Lietavas nodara kaitējumu arī mežiem
Bieži dzirdēts, ka no ilgstošajām aizvadītās vasaras lietavām lielākie cietēji ir lauksaimnieki, bet visām pārējām nozarēm mitrums neko daudz nekaitē. Tā gluži nav, jo vairākos novados lietus nodarījis jūtamus zaudējumus arī mežsaimniekiem.
Lietavu nodarīto kaitējumu visvairāk izjutuši mežsaimnieki Vidzemē un Latgalē, kur nokrišņi šovasar bija īpaši bieži. Lielākās cietējas ir jaunaudzes, jo tur sakrājies tik daudz mitruma, ka daļa stādu gājusi bojā. Visvairāk cietušas priedītes. Parasti priedes stāda smilšainā augsnē, kas labi filtrē ūdeni, taču šī vasara bija tik lietaina, ka daudzviet arī smiltīs stādītās priedītes ir iznīkušas, jo to saknes nav izturējušas atrašanos pastāvīgā mitrumā.
Bojā gājušas jaunaudzes
Kā bēdīgu piemēru akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki rāda jaunaudzes, kas atrodas netālu no Lubānas. Aina patiešām nav iepriecinoša jau no ceļa var redzēt, ka grāvji ir pilni ar ūdeni, savukārt jaunaudzē priedīšu stādi pat nespeciālista acij liekas nīkulīgi un diez vai dzīvotspējīgi.
“Pavasarī nekas neliecināja, ka varētu būt tādas problēmas. Te ir sausa augsne, taču lietavas bija tik ilgstošas, ka viss caurcaurēm izmirka. Uz hektāru mēs parasti stādām apmēram 2800 stādu, no kuriem daļa tagad ir pagalam. Kaut kas jau izdzīvos, taču jau tagad var redzēt bojājumu procents ir tik augsts, ka daļu nākampavasar nāksies piestādīt no jauna,” stāsta Madonas novada vadošais mežierīcības meistars Jurijs Jesko. “Tagad mums būs papildu darbs apsekot visas jaunaudzes, konstatēt bojājumus un pēc tam izplānot, kā tās aizpildīt no jauna, kas, protams, nozīmē papildu izmaksas.”
Precīzus datus par to, cik LVM izmaksās lietavu radīto “caurumu” aizpildīšana, patlaban vēl nav iespējams pateikt, taču skaidrs, ka zaudējumi nebūs mazi. Neplānotie izdevumi naudas izteiksmē ir tikai viena no problēmām, jo sarežģījumus var radīt arī jaunaudžu atjaunošanai nepieciešamo stādu sagādāšana. “Ja nāksies pavasarī piestādīt, lai aizpildītu tukšumus, tas stādu audzētavām nozīmē gādāt iepriekš neplānotu stādu apjomu. Šis apjoms varētu būt diezgan liels, jo mēs pirmo reizi saskaramies ar situāciju, kad lietavu dēļ jaunaudzēm ir tādi zaudējumi. Lubānas iecirknis izceļas ar to, ka atrodas zemienē, tādēļ te šī problēma ir īpaši izteikta. Ja pavasarī pāris nedēļu ir plūdi, tā nav problēma, jo tad kociņš vēl guļ un saknei vēl nevajag elpot. Taču, ja augustā mitrums ir tāds, ka koks stāv ūdenī, tad ar lielu pārliecību var teikt, ka nākamajā gadā audzes vajadzēs stādīt no jauna,” skaidro LVM Ziemeļlatgales reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas reģiona vadītājs Aldis Laganovskis. Vēl arī jāņem vērā, ka nākamajam gadam jau ir saplānota jaunaudžu stādīšana ierastajā režīmā un plānā papildus iekļaut lietavu izpostīto audžu atjaunošanu nav nemaz tik vienkārši arī no darbaspēka viedokļa – gluži vienkārši visiem darbiem var nepietikt strādnieku.
Risinājums ir. Taču dārgs
Vai var teikt, ka jaunaudzes līdzīgi kā lauksaimniecības sējumi ir pilnībā nepasargātas no ilgstošām lietavām un lietas labā neko nav iespējams darīt? Tā gluži nav, jo ir viena metode, kas palīdz pasargāt stādus no pārlieka mitruma, un tā jau tagad tiek izmantota vietās, kur ir zināms, ka būs paaugstināts mitrums. Tādās vietās kociņus stāda uz pacilām – nelieliem paaugstinājumiem, ko veido ar ekskavatoru. Tajā pašā Lubānas iecirknī ir arī šādas audzes, un tajās viss ir kārtībā. Zemākajās vietās gan ir sakrājies ūdens, taču kociņi ir uz paaugstinājuma, tādēļ izdzīvojuši.
Te var rasties jautājums – kādēļ tad visas jaunaudzes nevar stādīt uz pacilām? Atbilde ir vienkārša – izmaksu dēļ. Pacilu veidošana ir apmēram trīs reizes dārgāka nekā vienkārša stādīšana. Ja LVM tagad sāktu visas priežu jaunaudzes veidot uz pacilām, tad tas, pirmkārt, izmaksātu ļoti lielas summas, otrkārt, tehniski nebūtu iespējams apstādīt tādas platības, kā stādot ar parasto metodi.
Atkal mizgrauzis nāk?
Ar pārlieka mitruma radītajām problēmām Lubānas apkaimes mežinieki saskārās jau 2017. gada lietavu laikā. Toreiz mitrums pamatīgi novājināja egļu audzes, un tas veicināja mizgraužu savairošanos. “Mizgraužu epidēmija, ja tā var teikt, toreiz sākās tieši šeit. Audze pēc lietavām bija novājināta un sāka nīkuļot, bet nākamais gads bija ļoti silts, tātad labvēlīgs kukaiņiem. Nākamos trīs gadus mums nācās ar šo problēmu cīnīties,” saka Aldis Laganovskis.
Paradoksālā kārtā šā gada mitrā vasara mizgraužiem ir nelabvēlīga. Tā it kā būtu laba ziņa, ja vien nebūtu viena “bet” – tagad būtu īstais laiks sakopt tās teritorijas, kas cietušas no mizgraužiem, un novākt bojātās egles, kas pastiprināti izdala sveķus un piesaista šos kaitēkļus, taču pārliekā mitruma dēļ meža tehnika tur netiek iekšā. Šī problēma attiecas arī uz kopšanas audzēm, kur daudzviet slapjuma dēļ tehnikanevar iebraukt, tādēļ atliek cerēt uz aukstu ziemu, lai zeme sasaltu. Vietām problēmas ir arī ar lielajiem kokiem, kas atrodas zemākās vietās, – ja tur sakrājies pārāk daudz mitruma, tie sāk nīkuļot.
Aizvadītā slapjā vasara ir uzskatāmi parādījusi, cik svarīga ir meliorācija un grāvju sistēmas arī mežu teritorijās. LVM šajā ziņā dara, ko var, taču ar mežiem vien jau viss nebeidzas. Nereti LVM savā saimniecībā to ir savedusi kārtībā, taču problēmas rodas blakus esošajās pašvaldības zemēs. Tādēļ no mežsaimnieku viedokļa būtu vērts pievērst šai problēmai uzmanību plašākā mērogā.
Kokaudzētavas cietušas mazāk
Kokaudzētavās, kur tiek audzēti stādiņi, ko nākamgad stādīs mežos, situācija nav tik dramatiska. Stādījumiem lietavas īpašus zaudējumus nav nodarījušas, tomēr bez problēmām neiztiek arī te. Vairāk nekā citkārt šogad bijis jādomā par fitosanitārajiem apstākļiem, jo mitrums veicina sēņu slimību izplatīšanos, tādēļ nācies veikt augu preventīvo apstrādi, lai novērstu šādas problēmas. Vēl viens pārliekā mitruma radītais apgrūtinājums ir tas, ka lietavas brīžiem aizkavējušas plānotos stādīšanas darbus.
Izrādot savu saimniecību, netālu no Lubānas esošās LVM kokaudzētavas “Podiņi” vadītājs Artūrs Plešs uzsver, ka bērzi ir tā koku suga, kurai mitrums īpaši nekaitē, tādēļ to stādi īpaši nav cietuši. Tiesa, daļa stādu garumā nav padevušies tik labi kā tie, kas auguši ne tik ekstrēmos apstākļos – pa daļai tāpēc, ka mitruma dēļ nebija iespējams nodrošināt tik daudz mēslojuma, kā būtu gribējies –, taču īpaša uztraukuma par to izdzīvošanu nav. To, cik ļoti lietavas ietekmējušas kociņu augšanu, var redzēt vienā laukā, kur blakus atrodas divas platības, kas lietus dēļ stādītas ar nedēļas atstarpi, jo tehnika nevarēja pārvietoties pa slapjo lauku. Iznākumā no vienas siltumnīcas ņemtie stādiņi tagad vienā platībā ir par centimetriem 30 garāki nekā otrā, kaut gan normālos apstākļos tiem vajadzētu būt līdzīga izmēra.
“Esam sapratuši, ka uz meteorologu datiem īpaši nevaram paļauties. Mums tuvākā meteostacija atrodas apmēram 30 kilometru attālajā Madonā, taču bieži vien ir tā, ka tur nelīst, bet pie mums līst. Tādēļ objektīvāks rādītājs ir mums tepat blakus esošajā Lubānā veiktie Aiviekstes upes ūdens līmeņa mērījumi. Tur mērījumu līknes rāda – ja pērn ūdens līmenis jūlijā un augustā bija pat zem metra, tad šogad pastāvīgi ir divarpus, trīs un pat četri metri,” stāsta Artūrs Plešs. Vēl viens tikpat uzskatāms piemērs tam, cik mitra bijusi aizvadītā vasara, ir stādaudzētavas laukos uzstādītās laistīšanas iekārtas. Pērn līdz 1. augustam tās bija izlietojušas 13,5 tūkstošus kubikmetru ūdens, bet šogad šīs iekārtas tā arī ne reizi nav iedarbinātas.
