Veseli dzīvnieki - droša pārtika: PVD uzraudzība “no lauka līdz galdam”

Uzraudzība sākas novietnē, kur tiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki – govis, cūkas, mājputni un citi. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta reģistru šā gada 1. novembrī Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 22 tūkstoši lauksaimniecības dzīvnieku novietņu, no kurām apmēram puse – 11 tūkstoši novietņu ar 355 tūkstošiem dzīvnieku – ir liellopu novietnes. Vairāk nekā seši tūkstoši ir mājputnu novietņu ar 6,5 miljoniem dažādu sugu mājputnu. Cūku novietņu ir salīdzinoši mazāk, aptuveni divi tūkstoši, un tajās ir ap 308 tūkstošiem cūku. Nepilnos divos tūkstošos aitu novietņu reģistrēti 76 tūkstoši aitu, bet 1,2 tūkstošos kazu novietņu – ap deviņiem tūkstošiem kazu. Nedaudz vairāk kā deviņi tūkstoši zirgu ir izvietoti nepilnos divos tūkstošos novietņu. Vēl Latvijā salīdzinoši mazākā skaitā reģistrētas arī trušu novietnes, bišu dravas, kažokzvēru novietnes, akvakultūru uzņēmumi un citu sugu dzīvnieku novietnes, kurās tiek turēti briežu dzimtas dzīvnieki, lamas, alpakas u. c.

 Kontroles process un zāļu atliekvielas

Visas lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kas piedalās pārtikas apritē, ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uzraudzībā. Pārbaudes notiek saskaņā ar plānu, kas noteikts, pamatojoties uz riska novērtējumu. Pārbaužu mērķis ir garantēt patērētājam, ka viņš saņems drošu pārtiku.

Piemēram, cūku novietnes, kuras pārvieto cūkas Āfrikas cūku mēra ierobežojumu zonās, ir iekļautas augsta riska kategorijā, tātad tajās biodrošības prasības tiek pārbaudītas biežāk nekā novietnēs, kur cūkas tur savam patēriņam. Pārbaudes laikā var tikt ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai. Vismaz reizi gadā tiek apsekotas arī novietnes, kurās iegūst dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, olas vai svaigpienu, un realizē tos nelielos daudzumos tieši galapatērētājam.

“Šādas pārbaudes ir nepieciešamas, lai pārliecinātos, ka infekcijas slimību ienešanas riski dzīvnieku novietnēs ir samazināti līdz minimumam, dzīvnieki ir aprūpēti un veseli, tiek nodrošinātas dzīvnieku labturības prasības un iegūti patērētāju lietošanai droši dzīvnieku izcelsmes produkti,” skaidro PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka.

Pārbaudes turpinās arī kautuvēs un medījumu apstrādes uzņēmumos. PVD veterinārārsti ik dienu veic visu dzīvnieku un mājputnu klīnisko pirmskaušanas apskati, kā arī katra liemeņa un subproduktu pēckaušanas veterināro ekspertīzi.

Tiek kontrolētas zāļu atliekvielas dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos. PVD ik gadu pārbauda atļautu un aizliegtu farmakoloģiski aktīvu vielu lietošanu produktīvajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, ņemot oficiālos atliekvielu paraugus no dzīviem dzīvniekiem un produktiem novietnēs, kautuvēs, zivaudzētavās u. c. PVD ir iegādājies arī īpašu eksprestesta iekārtu, ar kuru iespējams apstiprināt aizdomas par antibiotiku klātbūtni.

Biodrošības nozīme slimību apkarošanā

Dzīvnieku īpašniekam ir jāapzinās riski, jo dzīvnieki tāpat kā cilvēki mēdz slimot. Lai slimības neiekļūtu novietnē, ir jādara viss nepieciešamais – to sauc par biodrošību.

“Piemēram, pēdējā laikā parādās aizvien vairāk ziņu par cilvēkiem, kuri saslimuši ar leptospirozi,” saka Madara Volka. Leptospiroze ir zoonoze – ar to slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki. “Lai tas nenotiktu, novietnē jāveic regulāra deratizācija, kā arī citi pasākumi, kas inficēšanās riskus samazina līdz minimumam.”

Tādas slimības kā Āfrikas cūku mēris un augsti patogēnā putnu gripa cūku un mājputnu turētājiem nozīmē obligātu biodrošības ievērošanu novietnē. “Jebkura nevērība vai neuzmanība var pavērt durvis slimībam, kas uzliesmojuma gadījumā nozīmē neizbēgamu visa ganāmpulka likvidēšanu, lielus finansiālus zaudējumus un bēdas ne tikai dzīvnieku turētājam, bet valstij kopumā,” uzsver Volka.

 A, B un C kategorijas slimības

Valsts uzraudzībā ir visas sevišķi bīstamās jeb A kategorijas dzīvnieku infekcijas slimības. Tās ir slimības, kas normāli ES dalībvalstīs nav sastopamas un ir bīstamas lipīguma un letalitātes dēļ. Pēc to konstatēšanas nekavējoties jāveic tūlītēji slimības likvidācijas pasākumi, nosakot karantīnas zonas un likvidējot slimības uzņēmīgās sugas dzīvniekus.

A kategorijas slimības ir Āfrikas cūku mēris un augsti patogēnā putnu gripa. Šā gada sākumā Eiropā satraukumu radīja arī mutes un nagu sērga, ar ko slimo lauksaimniecības pārnadži – govis, aitas, kazas, cūkas –, kā arī savvaļas pārnadži. Šīs slimības apkarošanas sekas ir dramatiskas – jālikvidē visi slimības skartajā novietnē mītošie dzīvnieki un visa no tiem iegūtā produkcija.

Vēl valsts uzraudzībā ir B un C kategorijas slimības, piemēram, tuberkuloze, govju bruceloze un govju enzootiskā leikoze. Šo slimību gadījumā nav nekavējoties jālikvidē viss ganāmpulks, bet kompetentās iestādes uzraudzībā jāveic slimības apkarošanas pasākumi.

Latvijai ir brīvas valsts statuss no daudzām B un C kategorijas slimībām (piemēram, trakumsērgas, klasiskā cūku mēra, mutes un nagu sērgas). Šis statuss dzīvnieku īpašniekiem nozīmē mazākas izmaksas un atvieglo dzīvnieku un to produktu eksportu uz citām valstīm.

Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumi

Eiropas Savienība ne vien izstrādā normatīvos aktus, bet arī finansiāli palīdz valstīm, līdzfinansējot noteiktu infekcijas slimību uzraudzības programmu izpildi vai sedzot lielu daļu zaudējumu, kas radušies A kategorijas infekcijas slimības apkarošanas laikā. “Sākotnēji valsts uzraudzības programmas vai slimības apkarošanas programmas izdevumi, piemēram, paraugu noņemšana, laboratoriskā izmeklēšana, izdevumi par dzīvnieku likvidēšanu, tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, taču, iesniedzot Eiropas Komisijai atskaites, līdz pat 50 % no izlietotā finansējuma valsts budžetā ir iespējams atgūt,” skaidro  Volka.

Liels Eiropas Komisijas finansiālais balsts valsts budžetam ir Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas realizācijai. Tāpat, pateicoties līdzfinansējumam, katru gadu Latvija var iegādāties un izvietot vakcīnas pret trakumsērgu savvaļas dzīvniekiem. Arī daļu kompensāciju, ko valsts piešķir dzīvnieku īpašniekiem, kuru dzīvnieki likvidēti A kategorijas slimību dēļ, līdzfinansē Eiropas Komisija.

Eiropa finansē dzīvnieku veselības pārvaldību

Papildus tiešajai slimību apkarošanai ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā ir paredzēti preventīvi pasākumi dzīvnieku veselības nodrošināšanai. Viens no veiksmīgiem antimikrobiālās rezistences (AMR) ierobežošanas pasākumiem ir sabiedrības, dzīvnieku īpašnieku/turētāju un praktizējošu veterinārārstu izglītošana un apmācība. Tas veicina izpratni par AMR un antimikrobiālo līdzekļu (AML) atbildīgu un piesardzīgu lietošanu, kā arī par labu dzīvnieku veselības pārvaldību, ieskaitot biodrošību.

Laba dzīvnieku veselības pārvaldība ietver izpratni par lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu drošos apstākļos, kad īpašnieks cenšas novērst vai samazināt iespēju ganāmpulkā ievazāt patogēno slimību ierosinātājus. Tā ir bioloģisko risku izvērtēšana un pasākumi, kas tiek izstrādāti, lai nepieļautu infekcijas slimību izplatību ganāmpulkā.

Latvijā intensīva biodrošības pasākumu kontrole cūku novietnēs tiek veikta kopš 2015. gada. Lai gan rezultāti ar katru gadu uzlabojas, 2020. gadā neatbilstības atklātas vidēji 15 % gadījumu no pārbaudītajām novietnēm. Lielākā daļa neatbilstību (pat 95 %) tiek konstatēta novietnēs ar nelielu dzīvnieku skaitu. Būtiskākās neatbilstības ir neizpratne par biodrošības pasākumu plāna nepieciešamību, aizliegto pārtikas atkritumu izēdināšana, novietnes dezinfekcijas neveikšana un darba apģērba nelietošana vai nemainīšana.

Lai veicinātu dzīvnieku īpašnieku vēlmi nodrošināt dzīvnieku veselības rezultatīvu pārvaldību, ir nepieciešams paredzēt atbalstu tiem, kas mērķtiecīgu darbību rezultātā nodrošina atbildīgu un piesardzīgu AML lietošanu un ziņo par AML izlietojumu ganāmpulkā.