Ola kā ola, bet katliņā ūdenī nostājas vertikāli. Kā saprast, ka olas ir svaigas?

"Pērn dienu pirms Lieldienām lielveikalā nopirku olas. Liku visas katlā vārīties, jo nākamajā dienā bija paredzētas olu kaujas ar radiem, un ieraudzīju neparastu skatu – olas ūdenī nostājās vertikāli! Tās, kuras vāroties ieplīsa, nolobīju (baltums gan bija tāds pļurīgs), pagaršoju – ola kā ola. Arī pēc olu kaujām neviens nesūdzējās par saindēšanos. Kāpēc olas ūdenī stāvēja?" vaicā rīdziniece Lolita.

Kā noteikt olas svaigumu

Pats vienkāršākais veids, kā pārbaudīt, vai ola ir svaiga, ir ielikt to auksta ūdens glāzē vai katliņā – svaiga ola nogrims un gulēs horizontāli, “otrā svaiguma”, bet joprojām droši ēdama, nogrims, taču sagriezīsies vertikāli. Nākamā stadija ir jau “aizdomīga” – ola iegrims līdz pusei (tas nozīmē, ka glabāta vismaz 3 nedēļas), bet tāda, kas peldēs virspusē, ir jau veca (glabāta vismaz mēnesi) un vairs nav derīga ēšanai.

Kāpēc tā notiek? Fizikas likums vēsta – jo smagāka masa, jo dziļāk iegrims. Olas masu veido čaumala, olas baltums, dzeltenums un mazs gaisa slānītis. Svaigā olā šis slānītis ir ļoti plāns, bet vecā dzeltenums un baltums jau sāk sadalīties un pārvērsties gāzē, tātad gaisa slānītis palielinās un ūdenī olu ceļ uz augšu. Tiesa, ir kāds izņēmums – paipalu olas ar savu ārkārtīgi plāno čaumaliņu. Tās strauji zaudē mitrumu un svaru un var uzpeldēt jau desmitajā dienā pēc izdēšanas, taču joprojām ir svaigas.

Ja gadījies vistu olas noturēt ledusskapī līdz derīguma termiņa beigām, tas vēl nenozīmē, ka tās jau ir vecas, jo ražotāji, uztraucoties par sava produkta svaigumu, termiņu mēdz norādīt ar vismaz nedēļas rezervi (vēl pastāv uzskats, ka tas tiek darīts tādēļ, lai veikalnieki ātrāk censtos olas pārdot). Bet drošībai derētu tās pārbaudīt ar grimšanu ūdenī vai citām metodēm:

• pakratīt olu un ieklausīties, vai ir dzirdama viļņošanās. Ja ir, tas nozīmē, ka olā dzeltenums un baltums jau sācis sadalīties un sakrājies daudz gaisa;

• vienu olu uzmanīgi pārsist (neaizskarot dzeltenumu), izliet šķīvī un apskatīties, vai dzeltenums, kuram svaigā olā jābūt stingram un apaļam, nav saplacis un baltums nav kļuvis ūdeņains (tātad saites starp baltumu un dzeltenumu sākušas sairt).

Jāpiebilst, ka olas, pat ļoti ilgi turētas ledusskapī, ārkārtīgi retos gadījumos sabojājas līdz sapūšanai, – tās galvenokārt izžūst.

Ir trīs olu veidi ar atšķirīgiem uzglabāšanas termiņiem (ja uzglabā ledusskapī vai veikala aukstuma vitrīnā):

• parastās vistu olas vēlams izlietot mēneša laikā, taču veselīgāk 2 nedēļu laikā;

• ārstniecības uzturā lietojamās jeb diētiskās olas jāizlieto 5 dienu laikā pēc izdēšanas;

• lielāku putnu un it īpaši pērļu vistiņu olām ir biezāka čaumala, tāpēc tās var glabāt ilgāk par vistu olām.

Kā ar salmonellu?

Bieži dzirdēts brīdinājums, ka olas ledusskapī jātur izolēti no citiem produktiem vai jānomazgā, jo čaumalas var saturēt salmonellas baktērijas. Taču mazgāšana svaigu olu derīguma termiņu var samazināt līdz 12 dienām, jo čaumala ir pārklāta ar plānu dabisku plēvīti, kas neļauj olas iekšienē iekļūt gaisam un mikrobiem, kas to var sabojāt. Runājot par salmonellām, tās leduskapī nespēj vairoties, bet arī neiet bojā, tāpēc olas (nemazgātas) vajadzētu glabāt slēgtā kastītē vai veikala iepakojumā. Ja olu liek vārīties, salmonellām nāvējoša ir jau 70 °C temperatūra, tāpēc tās bīstamas tikai gadījumos, kad uzturā tiek lietotas jēlas olas.

Kā pareizi uzglabāt

Ideālā temperatūra ledusskapī, lai olas maksimāli ilgi saglabātos svaigas, ir 4–6 grādi pēc Celsija (4 grādos spēj saglabāt svaigumu līdz pat 5 nedēļām), bet, ja tās ir patiešām ļoti svaigas (īpaši mājas vistu, kurām ir biezāka čaumala), apmēram divas nedēļas tās “nenovecos” arī istabas temperatūrā, turētas tumšā un sausā vietā, piemēram, sienas skapī. Vēsā istabā, kur gaiss nav siltāks par 20 °C, olas var glabāt pat līdz trim nedēļām.

Jāpiebilst, ka olām “nepatīk uzturēties” ledusskapja durvīs, jo tās tiek bieži virinātas un gaisa temperatūra nemitīgi svārstās. Tādējādi uz čaumalas veidojas mitrums, kas ir lieliska vairošanās vide patogēnajām baktērijām. Tās caur poraino čaumalu var iekļūt olas iekšienē un, saprotams, aizceļot arī uz pārējiem ledusskapja produktiem.

Mitrums uz čaumalas veidojas (kā arī baktērijas sāk vairoties) arī tad, ja olas tiek izņemtas no ledusskapja, lai sasiltu istabas temperatūrā (to pieprasa daudzas kulinārijas receptes). Tāpēc “sasilušās” olas vajadzētu izlietot tajā pašā dienā, jo pēc vairākām dienām olu svaigums jau būs apšaubāms.

Neviļus rodas jautājums – kāpēc ledusskapju ražotāji par olu uzglabāšanas vietu ir izvēlējušies tieši ledusskapja durvis? Vai tiešām neviens pārtikas tehnologs, biologs vai kulinārs nav izskaidrojis, ka olas ilgāk saglabās svaigumu dziļākā plauktā?

Cieti vārītas olas istabas temperatūrā (piemēram, Lieldienās) jāizlieto trīs dienu laikā, bet ledusskapī tās var turēt nedēļu (ja ļoti svaigas, pat ilgāk).