Arborista ieteikumi, kā aprūpēt piemājas kokus, lai vējā lūstoši zari nesabojātu īpašumu
Uz ēkām un māju pagalmos novietotiem transportlīdzekļiem uzkrituši koki vai to zari ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki pēc vētras vai spēcīgām vēja brāzmām vēršas pie apdrošinātāja, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia apkopotā informācija. Šādus postījumus var mazināt, ja īpašumā esošie koki tiek atbilstoši apkopti, taču Latvijā tikai 14 % iedzīvotāju* regulāri apzāģē sev piederošo koku zarus. Arborists Māris Lapsiņš dalās ar ieteikumiem, kā parūpēties par piemājas kokiem, lai tie pēc iespējas mazāk apdraudētu īpašumu.
Kādi koki biežāk cieš stiprā vējā?
Līdzīgi kā ar cilvēkiem – jo vecāks koks, jo lielāka iespēja, ka kokam piemīt kāda kaite, kas to padara trauslāku un spēcīgā vējā lielie zari vai pat stumbrs var lūzt. “Vētras postījumiem biežāk ir pakļauti koki, kas aug žākļveidā, proti, jau no celma vai nedaudz augstāk stumbrs sadalās vairākās daļās. Te būtu jāizvērtē vai kokam nav nepieciešama atsaite vai kāds cits papildu stiprinājums. Biežāk tas ir liepām un kļavām, bet var būt novērojams arī citiem kokiem,” stāsta M. Lapsiņš.
Tāpat vētrās biežāk cieš koki ar lielām, smagām lapām, piemēram, kļavas, savukārt oši nereti tiek izrauti ar visām saknēm, tāpēc vecus ošus jau preventīvi ir ieteicams izzāģēt. Lai gan bērzi ir kompaktāki un ar mazāku lapotni, tomēr, salīdzinot ar liepām, to mūžs ir īsāks, un jau ap 70 gadus veciem kokiem jāvēro veselības stāvoklis, norāda speciālists.
“Tiem, kas plāno mājas būvniecību, ja vien iespējams, iesaku nebūvēt ēku zem lieliem kokiem, īpaši kļavām, bet gan drošā attālumā no tiem. Savukārt, ja mājas apkārtnē vēlaties lielus kokus, tad iesaku izvēlēties tādus, kuru vainagu var regulāri apgriezt, piemēram, liepas vai dižskābaržus,” iesaka M. Lapsiņš.
Koki var radīt zaudējumus arī kaimiņu īpašumam
Balcia viceprezidents Reinis Bērzkalns stāsta, ka no visiem apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem, kas bija saistīti ar šīs vasaras vētrām, trešdaļa jeb 32 % bija par bojājumiem, kas radušies, kokam uzkrītot uz īpašuma vai automašīnas. Tostarp vienā gadījumā vētras nogāzts koks pilnībā iznīcināja dzīvojamās ēkas konstrukcijas, radot vairāk nekā 100 000 eiro lielus zaudējumus.
Lai spēcīga vēja gadījumā samazinātu zaudējumu risku, R. Bērzkalns iesaka regulāri apsekot īpašumā esošos kokus un par tiem atbilstoši parūpēties: “Mūsu veiktā aptauja rāda, ka Latvijā tikai 14 % iedzīvotāju regulāri apzāģē savā īpašumā esošo koku vecos zarus, taču to būtu ieteicams darīt ikvienam, kura īpašumā atrodas koki. Dažās Eiropas valstīs mājokļa apdrošināšanas izmaksas aprēķina, konsultējoties ar arboristu, un apzinīgiem māju īpašniekiem, kas regulāri parūpējas par piemājas kokiem, apdrošināšanas kompānijas piedāvā izdevīgāku mājokļa apdrošināšanas cenu, jo ar koku lūšanu saistītie riski ir samazināti līdz minimumam. Šobrīd, pirms sākušās rudens vētras, ir īstais brīdis apsekot pagalma kokus, lai vēlāk nebūtu jāraizējas par lūzušu zaru radītiem bojājumiem.”
Tiem, kas dzīvo pilsētās un kam blakus ir kaimiņu mājas, jāatceras, ka pagalmā esošs koks var apdraudēt ne tikai paša, bet arī kaimiņa īpašumu, tāpēc ieteicams pārliecināties, vai mājokļa apdrošināšanā ir iekļauta arī civiltiesiskā apdrošināšana, kas pasargās situācijās, ja bojājumi nodarīti citam īpašumam. Savlaicīgi neaprūpēts un vētras laikā nolauzts divdesmit metru garš bērzs var nodarīt pamatīgus postījumus, uzkrītot virsū blakus mājai vai uz ielas novietotām automašīnām.
Kā novērtēt koka stāvokli?
Kā stāsta arborists Māris Lapsiņš, koku stāvokli mājas īpašnieks vislabāk var novērtēt vasarā, kad kokiem jābūt zaļiem. Ja kokiem ir nokaltuši zari, lapotne ir plāna un nīkulīga vai uz koka stumbra pamanāmi sēņu augļķermeņi, trupe, tas liecina, ka koks nav vesels un var būt ietekmēta arī stumbra noturība.
“Ja gadās tik spēcīga vētra kā šā gada jūlijā Jūrmalas un Jelgavas pusēs, tad īsti palīdzēt nevar nekas, jo vētra lauza arī veselus kokus. Tomēr pie mazāka vēja tas, kā būsiet parūpējušies par savā apkārtnē esošiem kokiem, var būtiski samazināt postījumu apmēru vai ļaut no tiem izvairīties vispār,” saka M. Lapsiņš. Dažkārt, lai saglabātu koka stabilitāti, pietiek nogriezt dažus zarus un galotni, lai tas turpinātu dzīvot, taču samazinātos tā jutība pret vētrām.
Lai novērtētu koku stāvokli un apzāģētu kaltušos zarus, arborists iesaka pieaicināt speciālistu un neiesaka pašam kāpt kokā augstāk par 5 metriem. Tāpat ir svarīgi koku apkopt ar profesionālu tehniku, lai iespējami mazāk tam kaitētu. Koka “brūce” jeb zāģējuma vieta ir jāveido iespējami maza, kā arī jāizvairās no mizas savainošanas, lai koks turpinātu netraucēti uzņemt visas nepieciešamās barības vielas.
Ja pagalmā ir vairāku koku grupa, tad koki dabiski vētrā viens otru atbalsta un veido kopēju vainagu. Jāņem vērā – ja tiek nozāģēts vai nolūst viens koks, tad arī pārējie var kļūt trauslāki, līdz atkal izveidos kopēju vainagu. Arī šī iemesla dēļ arborists neiesaka rīkoties bez konsultācijas ar speciālistu.
