Minerālviela tavai veselībai - magnijs

Magnijs nepieciešams enerģijas ražošanai, pilnvērtīgai nervu, muskuļaudu darbībai un ķīmisko reakciju norisei. Tas iesaistīts arī visu uzturvielu (tauku, olbaltumvielu, ogļhidrātu) vielmaiņas procesos. Organisms magniju neražo, tāpēc ir svarīgi magniju uzņemt ar pārtiku. Tomēr der zināt, ka tikai aptuveni trešā daļa no uzņemtā magnija uzsūcas organismā, pārējais cauri nierēm tiek izvadīts. Magnijs piedalās ļoti daudzos bioķīmiskos procesos, tāpēc tā trūkums organismā var izpausties dažādu simptomu veidā – pirmie simptomi ir bezmiegs, nervozitāte, viegla aizkaitināmība, nogurums, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu spazmas un vājums, krampji, roku trīce, grūtības kontrolēt muskuļu darbību, var kļūt trausli mati, nagi un zobi. 60–65% no cilvēka organismā esošā magnija atrodas kaulos, muskuļos tas ir aptuveni 25%, pārējais – citās ķermeņa daļās un šķidrumos.

Magnijs veicina un regulē vielmaiņas procesus organismā, labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, baro nervu šūnas, palīdz novērst depresiju un samazina stresa negatīvo ietekmi uz organismu. Pietiekamā daudzumā tas sekmē koncentrēšanos, samazina nervozitāti un atslābina muskuļus, tā veicinot iekšējo līdzsvarotību. Magnijs regulē kalcija, fosfora un kālija līmeni asinīs, tāpēc samazināts magnija līmenis var būt saistīts ar samazinātu kalcija un kālija līmeni asinīs. Magnijs nepieciešams cilvēkiem, kam ir liela fiziskā slodze un sportistiem.

Magnijs ar kalciju kopīgi nodrošina nepieciešamo muskuļu un nervu tonusu. Magnijs nervu šūnās strādā kā ķīmisko kanālu blokators. Ja apkārt šūnai ir pietiekami daudz magnija, tad kalcijs nespēj iekļūt šūnas iekšpusē un nevar aktivēt nervu. Ja organismam trūkst magnija, tas nevar pilnvērtīgi pasargāt nervu, kalcijs tos pastiprināti aktivē, un pa nerviem uz muskuļiem tiek sūtīts pārāk daudz impulsu, kas izraisa muskuļu kontrakcijas. Tas ir iemesls, kāpēc magnija trūkums var radīt muskuļu sāpīgumu, nogurumu un krampjus.

Dažādi pētījumi liecina, ka magnijs var palīdzēt sirds aritmijas ārstēšanā, kā arī novērst aterosklerozi.

Ja organismam trūkst magnija, kauli var kļūt mīksti un trausli. Daļa no magnija, ko cilvēks uzņem, atrodas uz kaulaudu virsmas, kas kalpo par magnija uzkrāšanās vietu, no kuras organisms iegūst magniju, ja ar pārtiku tas netiek pietiekami uzņemts. Otra daļa magnija palīdz kalcijam un fosforam veidot kaulaudu struktūru.

Zinātniskos pētījumos pierādīts, ka magnijs ir svarīgs kaulu veselības veicinātājs. Jaunākajos pētījumos Izraēlā secināts, ka magnijs var palīdzēt osteoporozes ārstēšanā. Tika pētītas sievietes, pēc 50 gadu vecuma, kuras cieta no osteoporozes. Divus gadus ik dienu viņas saņēma 250–270 mg magnija. 8% sieviešu piedzīvoja ievērojamu trabekulārā (iekšējais kaula slānis) kaulu blīvuma pieaugumu. Placebo grupas sievietes zaudēja kaulu masas blīvumu par 1% gadā.

Tā kā organisms pats magniju neražo, to ir svarīgi uzņemt ar sabalansētu uzturu. Ik dienu pieaugušam cilvēkam ir nepieciešams uzņemt 310–360 mg magnija. Magnija uzsūkšanās notiek galvenokārt tievajās zarnās, nedaudz arī resnajās. To veicina B6 vitamīns, piens un piena olbaltumvielas. Magnija absorbciju organismā kavē alkohols, fosfors, tauki un olbaltumvielas, kā arī B1 un B6 vitamīnu deficīts. Magnija uzsūkšanos var kavēt arī dažādu grupu antibiotiskie līdzekļi, tāpēc pirms magnija lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu saderību ar magniju saturošiem preparātiem. Ja organismā jau ir magnija nepietiekamība, tā izvadīšana samazinās vai nenotiek vispār.

Pārtikas produkti, kas satur magniju:

•    ķirbju un saulespuķu sēklas;

•    pākšaugi;

•    zivis;

•    rieksti;

•    piens un piena produkti;

•    zaļo lapu dārzeņi (piemēram, spināti);

•    kartupeļi;

•    žāvēti augļi;

•    graudaugi (īpaši rupja maluma miltu produkti);

•    jūras veltes;

•    ar magniju bagātināts minerālūdens.