Ģimenes ārste skaidro, kā izvairīties no stinguma krampjiem
Kas ir stinguma krampji un kā no tiem izvairīties, skaidro VC4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga ģimenes ārste Dārta Miķelsone.
Stinguma krampji jeb tetanuss ir nopietna, dzīvību apdraudoša infekcijas slimība, kas attīstās pēc dažādiem sadzīviskiem ievainojumiem, apdegumiem, apsaldējumiem, tulznām, hronisku iekaisumu vietās un pēc čūlām – pat vissīkākajām brūcītēm, ja organismā nokļūst to ierosinātājs Clostridium tetani. Klostrīdiju sporas atrodas augsnē, mājas putekļos, dzīvnieku zarnu traktā un arī cilvēka izkārnījumos. Tās ir visai izturīgas pret karstumu (iztur pat 20 minūšu ilgu vārīšanu!) un lielāko daļu antiseptisko līdzekļu. Lai attīstītos saslimšana, sporām tieša kontakta ceļā jānokļūst mitrā vidē ar zemu skābekļa koncentrāciju – dažāda veida pušumi tam ir īsti piemēroti.
Vēršoties pie sava ārsta, noteikti saņemsi visu informāciju, kas attiecas uz tavu vakcinācijas statusu un nepieciešamību vakcinēties.
Vienīgais un visefektīvākais veids, kā ievērojami samazināt iespēju saslimt, ir pilnvērtīga vakcinācija un regulāra revakcinācija. Vakcinācija ir droša un pārbaudīta metode, no tās izvairīties nav pamata. Kopš vakcinācijas ieviešanas 40. gados saslimstība ar stinguma krampjiem mazinājusies par 99 %, bet mirstība – par 95 procentiem. Ir vērts aizdomāties!
Stingumkrampji iekļauti obligātajā vakcinācijas kalendārā, un par tā izpildi kā bērniem, tā pieaugušajiem parasti rūpējas ģimenes ārsts. Vēršoties pie sava ārsta, noteikti saņemsi nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz tavu vakcinācijas statusu un nepieciešamību vakcinēties.
Kopš vakcinācijas ieviešanas 40. gados saslimstība ar stinguma krampjiem mazinājusies par 99 %, bet mirstība – par 95 procentiem. Ir vērts aizdomāties!
Pēdējā laikā ārsti ceļ trauksmi par zemu pieaugušo aktivitāti saistībā ar regulāru, atkārtotu vakcinēšanos pret difteriju – šajā gadījumā ir runa arī par stinguma krampjiem, jo tiek lietota kopēja vakcīna pret stinguma krampjiem un difteriju ar samazinātu difterijas toksoīda daudzumu (Td).
Mājas apstākļos, ja gadījies savainoties, ievainojumu noskalo zem remdena, tekoša ūdens, vari lietot ziepes. Netīrumus no brūces palīdzēs iztīrīt arī ūdeņraža pārskābe. Pēc attīrīšanas brūci labāk pārsiet ar tīru un sausu pārsēju, kā arī to viegli piespiest, lai samazinātu asiņošanu. Taču šie pasākumi nevakcinētos no saslimšanas pasargās maz.
Svarīgi: ja nav droši zināms, vai ievainojumu guvušais ir saņēmis pilnu vakcinācijas kursu un jo sevišķi, ja ievainojums ir plašāks, ieteicamāk ir vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē. Tur tiks veikta profesionāla brūces apstrāde un arī ievadīts t. s. tetanusa toksoīds, kas ir ātrā palīdzība, lai izvairītos no saslimšanas, taču nenodrošinās aizsardzību ilgtermiņā.
