Vizīte pie mediķa. Kā var palīdzēt fizioterapeits?
Cilvēki mēdz kļūmīgi domāt, ka fizioterapeits ir dakteris, kurš prot palīdzēt ar dažādu aparātu palīdzību – ultraskaņu, magnētu terapiju, pulsāru – un tamlīdzīgi. Taču patiesībā šo medicīnas jomu sauc par fizikālo terapiju. Savukārt fizioterapeita galvenais darba instruments ir zināšanas par cilvēka anatomisko uzbūvi, kustību aparātu un viņa rokas. Bet arī fizioterapeits praksē var lietot fizikālās terapijas piedāvātās iespējas, ja tas ir nepieciešams cilvēka veselības stiprināšanai. Konsultē Mugurkaula veselības centra fizioterapeite Ineta Jerofejeva.
Kad jāiet pie fizioterapeita?
Fizioterapeits palīdz cilvēkam nemedikamentozi – nevajag lietot zāles, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Lielajās slimnīcās strādā ārstu komandas, kas palīdz atgūties pēcoperācijas vai pēctraumas periodā. Tajās ietilpst fizioterapeiti, ergoterapeiti, logopēdi, autiologopēdi un citi dakteri. Ārpus slimnīcas fizioterapeiti strādā klīnikās un veselības centros.
• Pēc traumas ir svarīgi atjaunot muskuļu spēku un apjomu. Pacientam ir noteikts, cik ilgi nedrīkst kustināt ievainoto vietu, bet, tiklīdz drīkst, tā tūdaļ jāsāk vingrot. Jo ātrāk pacients saņemsies, jo labāki būs rezultāti.
• Pēc endoprotezēšanas jau nākamajās dienās pēc operācijas slimnīcā konsultē fizioterapeits, un labi, ja vingrošanu pie fizioterapeita pacients turpina arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas.
• Atveseļojoties pēc sirds operācijām un infarkta, ļoti ir svarīga fizioterapeita konsultācija. Kamēr slimnīcā vēl nedrīkst celties un aktīvi kustēties, dakteris ar savu roku spēku izkustina pacienta roku, kāju locītavas, uzlabojot tonusu un asinsriti. Ārsts var novērtēt rētaudu stāvokli un, ja nepieciešams, noteiktos virzienos mobilizēt (ar roku pieskarties, pamasēt), lai rētaudi neveidojas ļoti stingri, kas vēlāk var ietekmēt stāju un kustības.
• Pēc insulta nereti ir kustību traucējumi. Atkarībā no to smaguma fizioterapeits sākumā palīdz izvingrināt ķermeni, tad, ja nepieciešams, no jauna māca sēdēt, stāvēt, staigāt.
• Visbiežāk pie daktera nāk cilvēki ar savilktiem pleciem vai sāpošu muguru jostas apvidū, bieži – arī ar sastiepumiem pēc sporta nodarbībām.
• Pēc bronhīta vai plaušu karsoņa ir svarīgi izklepoties. Fizioterapeits ar vingrojumu palīdzību panāk, ka elpošanas sistēma tiek drenēta, un tas samazina risku saslimt atkārtoti. Bērniem patīk pūst burbuļus, spalviņas, nopūst sveces. Pieaugušajiem vairāk liek vingrot, pastiept krūšu kurvi, liekot uzsvaru uz izelpu.
• Vingrošana palīdz arī, ja ir vēdera problēmas – gāzes, aizcietējumi.
• Ar elpošanas vingrinājumiem un vingrošanu var palīdzēt arī veģetatīvās distonijas gadījumos. Cilvēks atbrīvojas, izvingrojas, domas atkāpjas no problēmām, un kļūst vieglāk.
• Maziem bērniņiem ārstnieciskā vingrošana notiek pēc Bobata terapijas principiem. To iesaka, piemēram, ja mazulim bijusi dzemdību trauma (asinsizplūdums galvā) un vēlāk tā ietekmē veidojas ķermeņa asimetrija. Starp citu, nav tādas kvalifikācijas “bērnu fizioterapeits”, kā dažreiz var lasīt sociālajos tīklos, – fizioterapeits strādā ar visu vecumu pacientiem.
• Grūtniecēm ar speciāliem vingrojumiem ir iespēja nostiprināt dzemdībās nepieciešamo muskulatūru un sagatavoties pēcdzemdību posmam. Grūtnieces nereti sūdzas par sāpošu muguru: vēderam palielinoties, mainās svara sadalījums starp vēderu un muguras jostas daļu – mugura sāk sāpēt. Arī šajos gadījumos fizioterapeits var palīdzēt, parādot vingrojumus muguras nostiprināšanai.
Kā notiek izmeklēšana?
Pacientam palūdz atģērbties, novērtē funkcionālo stāvokli (stāju, ķermeņa simetriju, muskuļu tonusu), izvērtē locītavu kustību apjomu – cik daudz cilvēks var izdarīt pats, cik – ar fizioterapeita palīdzību. Svarīgi izrunāt ikdienišķas lietas: kāds ir dzīvesveids, kā viņš sēž pie galda, datora vai atlaidies uz dīvāna. Nezinot šādas detaļas, terapija var neizdoties. Tad dakteris izstrādā individuālu ārstniecības plānu.
Kādi ir fizioterapeita darba veidi?
“Cilvēkiem patīk, ka dakteris strādā viņu vietā,” stāsta Ineta, “piemēram, vēlas masāžu, kaut biežāk iesaku tomēr vingrot pašam.” Fizioterapeits ir apguvis masāžas tehnikas, tomēr viņa darba arsenāla pamatā ir zināšanas par kustībām. Pamatvingrojumi ir vieni un tie paši, bet tos pielieto atšķirīgi un kombinē atkarībā no nepieciešamības un cilvēka spējām. Vingrojot izmanto bumbas, nūjas, hanteles, gumijas, līdzsvara virsmas, citus palīgrīkus. Ja nepieciešams, dakteris palīdz izpildīt kustības un seko, lai tās būtu pareizas. Pieejama arī fizikālā terapija, piemēram, ultraskaņas procedūras un citas. Moderna metode ir teipošana: speciālu elastīgu kokvilnas lentu lietošana (pielīmēšana pie ādas), kas atvieglo muskuli vai locītavu, un cilvēkam nesāp vai mazāk sāp traumētā vieta.
Cik bieži jāvingro?
Vingrošanas biežums atkarīgs no spējām: ja cilvēks nav vingrojis kopš skolas sola, iespējams, ka sākumā vēlama tikai viena nodarbība nedēļā, bet parasti pietiek ar divām trim nodarbībām nedēļā. Paralēli var nodarboties ar nūjošanu, ja māk pareizi peldēt – ar peldēšanu, riteņbraukšanu vai raitā solī doties garās pastaigās.
Kad nedrīkst vingrot?
Pēcoperācijas periodā to nosaka ārstējošais ārsts. Nedrīkst vingrot ar akūtu kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas čūlu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru un paaugstinātu asinsspiedienu.
Vai varu mājās vingrot pati?
Protams, tikai vajag gribasspēku! Fizioterapeits izveidos piemērotu vingrojumu kompleksu. Pēc kāda laika vēlams konsultēties atkārtoti, lai dakteris pārbaudītu kustību spējas un atbilstoši mainītu programmu. Ja vingro grupā, jārēķinās, ka ārsts nevarēs rūpīgi izsekot līdzi tam, vai visu dari pareizi.