Joprojām neskaidrības un arī nepietiek naudas - suņu čipēšana norit ļoti kūtri
No 1.janvāra visiem suņiem no pusgada vecuma būs jābūt obligāti čipētiem (apzīmētiem ar mikroshēmām). Līdz šim labākajā gadījumā čipēti ir tikai ceturtā daļa suņu, joprojām ir neskaidrības, daudzi laucinieki sūkstās, nepietiek naudas.
Šoruden nodibinājums Dzivniekupolicija.lv sadarbībā ar "4finance fonds" "Labie Darbi" rīkoja akciju, kurā bez maksas čipēja suņus Tērvetē, Rucavā, Naukšēnos un Aglonas novadā, kopumā iezīmējot 1215 cilvēka labākos draugus.
Ja bez maksas, stāv rindā
Lielākā atsaucība bija Latgalē – Aglonā bezmaksas kampaņā čipus saņēma 480 suņi, gan lieli mājas sargi un mednieki, gan mazi klēpja mīluļi. Saimnieki stāvēja garā rindā, bija mērojuši ceļu arī no Preiļiem, Daugavpils un Rēzeknes novada, vēsta portāls lsm.lv.
Par šajā kampaņā gūtajām atziņām dalās "Dzīvnieku policijas" vadītāja Ilze Džonsone: “Suņu čipēšanas sistēma nav noregulēta, tā ir jāmaina vai jāprecizē. To nedrīkst saistīt ar prasību, ka sunim obligāti ir vajadzīga pase un vakcinācija. Piemēram, suņa pase simts gadu nebūs vajadzīga lauku cilvēkam, kurš ar savu suni nebrauks ārpus Latvijas.”
Tagad noteikumus var dažādi interpretēt. Laucinieki arī uzsver, ka viņiem nav naudas suņu čipēšanai, kas pie veterinārārsta var izmaksāt 20–50 eiro. Pats čips maksā tikai ap trim eiro, bet suņa reģistrēšana Lauksaimniecības datubāzē – 3,50 eiro, turklāt saimniekam, kas savu mīluli paņem no dzīvnieku patversmes – par velti. Dārgākais ir veterinārārsta darbs, kas ievada mikroshēmu zem ādas.
Reģistrēts mazāk par 50 000 suņu
“Pārliecinājāmies, ka suņu čipēšana norit ļoti gausi,” atzīst Džonsone. “Eiropā rēķina, ka uz desmit cilvēkiem ir viens suns, tātad Latvijā varētu būt ap 200 000 suņu. Pašlaik ir čipēti un datubāzē reģistrēti mazāk par 50 tūkstošiem. Noskaidrojām, ka suņu pase ir mazāk par pieciem procentiem, vakcinācijas apliecības – ap 40 procentiem. Tagad gatavojam ierosinājumus Zemkopības ministrijai, lai ieviestu izmaiņas noteikumos, strikti nodalītu prasības par čipēšanu, suņa pasi un vakcināciju.”
Liels čipēšanas ieguvums ir iespēja palīdzēt atgriezties mājās pie saimnieka noklīdušam sunim vai atrast to, kurš dzīvnieku bezatbildīgi pametis. Tā ir arī datubāze, lai pašvaldības varētu iekasēt naudu par suņa turēšanu (no šīs naudas finansē dzīvnieku patversmes). Tas, vai suņi būs čipēti, būs jākontrolē pašvaldībām. Kā kontrole notiks, pagaidām nav skaidrs, bet noteikumos "Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtība " jau paredzēts: ja četrkājaiņa draugs savu mīluli nečipēs, fiziskajām personām draud naudas sods no 7 līdz 210 eiro, juridiskajām – no 15 līdz 350 eiro.
Kas ir suņa čips?
Suņa čipēšana jeb apzīmēšana ar mikroshēmu ir īsa procedūra, ko veic veterinārārsts. Dzīvniekam zemādā (skausta kreisajā pusē) ar vienreizēju šļirci ievada mikroshēmu – rīsa graudiņa lieluma stikla biokapsulu, kam ir unikāls numurs, ko nevar ne viltot, ne izdzēst.
Dzīvnieku var identificēt, izmantojot speciālu čipu lasītāju. Numurs sastāv no 15 cipariem – trīs cipari norāda valsts kodu, pārējie – konkrēto dzīvnieku un tā saimnieku. Mikroshēmas nolasīšanas ierīces būs sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestiem (policijai, robežsardzei), veterinārārstiem, dzīvnieku patversmēm, pašvaldību institūcijām, kas kontrolē mājdzīvnieku turēšanas noteikumus.
Kasjauns.lv/Foto: Lāsma Zute/Latvijas Radio
