Aknu slimības: kā tās laikus pamanīt
Tā kā aknu kaites sākumā cilvēks nejūt, rodas savlaicīgas diagnostikas problēmas. Kas cilvēkam būtu jādara, lai šīs kaites atklātu jau laikus, un kāds ir tālākais rīcības plāns saslimšanas gadījumā?
– Vai cilvēks pats jūt, ka
aknas ir aptaukojušās vai sākušās citas problēmas?– Aknu slimības bieži, īpaši sākuma stadijā, saimnieku netraucē, jo aknām ir lielas funkcionālās rezerves un nepieciešamības gadījumā notiek bojāto šūnu kompensācija. Līdz ar to lielākā daļa cilvēku aptaukošanos nejūt. Ja aptaukošanās ir liela, palielinās aknas izmērs, un tad cilvēks var just smaguma un pilnuma sajūtu paribē.
– Kādas ir aknu aptaukošanās diagnostikas iespējas?
Viens no pirmajiem izmeklējumiem, kas var uzrādīt aknu aptaukošanos, ir parastā ultrasonogrāfija. Tajā svarīgi divi rādījumi –
lielums un aknu ehogenitāte jeb blīvums. Ja aknā uzkrājušies tauki, tā kļūst blīvāka un, skatoties ultrasonogrāfiski, tā ir gaišāka.
Slimībai attīstoties, var paaugstināties ALAT, ASAT aktivitāte, holesterīna līmenis u.c. rādītāji. Ir izjaukts vielmaiņas process, organisms vēlas to sakārtot, taču tas ir ļoti grūti izdarāms, jo lielā kaloriju slodze, mazkustīgs dzīvesveids u.c. uzspiež savus nosacījumus. Veidojas t.s. metabolais sindroms, kur aknas kā galvenā metabolā procesa bāze ieņem vadošo vietu.
– Pieaugušam cilvēkam pēc 30–40 gadu vecuma vienu reizi gadā vajadzētu noteikt ALAT, ASAT aktivitāti, veikt ultrasonogrāfiju un, ja nepieciešams, vēl citus izmeklējumus. Šie izmeklējumi palīdz laikus atklāt aknu taukaino slimību, kas varētu būt saistīta ar dažādiem etimoloģiskajiem faktoriem, perēkļainas izmaiņas aknās un citas problēmas. Ja ir paaugstināta ALAT aktivitāte, noteikti jāpārbauda iespējamā saslimšana ar C vīrushepatītu, ar kuru var inficēties nejauši. Kā lielākajai daļai hronisko aknu slimību, sākotnējā posmā parasti veselības traucējumus nejūt.
– Kas cilvēkam jādara, ja kāds no šiem rādītājiem ir paaugstināts?
– Protams, jāiet pie ārsta, vislabāk ar ģimenes ārsta nosūtījuma pie hepatologa. Taukainajai aknu slimībai ir vairākas stadijas: vienkāršs tauku uzkrājums aknās, tauku izraisīts iekaisums, fibroze, ciroze.
cirozes stadijā ir vairāk vai mazāk izteiktas klīniskās parādības, izmainīti vairāku analīžu rādītāji. Tas atvieglo diagnostiku. Grūtāk par izmaiņām aknās spriest taukainās aknu slimības sākotnējās stadijās. Viena no informatīvākajām izmeklēšanas metodēm šajā situācijā varētu būt
biopsija. Ar tās palīdzību tiek iegūti aknu audi, kas tiek izvērtēti mikroskopiski. Hepatologs parasti nosaka šī izmeklējuma nepieciešamību, kā arī iegūto morfoloģisko rezultātu un citu izmeklējumu kopīgo analīzi.
– Hepatoprotektori ir medikamenti, kas uzlabo aknu darbību un zināmā mērā pasargā tās no toksisko vielu iedarbības. Tas var būt gan alkohols, gan, piemēram, sadzīves ķīmija, par kuras ietekmi uz veselību mēs bieži vien nemaz neaizdomājamies.
Atsevišķos gadījumos hepatoprotektorus var lietot profilaktiski, īpaši, ja cilvēks zina, ka uz viņa aknām iedarbosies kas nevēlams. Bet lielākoties tos lieto aknu slimību gadījumos; vislabāko rezultātu tie sniedz slimību sākumstadijās. Taču ir ļoti svarīgi atcerēties – lai hepatoprotektori dotu rezultātus, jāievēro gan samērīga diēta, gan jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm.
Hepatoprotektoru ir diezgan daudz, un katram no tiem ir vairāk vai mazāk izteikta sava pamatievirze, nianses. Svarīgs komponēts ir esenciālie fosfolipīdi. Tie ietilpst visu šūnu membrānās. Tos lietojot, mēs stiprinām šūnu membrānas, tai skaitā aknu šūnu. Tādā veidā aknas tiek pasargātas no kaitīgo faktoru ietekmes profilaktiski, kā arī tiek veicināti metabolisma procesi tajās, tai skaitā mazinot aknu taukainību u.c.
Praksē pastāv arī citi aknu darbību ietekmējoši medikamenti, tomēr, izvēloties vienu vai otru preparātu, būtu vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Jāzeps Keišs: «Pēc statistikas datiem, Eiropā katram ceturtajam cilvēkam ir ar alkoholu saistītā un katram ceturtajam – ar alkoholu nesaistītā taukaino aknu slimība, ko attiecīgi izraisa pārlieka ēšana un mazkustīgs dzīvesveids.»
