Dažas vīna glāzes sievieti pāris vakaros var padarīt par alkoholiķi

Sieviete ir īpaša būtne un izrādās - par atkarīgo no alkohola jeb alkoholiķi var kļūt pavisam ātri, pat dažos vakaros. Tā uzskata speciālists - toksikologs Viesturs Liguts, kurš ikdienā redz sievietes, kuras pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ, vairs par daiļām būtnēm nevar uzskatīt. Dažas mammamuntetiem.lv lasītājas atklājušas, ka teju katru otro vakaru pavadot pie vīna glāzes, lai relaksētos, bet savā uzvedībā jau pamanījušas īpatnības - nervozumu, pēkšņas dusmu lēkmes. Par to, cik bieži, ko un kā sievietes varētu atļauties iemalkot, stāsta toksikologs, profesors Liguts.

V.Liguts strādā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā par anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galveno speciālistu, gan uzsverot, ka ir toksikologs nevis narkologs. Atbildot uz mammamuntetiem.lv lasītāju jautājumiem par to, vai nevajadzētu sākt bažīties par savu veselību, ja teju katru vakaru pirms iemigšanas prasās izdzert vīna glāzi, Liguts skaidri norāda, ka tā jau ir atkarība.

Nākamā stadija ir atkarība, kad nevar aiziet mājās, ja "es sev vakaram nenopērku ko iedzert". Tad vakars nav vakars, ja nav, piemēram, vīna. Tas jau ir alkoholisms, atzīst Liguts. Pie kam alkoholisms dalās grupās. Ir tā sauktā inteliģentā dzeršana. Cilvēks vakarā iedzer, no rīta pieceļas, iet uz darbu, strādā varbūt kādos vadošos amatos un neviens neko nenojauš. Ar laiku tas viss tā turpinās, bet nu jau vakarā vienas glāzes vietā vajag divas. Tālāk jau process aiziet tā, ka kļūst redzams darba kolēģiem - cilvēkam slikts, nemotivēts garastāvoiklis. Bet, kad viņš iedzer vīna glāzi, jūtas labi. Profesors uzsver, ka tāda strikta robeža, kad cilvēks kļūst par alkoholiķi, nav, taču pastāv kritēriji, kas nosaka, kas ir alkoholisms. Amerikāņiem ir teorija – ja cilvēks iedzer vienu vienību dienā, tā ir pirmā alkoholisma pazīme, ja viņam sākušies konflikti ģimenē, darbā, tā ir nākamā pazīme, nokavē darbu, nevar aiziet uz darbu, nespēj pildīt darba pienākumus un fonā ir alkohols – vēl viena pazīme. Viņiem ir izveidota tāda tabula, kurā, saliekot kopā šīs pazīmes, var secināt, ka darīšana ir ar alkoholismu, stāsta Liguts.

Vaicāts, vai un kā alkohola lietošana iespaido sievietes veselību, Liguts ilgi nedomājot atbild, ka dzeršana var iespaidot sievietes reproduktīvo funkciju, tiek pakāpeniski nomākta imunoloģiskā sistēma, var iestāties depresija. Līdz ar to šis cilvēks ir pakļauts lielākam riskam saslimt. Ja vēl sievietei ir kādas blakus saslimšanas, piemēram, sirds, asinsvadu slimības, var tās alkohola lietošanas ietekmē var ātrāk paasināties. Cukura diabēta slimnieki vispār nekādā gadījumā nedrīkstētu lietot alkoholu. Arī galvas smadzenes pamazām "atmiekšķējas", cilvēks vairs nespēj veikt darba uzdevumus, līdz ar to pastāv risks pazaudēt darbu. Tāpat no alkohola ļoti bieži cieš aknas, un aknu ciroze nav ārstējama, ar to viss ir arī beidzies, uzsver profesors. Cik ilgā laikā notiek šīs izmaiņas, atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Un patiesība ir tā, ka sievietes daudz ātrāk nodzeras par vīriešiem, jo viņām ir savas ķermeņa specifikas.

Ja runā par konkrētu lasītāju stāstīto, Liguts slavē faktu, ka viņas apzinās problēmu.

Tālāk ejamie ceļi ir trīs:

1. Ja problēma ir apzināta, bet viss turpinās ar aizbildināšanos, ka rīt nu gan vairs sevi nelutināšu, taču sieviete tomēr sev nespēj atteikt.

2.  Sieviete apzinās problēmu un pārtauc, kas gadās gan visai reti...

3.  Visbiežāk jāvēršas pēc palīdzības pie narkologa. Ārstēšana ir anonīma un turklāt šādos gadījumos nav nepieciešama nekāda detoksikācija.

Dramatiskāk ir, ja vīram ir nosliece uz lietošanu, tas ir kā fons, lai arī vīrs nemaz nav ļaundabīgs alkoholiķis, un viņš nav nekāds deģenerāts. Pēc Liguta domā, tad abiem šī problēma ir jāapzina, ja nē, tad jāiet pat līdz laulības šķiršanai, ja vēlas problēmu atrisināt. Profesoru izbrīna fakts, ka lielākā daļa cilvēku, kad viņiem vaicā, cik daudz viņi dzer, atbild: "Nu tā, kā visi". Liguts norāda, ka tā ir absolūti aplama atbilde, ir tāds izveidojies stereotips, ka visi dzer - cits slepeni, cits atklāti, bet visi to dara. Tā ir izvairīšanās no atbildes, tā ir melošana sev, kad cilvēks neskatās uz sevi kritiski.

Kā pērtiķis kļuva par cilvēku - Darvina teorija toksikologa skatījumā

Lai skaidrāk saprastu cilvēka iedabu attiecībās ar alkoholu, Liguts vēlējās izstāstīt Darvina teorijas iztulkojumu, kā pērtiķis pārvērtās par cilvēku, no toksikologa viedokļa. "Pērtiķis sēdēja kokā un grauza koka (kokaīnu saturošs augs) lapas. Tas bija tā apreibinājies, ka nogāzās no koka zemē. Reibuma dēļ tas atpakaļ kokā nevarēja uzrāpties. Tad pērtiķis netālu atrada kaut kādu alkoholu saturošu augu un sāka to košļāt. Tad tas nostājās uz savām pakaļkājām un kļuva par cilvēku. Stāsts ir par to, ka abosolūti visiem cielvēkiem, tikai atšķirība ir starp rasēm, tautām, dzimumiem, organismā ir alkohola specifiskais ferments – alkohola dehidrogenāze".

Šis ferments nebūtu vajadzīgs, ja cilvēce nelietotu alkoholu. Liguta skatījumā, pilnīga atturība no alkohola lietošanas nav iespējama. Jautājums ir kā, cik daudz, ko un, vai cilvēks apzinās problēmu. Var iedzert pa vīna glāzei dzimšanas dienā, Ziemassvētkos vai citos svētkos un tad nekādu problēmu neradīsies.

Visbiežāk sievietes nodzeras ap 40 gadiem, bet tas atkarīgs no tā, kad viņa sākusi lietot. Vīriešiem nodzeršanās ir vēlākos gados nekā sievietēm, jo viņu organisms ir spēcīgāks. "Sievietēm tā lieta iet ātri..," atzīst profesors. Par alkoholiķi sieviešu dzimtē - ja par sievieti mēdz runāt kā par skaistuma etalonu, tad dzērājai vizuālais izskats ir atbaidošs, uzvedība vulgāra, viņa ir netīrīga. Liguts stāsta, kā nesen viņa slimnīcas nodaļā tika uzņemta ap 40 gadus veca sieviete, kura bija alkohola reibumā un papildus iedzērusi kādus medikamentus. "Viņa nebija savaldāma, gāja pa gaisu, un mediķiem vajadzēja izsaukt apsardzi, lai uzliktu roku dzelžus. Tas bija briesmīgi," atzīst profesors.

Aija Rutka, mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock