Latvijas lauksaimnieki nemitīgi strādā, lai veicinātu mūsu konkurētspēju - mūsu pienākums ir viņus atbalstīt, norāda Zemkopības ministrija
Latvijā lauksaimniecības nozarē strādā 58,6 tūkstoši ekonomiski aktīvas lauku saimniecības, kuras apsaimnieko ap 1,97 miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā tiek nepārtraukti strādāts pie tā, lai mēs spētu parādīt Latviju kā inovatīvu valsti un eksporta tirgos pēc Latvijas produkta būtu pieprasījums. Par to, kā līdz šim veicies un kas vēl darāms, stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos Liene Jansone.
Tieksmi ieviest inovācijas un izstrādāt arvien jaunus produktus Latvijas iedzīvotāji var novērot, arī apmeklējot dažādus ražotāju tirdziņus.
Eiropas Savienības fondi devuši lielu grūdienu
Izdoma un iespējas ražot pēdējos gados ir krietni pieaugušas, bet, protams, netrūkst arī samilzušu problēmu, kuras tiek risinātas. Vērtīga lieta, kuru lauksaimnieki izmanto savu saimniecību attīstīšanai ir Eiropas Savienības piedāvātie dažādie fondi, norāda ZM pārstāve.
“Eiropas Savienības fondi ir saimniecībai pieejami finanšu resursi attīstībai un darbībai, kas palīdz tālāk ražot konkrēto produkciju. Tas lauksaimniekiem ir devis ļoti lielu grūdienu ieguldīt jaunās tehnoloģijās, radīt jaunus, inovatīvus produktus, samazināt izmaksas, ieviešot šīs tehnoloģijas, samazināt roku darbu,” skaidro Jansone.
Latvijā šobrīd dominē graudkopība un piena lopkopība un tieši šīs ir tās nozares, kuras visvairāk izmanto Eiropas Savienības piešķirto finansējumu. “Tās ir arī mūsu galvenās eksporta nozares. Protams, eksportā arī citas nozares, piemēram, dārzeņkopība un augļkopība, bet tas notiek mazākos apmēros,” paskaidro ZM valsts sekretāra vietniece.
Viņa norāda, ka, runājot par Lauksaimniecības attīstības tendencēm, esot redzams - pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, ir palielinājušās graudkopības platības, bet samazinās bioloģiskās saimniecības piena lopkopībā: “Jāatzīmē gan, ka Latvijas reģioni ir ļoti dažādi. Piemēram, Kurzemē vairāk attīstās graudkopība, bet Madonas pusē - dominē lopkopības saimniecības. Arī Latgalē vairāk attīstās piena lopkopība, tostarp, tieši bioloģiskā lauksaimniecība.”
Saimniekošana gudri jāpielāgo pieejamajiem resursiem
Latvijas lauksaimnieki nodarbojas arī ar aitkopību un kazkopību. Kazkopība gan vēl ir salīdzinoši maz attīstīta, bet populārs un visai iecienīts produkts kļūst, piemēram, tāds nišas produkts kā kazas siers. Svarīgi ir pielāgot saimniekošanas veidu sev pieejamajiem resursiem.
“Ja, piemēram, saimniecība atrodas kalnainā vietā ar daudz pļavām, tad saimnieki arī izvēlas attiecīgu saimniekošanas veidu, izpēta kā produktam sniegt pievienoto vērtību un rada kaut ko tirgum pievilcīgu. Attīstās arī augļkopības un dārzeņkopības saimniecības. Augļkopībā pašreiz attīstās sadarbība starp ražotājiem, lai attiecīgi kopā ar lielākiem apjomiem viņi spētu ieiet ar saviem produktiem, piemēram, skolu ēdināšanas sistēmā. Savukārt dārzeņkopība prasa ļoti lielu roku darbu, tāpēc tiek domāts par jaunām tehnoloģijām. Vienlaikus dārzeņkopībā liels risks ir klimatiskie laika apstākļi, jo šai sektorā nav apdrošināšanas un ir ļoti jādomā par preventīviem pasākumiem,” plašāk skaidro ZM pārstāve.
Tomēr viens no galvenajiem lauksaimniecības izaicinājumiem, saskaņā ar Jansoni, ir paaudžu nomaiņa: “Visā Eiropā šobrīd dominē lauksaimnieku vecuma cenzs no 50 gadiem un uz augšu. Daudzas atbalsta programmas vērstas tieši uz jauno lauksaimnieku iesaisti, lai nozarē tomēr veidotos pēctecība, saglabātos lauku apdzīvotība un saimniecības turpinātu darbu jau jaunu speciālistu rokās. Runājot par lauksaimniecības produkcijas eksportu, Eiropa ir ļoti plaši aptverta, bet daudzi ražotāji ieiet arī Japānas tirgū ar augļiem, dažādām sukādēm, daudzveidīgiem piena produktiem, maizi. Lauksaimnieki piedalās dažādās ražotāju preču izstādēs un tādējādi iegūst aizvien jaunus tirgus.”
Lauksaimnieki visvairāk sūdzoties par birokrātisko slogu – esot daudz kontroles, pārbaužu, bet gribētos, lai vienkārši ļauj strādāt un augt.
“Tas ir dabīgi, jo ikdienā lauksaimnieki patiešām iegulda ļoti lielu darbu. No agra rīta līdz vēlam vakaram atrodas uz lauka, un mēs šobrīd domājam un mazinām šo birokrātisko slogu, savstarpēji apmainoties ar datiem. Tāpat mazinām šīs kontroles. Novēlu nepadoties un saprast, ka Zemkopības ministrija atbalstīs risinājumus, tie ir vērsti uz sadarbību, iedziļināties savos saimniecības datos, uz datiem balstītus pieņemt konkrētus lēmumus, un turpināt ražot,” saka ZM valsts sekretāra vietniece.
