Zanes Dombrovskas ģimene no grausta radījusi īstu koncertzāli: "Latvietim vajag savu stūrīti. Tāpat arī skaņai - Skaņu muižu"
“Es baudu šo radošo laiku!” izsaucas skaņu ainavu dizainere Zane Dombrovska, kad kopā braucam uz Ropažiem apskatīt viņas Skaņu muižu 360, pirmo telpisko skaņas koncertzāli Latvijā. Lai arī tajā vēl norisinās aktīvi būvniecības darbi, paralēli tiem – arī telpiskas mūzikas piesātināti pasākumi. Turklāt tieši šeit tapusi daļa no skaņas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
“Gadu pirms Covid-19 pandēmijas mēs ar vīru Gunti piedzīvojām ļoti skaidru sajūtu: vajag savas mājas. Katrā latvietī, man šķiet, ir šī sajūta, ka vajag savu kaktu, savu stūrīti,” stāstu par to, kā viņa kopā ar vīru Gunti Učelnieku kļuva par saimniekiem kādreizējai Bakhaužu muižai, uzsāk dziedātāja, komponiste un skaņu dizainere Zane Dombrovska. Sākumā bijusi doma iegādāties zemi un tad laika gaitā būvēt māju, taču ģimenē esot izvērtusies diskusija, vai ir vērts pirkt pliku zemi un vai zeme vispār ir plika. Tāpēc it kā joka pēc Zane vietnē ss.lv atradusi sludinājumu, ka Ropažos tiek pārdots zemes gabals ar vecu ēku. “Un caur tādu vieglprātīgu sajūtu un impulsu, ka gribas savu vietu, braucām to apskatīties – 1897. gadā celto Bakhaužu muižu.”
Lai ieraudzītu māju, bija jāpašķir džungļi
Kad ieradušies norādītajā adresē, vietā valdījusi pamestība – ēkas bijušas izdemolētas, tajās nebija elektrības. “Vieta bija sava saimnieka gaidīšanas režīmā,” teic Zane. Taču ar visu to, ka māja burtiski bijusi ieaugusi kokos – koki patiešām nākuši istabā pa logiem! – un ka reizēm vecās vietās Zanei piezogoties doma, vai tikai šeit nespokojas, viņa šeit uzreiz jutusies ārkārtīgi droši. “Kā mājās,” viņa saka.“Bija jāpašķir džungļi, lai ieraudzītu māju, – vietas noskatīšana notika vasarā, kad viss bija sazaļojis.” Zanes attiecības ar šo māju izveidojušās momentā: “Neraugoties uz to, ka vietai bija piemērojams tuvu grausta statuss. Arī ne uz to, ka viss notika it kā puspajokam. Un tajā brīdī doma par koncertzāli pat nebija prātā.”
Audzēt nevis ķirbju un tomātus, bet gan muzikālos jaunrades augļus
Drīz pēc īpašuma iegādes Zane devusies studēt uz Igauniju – komponistos. “Nokļuvu Helsinkos meistarklasēs, kas notika kupolā ar telpisko skaņu. Tas bija kaut kas jauns, kas uzreiz aizrāva! Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju un, staigājot pa teritoriju, iegāju kūts vai varbūt šķūņa ēkā, kurai bija pusnolūzis jumts, sapratu: te tā ir! Telpiskās skaņas vieta! Ir skaidrs, ka laukos neaudzēšu ne ķirbjus, ne tomātus, bet gan savus muzikālos muskuļus, savus jaunrades augļus.”
Viss tālākais noticis ļoti strauji – no mazas domas par savu vietu līdz idejai par pirmās telpiskās skaņas koncertzāles izveidi. Tempu palīdzējis uzturēt saņemtais atbalsts no Lauku atbalsta dienesta. “Galvenais, ko gribējās, pēc iespējas nevis vienkārši nojaukt un uzcelt no jauna, bet atjaunot vecās ēkas. Piemēram, bija, kas ieteica šķūnim jumtu nojaukt, nevis atjaunot. Bet šķita, ka tā nedrīkst darīt, tik augsts jumts noteikti ir celts ar kādu domu! Un tagad, tur dzīvojoties, sajūtam – šis lielais jumts, piemēram, aiztur arī valdošos vējus. Kad profesors Hanss Ginters Loks no Igaunijas brauca veikt skaņu mērījumus, lai rēķinātu, kā zālē izvietot skandas, viņš bija sajūsmā, ka ģeometrija sakrīt ar to, kāda nepieciešama skaņai.”
Kabeļu garums pārsniedz puskilometru
“Mēs esam ļoti pūlējušies, lai telpā būtu piedzīvojama telpiskā skaņa, un pilotversijā jau šobrīd varam to darbināt. Audiokabeļi vien ir vairāk nekā 400 metru gari, nemaz nerunājot par elektrības vadiem katrai tumbai – kopā telpā ir vairāk nekā puskilometrs vadu! Mēs, protams, priecātos, ja telpas īrētu arī kāzinieki, lai notiktu skaists kāzu valsis telpiskajā skaņā. Tā būtu brīnišķīga pieredze! Bet jaunajam pārim būtu jārēķinās, ka bildēs būtu daudz tumbu un vadu,” smaida komponiste.
Skaņu muiža nav tikai koncerttelpa, blakus ēkā top arī rezidence, kur mūziķiem ierasties uz ilgāku laiku, lai praktizētos. “Pēc iespējas sadarbojamies ar māksliniekiem, kam ir nepieciešama tieši telpiskā skaņa. Top vairāki numuriņi, un ļoti ceram, ka pie mums brauks rezidēt komponisti un veidos savus darbus. Mums ir arī neliela konferenču zāle. Šobrīd veidojam sadarbību arī ārpus Latvijas robežām – ar Igaunijas un Lietuvas mūzikas akadēmijām. Piemēram, jūnija sākumā pie mums no Igaunijas Mūzikas akadēmijas ieradīsies Adla Kameselje Barbosa (Adla Cameselle Barbosa, spāņu izcelsmes mūziķe un māksliniece, kas pašlaik dzīvo un studē Igaunijā – aut.), viņa šeit uzturēsies vairākas dienas un veidos savu maģistra darbu. Šīs ar skaņu saistītās instalācijas būs pieejamas arī plašākai publikai. Adla, piemēram, veido papīra tumbas. Man šķiet, būs ļoti interesanti! Paralēli šajās dienās gaidāmas mūsu rīkotās skaņu klausīšanās sesijas.”
Katru ķieģeli, ko būvē, ievibrē ar skaņu
Pagājušā gadā Skaņu muižā ieviesta tradīcija – 21. jūnijā rīkot ārtelpas skaņu pikniku, īpaši tam Zane veidojot instalāciju ar zvaniem. “Jā, šobrīd notiek būvniecība, bet paralēli visu laiku muižu skandinām, jo ir sajūta, ka katrs ķieģelītis, ko tur mūrē, mazliet jāievibrē ar skaņu. Pagājušajā vasarā ar saviem kolēģiem faktiski visus mēģinājumus veicām Ropažos, meklējam iespējas muižai skanēt. Man ļoti patīk, ja pasākumos iekštelpās nav vairāk par 50 viesiem, satilpt var vairāk, tomēr, lai šo 360 skaņu varētu baudīt, vairāk par 50 nevajadzētu būt. Telpiskās skaņas mūzikas terapijas seansā paredzēti tikai 15 dalībnieki vienā sesijā,” tā Zane Dombrovska.
Varžu koris ar mikrofoniem
“Pagājušajā vasarā bija aizkustinošs notikums. Dīķī vareni bija iekārtojušās vardes. Tās savos decibelos bija gandrīz līdzvērtīgas tumbām. Kāds mākslinieks, kurš tobrīd viesojās pie mums, ierosināja: saliekam vardēm mikrofonus un aizvadām varžu balsis uz dažādām teritorijas vietām! Man šķita, tas ir tik ārkārtīgi forši! Vardes kā solistes. Es par šādām radošām lietām esmu ārkārtīgi priecīga. Lēmums veidot skaņu muižu bija drosmīgs, un ēka gan jau visu mūžu prasīs tai pielikt roku. Bet šobrīd es izbaudu un ļauju skaņai ar būvniecības darbiem sadarboties un izgrūstīties. Piemēram, maijā šeit notika sezonas ieskandināšanas pasākums – festivāla Latvijas jaunās mūzikas dienas noslēgums, kurā tika atskaņoti trīs jaunradīti darbi, arī manējais.”
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem daļa skaņas tapusi skaņu muižā
“Skaņa mani vienmēr ir interesējusi un interesējis nevis tikai tas, kas skan, bet arī no kurienes skan. Agrāk es pat nezināju tādus jēdzienus kā skaņu ainavu dizains, nezināju, ka šī ir vesela pasaule un to pat studē! Šķita, ka to izmanto pamatā teātrī, piemēram, ne tikai kā mūziku, bet arī kā troksni, kā sajūtu pastiprinātāju. Kad šo visu uzzināju, sākās mani kompozīcijas ceļu meklējumi un profesors Vecumnieks ieteica studēt Igaunijā. Tagad man ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Nacionālā teātra skaņu dienesta vadītāju, skaņu dizaineru Gintu Rutku, kurš ir atsaucīgs manām idejām un skaņu eksperimentiem. Ar viņu kopā Skaņu muižā arī būvēta skaņtelpa Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lieluzvedumam Kastaņa puslode.
Kad mani šim darbam uzrunāja, es ļoti gribēju, lai man ļauj strādāt sev mīļajā telpiskās skaņas veidā. Tas ir, dejotājiem rakstīt ne tikai ritmu un soļu skaitu, bet veidot skaņu vides, piemēram, ka atsevišķas skaņas dzird dejotāji un atsevišķas – tikai skatītāji,” aizrautības pilna stāsta skaņu dizainere Zane Dombrovska.
