Nākotnē slimības varētu diagnosticēt ar mūziku, liecina jaunākais pētījums
Somu, britu un ASV zinātnieki nākuši klajā ar patiesi interesantu atklājumu – ģenētikai un mūzikai, izrādās, ir šis tas kopīgs un abas šķietami nesavienojamās sfēras nākotnē, iespējams, ļaus mediķiem daudz precīzāk noteikt diagnozes.
Pētnieki atklājuši, ka gēnos, gluži tāpat kā mūzikā, ierasta lieta ir atkārtošanās un secīgums. Papildus tam abām sistēmām ir ierobežots skaits iespēju kādās sakārtot atsevišķus tās elementus, proti, mūzikai ir 12 notis, savukārt gēniem – četri bāzu pāri. Zinātnieki iecerējuši izmantot šo gēnu pasaules sakarību, lai no konkrētās struktūras izveidotu savdabīgas melodijas, kuras pēcāk iespējams analizēt ar ausīm, nevis ar acīm, caur mikroskopu, vēsta britu medijs Dailymail.co.uk.
Ausis gudrākas par acīm
Somu, britu un ASV pētnieki ir pārliecināti, ka šāda pieeja pavērtu jaunas iespējas gan medicīnas izglītības jomā, gan arī nākotnē ļautu daudz efektīvāk konstatēt gēnu mutācijas un anomālijas. „Esam droši, ka nākotnē cilvēki spēs vienkārši noklausīties šāda veida datus un rezultātā iegūt nepieciešamo informāciju,” komentējot pētījumu, izstāsta Austrumu Vašingtonas universitātes pārstāvis, komponists Džonatans Midltons, „Pastāv iespēja, ka ausis varētu uztvert daudz vairāk nekā acis. Papildus tam, ja daļa delikātā darba tiek veikta ar ausīm, redzi var izmantot citas, papildus informācijas apstrādei.”
Komponists dod cilvēkiem iespēju sadzirdēt savu ķermeni
Akadēmiskajā žurnālā „Heliyon” publicētā pētījuma mērķis bija saprast, kā tieši skan konkrētie dati un vai ieklausoties tajos, iespējams, konstatēt anomālijas un mutācijas. Melodijas tika izstrādātas sadarbībā ar komponistu un izmantojot specifiskus algoritmus. Pārbaudot šo tehniku, secināts, ka vairums cilvēku, kuriem proteīni „atskaņoti”, spēj uztvert saistību un līdzību starp konkrēto datu vizuālu un audiālu atveidojumu. Papildus tam, vairums melodiju esot bijušas gana baudāmas, lai klausītos vēl un vēl.
Melodijās cer „iztulkot” veselus genomus
Tiesa gan biologi nedomā apstāties pie proteīniem – zinātnieki cer, ka nākotnē izdosies atrast veidus kā melodijās iztulkot arī citas molekulas un, iespējams, skaņās pārvērst arī veselus genomus. Pētnieki atzīst, ka šī starpdisciplinārā pieeja, proti, mūzikas sasaiste ar molekulāro bioloģiju paver jaunas iespējas kompleksu problēmu risināšanai.
