sausa, it kā pārklāta ar miltiem, zvīņojas, bet nav apsārtusi un neniez. Nezinātājs var domāt, ka kājas sen nav mazgātas, tāpēc vasarā nākas valkāt slēgtus apavus.
Kāpēc slimība piemetas?
Sēnīšslimība attīstās mitrā siltā vidē, ja uz ādas ir kāda mikroplaisa vai izsutums. Inficēšanās risks pastāv katram, kurš kailām pēdām staigā publiskās vietās: spa zonās, gar baseina malu, publiskās ģērbtuvēs pēc sporta treniņiem, viesnīcās un citur, ja šo vietu apmeklējis (kailām pēdām staigājis) ar atlēta pēdu slims cilvēks. Ar to var inficēties arī mājās, ja kādam no ģimenes locekļiem ir šī kaite, bet viņš to nezina. Jo var būt tā, ka cilvēks izjūt pēdu diskomfortu, bet domā, ka tā ir tikai pārāk sausa āda, kas traucē labi justies.
Slimība var attīstīties cilvēkiem ar noslieci uz kāju svīšanu un tad, ja ilgstoši jāvalkā gumijas apavi vai apavi ar gumijas zoli.
Pēdas sēnīte var skart ādu, ja kājas apavos neelpo, pirksti ir pārāk saspiesti, pirkstu starpas izsūt, un, ja pa ceļam gadās sēnīšslimības izraisītājas sporas, risks saslimt ir augsts. Nozīme, protams, ir arī imunitātei un ikdienas ritmam, jo liela stresa un pārpūles laikā cilvēka organisms ir uzņēmīgāks pret slimībām.
Atlēta pēdai diemžēl ir raksturīga atkārtošanās jeb recidivēšana, jo imunitāte neveidojas.
Ko darīt?
Jādodas pie ādas ārsta. No skata vien slimību neatklāj, jo sūdzības ir tādas pašas kā psoriāzes jeb zvīņu ēdes saslimšanas gadījumā. Dakteres Liepiņas praksē bijuši arī tādi pacienti, kuriem kāju sēnīte atklāta uz zvīņu ēdes pamata, tātad nācies vienlaikus ārstēt divas saslimšanas.
Lai noskaidrotu diagnozi, veic biopsiju: ar speciālu instrumentu ņem nelielu ādas gabaliņu, ko pārbauda laboratorijā. Tikai pēc tam var precīzi noteikt ārstēšanu. Ja ārsts atklāj sēnīšu infekciju, tad izvērtē arī nagu stāvokli, jo pēdu un nagu sēnītes bieži sastopamas kopā.
Pēdu sēnīšu infekciju ārstēšanai radīti dažādi preparāti. Ir tādi, kas vienkārši aptur sēnīšu augšanu, un tādi, kam raksturīga sēnītes iznīcinoša iedarbība. Piemērotāko noteiks mediķis. Ar pašārstēšanos daktere neiesaka nodarboties, jo sēnīti var nomākt, bet kājas kārtīgi izārstēt var tikai ar zālēm.
Infekcija parasti nepāriet pati no sevis. Ja tā ilgstoši netiek ārstēta, var sākties sarežģījumi, piemēram, piemesties roze. Slimības skartā sasprēgājusī āda, īpaši starp pirkstiem, kļūst par ieejas vārtiem mikrobiem, kas pa limfvadiem nonāk zem ādas un izraisa rozes infekciju.
Svarīgi!
* Pēc publisku vietu apmeklējumiem ar kailām pēdām vajadzētu kājas nomazgāt un lietot kādu no dezinficējošajiem pēdu aerosoliem.
* Ja pēdu āda ir saskrāpēta, apavu dēļ izveidojusies čūla vai, griežot nagus, iegriezts ādā, publiskās vietās ir risks iegūt sēnīti.
* Nomazgātām kājām vienmēr rūpīgi izslauki pirkstu starpas un lieto kāju krēmus.
* Vēlams valkāt apavus, kas nesaspiež pirkstus un nesviedrē, bet, ja mode prasa upurus, pēc apavu novilkšanas pēdām jāļauj atelpoties.
