
Noskaidroti šī gada aktīvākie “Latvijas meža dēkaiņi”

Līdzīgi kā pērn, arī šogad trīs mēnešu garumā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mudināja iedzīvotājus apmeklēt LVM bezmaksas atpūtas vietas un vienlaikus iepazīt tur sastopamās dabas vērtības, spēlējot vides spēli “Latvijas meža dēkainis”. LVM informē, ka tagad ir apkopoti rezultāti un noskaidroti šī gada aktīvākie dabā gājēji.
Kopumā šogad spēles punkti bija izvietoti vairāk nekā 30 bezmaksas atpūtas vietās visā Latvijā: dažādās purva laipās, velotakās, atpūtas vietās pie ezeriem un upēm un citviet.
Apmeklējot spēlei atlasītas atpūtas vietas, varēja uzzināt vairāk par kopumā 16 dažādiem Eiropas Savienības nozīmes biotopiem un ar tiem saistītiem augiem, dzīvniekiem un dabas parādībām. LVM gādībā ir 23 dažādi ES nozīmes aizsargājami mežu, purvu, zālāju, kāpu un ūdeņu biotopi 122 863 hektāru platībā, un liela daļa no vairāk nekā 300 LVM izveidoto un uzturēto bezmaksas atpūtas vietu ir izvietotas šo biotopu lokā.

Noskaidroti šī gada aktīvākie “Latvijas meža dēkaiņi”
Noskaidroti šī gada aktīvākie “Latvijas meža dēkaiņi”





Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad dalībnieki bijuši daudz aktīvāki un apmeklējuši vairāk par trim vietām, kas iekļautas spēlē. Turklāt vairāki dalībnieki piedalījušies atkārtoti. Sevišķi aktīvi šogad bijuši septiņi dalībnieki, no kuriem viens apmeklējis 35 vietas, otrs – 31, trešais – 17 vietas, ceturtais – 11 vietas un trīs dalībnieki katrs pabijis 10 vietās.
Pieredzē dalās viena no aktīvākajām spēles dalībniecēm Dace no Rīgas, kura apmeklēja 16 atpūtas vietas Latgalē un Vidzemē:
“Ikdienā strādāju pētniecībā medicīnas jomā. Tieši atvaļinājuma sākumā radio dzirdēju reklāmu un nolēmu, ka daļu atvaļinājuma pavadīšu, apmeklējot atpūtas vietas, kas piedalās spēlē. Izvēlējos Latgales reģionu un trijās dienās apceļoju ap 10 vietām, no kurām liela daļa mani burtiski sajūsmināja. Jo īpaši skaista ir atpūtas vieta pie Čertoka ezera, to noteikti iesaku visiem apmeklēt – pa taku var apiet apkārt ezeram, no vairākām skatu platformām baudīt skaisto ainavu. Otra mana mīļākā atpūtas vieta bija Pelēču ezera skatu platforma – šajā vietā es nakšņoju un sagaidīju burvīgu saullēktu ar peldi. Spēle mani rosināja aizbraukt uz vietām Latvijā, par kurām iepriekš nemaz nezināju. Arī spēles jautājumi bija interesanti un ļāva uzzināt vairāk par vietu, kur atpūtos.”
Savu pērn uzstādīto rekordu šogad pārspēja kāds dalībnieks no Rīgas – informācijas tehnoloģiju speciālists Eduards. Ja pērn viņš kopā ar draudzeni Nikolu spēles laikā pabija 19 no 32 spēles vietām, tad šogad viņš apmeklēja pilnīgi visas 35 vietas.
“Jau pagājušajā gadā kopā ar manu draudzeni gribējām izbraukt visas spēles vietas, bet mums saplīsa mašīna. Tāpēc jau tad nolēmām – ja spēle notiks arī nākamgad, noteikti aizbrauksim uz visām vietām. Piedalījāmies arī šogad, lai iepazītu vēl citas atpūtas vietas mežā, par kurām iepriekš nemaz nezinājām un kuras nav tik plaši apmeklētas kā visiem zināmās un populārās. Vislabāk mums patika Skaņaiskalns, Karogu karjers, Purezera dabas taka, Kaļņa ezers un Dunikas purvs. Kopumā veltījām vairākas dienas, lai apbrauktu visas vietas, pārsvarā to darījām brīvdienās. Būtu bijis vēl labāk, ja visās vietās mežā būtu pieejams internets," stāsta Eduards.
Iegūtie dati ļauj spriest arī par atpūtnieku īpaši iecienītām vietām. Visvairāk dalībnieku šogad reģistrējušies Augstrozes Lielezeru skatu vietā LVM Rietumvidzemes reģionā, netālu no Augstrozes pilsdrupām.
LVM norāda, ka tā ir skaista vieta, līdz kurai var nonākt pa taku, kas ved cauri ozolu mežam un no kuras paveras skats uz Lielezeru. Šeit spēles laikā bija jāatrod atbilde uz jautājumu par īpaši aizsargājamu kukaiņa sugu, kas apdzīvo Augstrozes ozolus. Tāpat iecienītas dabā gājēju vietas bijušas Vedzes dabas taka, Pelēču ezera skatu platforma, atpūtas vieta pie Pīļezera, Skaņaisklans u. c.








