Praktiski padomi, kā padarīt daudzdzīvokļu mājas pagalmu par izcilu vietu vasaras atpūtai
Vasarnīca pie ezera vai lauku viensēta ilgu laiku bijusi latviešu ideālās vasaras atpūtas simbols. Taču ne visiem ir iespēja izrauties no pilsētas un pavadīt brīvdienas vai atvaļinājumu pie dabas, it īpaši tiem, kuri ikdienu vada daudzdzīvokļu mājās. Tomēr arī bez lauku īpašuma var izbaudīt vasaru pilnvērtīgi – atliek vien ieraudzīt iespējas, ko sniedz koplietošanas pagalms.
Šī bieži vien piemirstā, bet ļoti vērtīgā ārtelpa ar pavisam nelielām pārmaiņām var kļūt par patiesi baudāmu vietu atpūtai, kopābūšanai un mierpilniem vasaras vakariem. Kā to paveikt, skaidro “Bonava Latvija” eksperti.
Kamēr jaunajos daudzdzīvokļu projektos koplietošanas ārtelpa jau kļuvusi par neatņemamu dzīves kvalitātes un kopienas sajūtas daļu, daudzviet Latvijas pilsētās un mazākās apdzīvotās vietās šie pagalmi joprojām tiek izmantoti nepilnvērtīgi. Īpaši tas attiecas uz padomju laika un pirmskara ēkām, kuru pagalmi bieži kalpo vien kā stāvlaukums vai tukšs zāliena pleķis ar vienu vientuļu soliņu. Iedzīvotāji tos uzlūko caur logu, sapņojot par lauku īpašumu, bet neapzinoties, ka pilnvērtīgākai vasaras atpūtai nereti vajadzīgs vien drosmīgs pirmais solis – iedzīvināt šo kopīgo telpu.
Noskaidro savas iespējas
Daudzi atturas izmantot pagalmu, kļūdaini uzskatot to par “nevienam nepiederošu teritoriju” vai tehnisko zonu. Patiesībā šī teritorija visbiežāk ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, ko vienlīdzīgās daļās drīkst izmantot visi mājas iedzīvotāji. Ja zeme nav īpašumā, to bieži vien nomā no pašvaldības vai cita īpašnieka un nomas maksa iekļauta apsaimniekošanas izdevumos.
Ievērojot līguma noteikumus un zemes lietošanas mērķi (rekreācija, apzaļumošana, piebraukšana u. c.), pagalmu var izmantot – izlikt dārza mēbeles, iekārtot spēļu vietu pašiem mazākajiem, rīkot mierīgas aktivitātes un izbaudīt vasaru, neizejot no pagalma.
Sper pirmo soli un atdzīvini pagalmu!
Lai pagalms pārtaptu par īstu vasaras oāzi, nav vajadzīgi lieli ieguldījumi vai oficiālas sapulces. Bieži pietiek ar vienu cilvēku, kurš uzdrošinās būt pirmais – saņemt drosmi un iziet pagalmā –, lai vienkārši sāktu to izmantot. Noklāj segu zālē un baudi pikniku ar ģimeni, izliec atpūtas krēslu saulainākajā stūrī un ļaujies sauļošanās mieram vai paņem līdzi grāmatu un pavadi pēcpusdienu koku ēnā! Nav nepieciešams katru reizi sēsties automašīnā un braukt uz parku – koku pavēnis un zaļa zāle ir pieejama arī tepat, pie mājas. Bērniem tas var būt aizraujošs spēļu laukums, bet pieaugušajiem – iespēja atpūsties vai satikties ar kaimiņiem.
Pagalma iedzīvināšana sākas ar vienu piemēru. Un drīz vien šis viens pikniks vai saruna uz soliņa kļūst par impulsu arī citiem. Dzīvība pagalmā ir “lipīga” – kad kāds uzdrošinās izmantot telpu ar prieku, arī pārējie sāk tajā saskatīt potenciālu.
Kā ieinteresēt arī citus?
Lielisks veids, kā rosināt kopābūšanu, ir neliels pagalma pasākums: kafija ar kaimiņiem, kopīgs pikniks, bērnu spēļu pēcpusdiena vai āra kino vakars ar projektoru. Šādas vienkāršas iniciatīvas var kļūt par starta punktu ciešākām attiecībām un patiesai piederības sajūtai savā mājvietā. Kopā var skatīties sporta spēles, rīkot grila vakarus, ziedu stādīšanas talkas vai vienkārši baudīt nesteidzīgus sarunu vakarus.
“Turklāt ieguvumi ir jūtami ātri. Kaimiņi sāk sveicināt cits citu, rodas savstarpēja uzticēšanās, tiek uzturēta lielāka kārtība. Pieaug arī drošības sajūta. Pagalms ir ne tikai fiziska vide, – tas ir potenciāls vietai, kur rodas draudzības, kopīgi piedzīvoti mirkļi un kopiena,” uzsver mājokļu eksperti.
Kādi ierobežojumi jāņem vērā
Lai pagalmu varētu izmantot atpūtai, svarīgi saprast tā tiesisko statusu – vai tas ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, vai nomāts, piemēram, no pašvaldības. Abos gadījumos teritorijas lietošanu regulē normatīvie akti un līgumi, kuros var būt norādīti ierobežojumi. Tāpēc pirms jebkādām aktivitātēm vai labiekārtošanas iecerēm ieteicams konsultēties ar mājas apsaimniekotāju.
Piemēram, iekšpagalmos nav atļauts kurināt atklātu uguni vai radīt dūmus, tāpēc labāk izvēlēties drošākas alternatīvas, piemēram, grilu ar vāku. Tāpat jāievēro trokšņa ierobežojumi: naktsmiers sākas plkst. 23.00, un pēc šī laika nav pieļaujama skaļa mūzika vai pasākumi, kas var traucēt citiem iedzīvotājiem. Obligāti pēc sevis jāsavāc atkritumi un ēdiena paliekas. Vienmēr pēc sevis jāatstāj sakopta piknika vieta, lai rādītu piemēru kaimiņiem un veidotu sakoptu vidi sev apkārt.
Ja pagalmu plānots iekārtot pastāvīgi – ierīkot rotaļlaukumu, nojumi vai apzaļumojumu –, nepieciešama dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana. Ja vienošanās panākta, izmaksas var segt no mājas uzkrājuma fonda. Tas ļauj īstenot ieceres kopīgi un taisnīgi, padarot pagalmu par patīkamāku vietu visiem. Turklāt ne tikai siltos vasaras vakaros, bet visa gada garumā.
