Latvija – kūdras lielvalsts

Ģeogrāfisko un klimatisko apstākļu dēļ kūdra veidojas tikai noteiktā joslā, tādēļ to valstu skaits, kurām ir savi kūdras krājumi, ir ierobežots.  Lielākās kūdras ieguves un eksporta valstis ir Kanāda, Latvija, Somija, Igaunija un Krievija. Vairāk nekā 95 procenti Latvijā iegūtās kūdras tiek eksportēti, tā padarot mūs par īstu kūdras lielvalsti.

Frēzkūdra un gabalkūdra

Kūdras purvi atrodas visā Latvijā, tie klāj desmit procentus valsts teritorijas. Tas gan nenozīmē, ka visos tiek iegūta kūdra, – tas notiek tikai apmēram četros procentos no visiem kūdras purviem. Kā stāsta LVM struktūrvienības “LVM Zemes dzīles” direktore Kristīne Ansone, lielākā daļa kūdras purvu ir teritorijas, kur kūdras ieguve nekad nav notikusi un arī netiek plānota. Tikai salīdzinoši neliela daļa LVM apsaimniekošanā esošo kūdrāju ir iznomāta nomniekiem kūdras ieguvei. Kopumā šādu platību ir vairāk nekā 16 800 hektāru, taču ne visās notiek aktīva darbība. Noslēgti 57 līgumi par kūdras ieguvi ar nomniekiem visā Latvijas teritorijā.

Ir dažādi kūdras ieguves veidi. Viens no izplatītākajiem ir frēzkūdra, kad zemes virsējo kārtu uzirdina, ļauj tai izžūt un pēc tam ar tādu kā lielu putekļu sūcēju savāc kūdru, ko pārstrādā substrātā. Otrs veids ir gabalkūdra, taču to var izmantot tikai vietās, kur kūdra ir gaišāka un labāk turas kopā. Kā rāda nosaukums, to sagriež un iegūst klucīšus, kurus izžāvē un pēc tam pārstrādā substrātos, pievienojot dažādas vielas, kas uzlabo stādu augšanu. Papildvielu pievienošana ļauj sagatavot substrāta maisījumus, kas ir piemēroti koku, dārzeņu un citu augu stādu audzēšanai.

LVM kūdru neiegūst un nepārstrādā, bet kokaudzētavām nepieciešamo substrātu iepērk no ražotājiem. “Stādu audzētavās izmantojam apmēram 13 000 kubikmetru kūdras substrāta, kā arī 23 000 kubikmetru frēzkūdras papuvei jeb augsnes ielabošanai vietās, kur stādi aug uz lauka,” saka Kristīne Ansone.

Bez kūdras nekas neizaugs

Kūdra ir lauksaimniecībai ideāls materiāls, jo tas ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kurā ir gaiss un kas izteikti labi vada ūdeni. Kūdra dabiski nodrošina augšanas vidi, kas ir labi piemērota augiem. Mākslīgie materiāli to nespēj nodrošināt, tādēļ stādaudzētāji arī citās valstīts labprāt iegādājas Latvijas kūdru. Turklāt kūdra ievērojami atvieglo lauksaimnieku dzīvi. Stādu audzēšanas nozarei attīstoties, arvien tiek meklēti jauni veidi, kā nodrošināt, lai visi stādi izaugtu vienmērīgi un veselīgi. Tāpēc kūdras substrātiem tiek pievienotas dažādas barības vielas, minerāli un mikroorganismi, iegūstot noteiktai augu sugai atbilstošu maisījumu. Tādā veidā var panākt, ka stādiem dzinumi un lapiņas izaug vienādi. Ja mēs paši mēģinātu sajaukt substrātu, iznākumā viens stāds būs lielāks, cits mazāks, kas savukārt apgrūtina automatizēto ravēšanu un laistīšanu, tādēļ šāda maisījuma kvalitāte un atbilstība ir svarīga.

To, cik noderīgs ir kūdras substrāts, noteikti zina ikviens, kurš kaut reizi mūžā pats ir mēģinājis izaudzēt puķes dobē vai tomātus kastē uz balkona, nerunājot nemaz par nopietnākiem dārzkopības darbiem. “Mēs katrs savā ikdienā izmantojam dažādus minerālos materiālus, tostarp arī kūdru. Tas notiek arī tad, ja paši neko mājās neaudzējam, bet tikai pērkam skaistus ziedus, garšīgus dārzeņus vai arī priecājamies par iekoptiem un veidotiem košumstādījumiem pilsētvidē. Tas viss ir iespējams, tikai pateicoties kūdrai,” paskaidro Kristīne Ansone.

Atjaunojamais resurss

Vēl viena kūdras priekšrocība – tas ir atjaunojams dabas resurss, proti, dabā tā pati, lai arī lēnām, taču atjaunojas. Tātad nav pamata bažām, ka kādudien kūdras krājumi varētu beigties. Aprēķini liecina, ka Latvijas kūdras atradnēs ir 1,7 miljardi tonnu kūdras, no kuriem gadā mēs iegūstam vidēji 0,95 miljonus tonnu, kas ir nenozīmīgs daudzums pret kopējiem krājumiem. Un labā ziņa ir tā, ka ik gadu no jauna uzkrājas apmēram pusotrs miljons tonnu kūdras, tātad, pēc zinātnieku atziņām, Latvijā kūdra atjaunojas vairāk, nekā mēs to iegūstam.

“Kūdra atjaunojas no augu daļām, un visvērtīgākā ir tā, kas rodas no sfagniem jeb baltajām sūnām. Ja pēc kūdras ieguves pabeigšanas teritorijās izdodas radīt tādus mitruma apstākļus, lai tur augtu sfagni, tad var ne tikai nodrošināt meža atjaunošanos, bet arī purva atjaunošanos. Kanādieši pie tā jau strādā, un arī mēs Latvijā mēģināsim ieviest līdzīgu praksi. Var novērot, ka Latvijas kūdra vēsturiski ir veidojusies arī no koku daļām, tādēļ, ja vēlamies atjaunot tos apstākļus, kādi vēsturiski mūsu purvos ir norisinājušies, tad iespējams teritorijās veidot kombinētu – gan mežainu, gan purvainu apvidu,” skaidro Kristīne Ansone.

Par un pret

Kaut gan kūdras izmantošanai lauksaimniecībā un mežkopībā ir nenoliedzami plusi, Eiropā ir izskanējuši aicinājumi izbeigt vai vismaz ierobežot tās ieguvi un izmantošanu. Pamatā gan šāda nostāja radusies tādēļ, ka vietām kūdru izmanto kā kurināmo, kas – vismaz teorētiski – palielina CO2 gāzu izdalīšanos, pret ko Eiropa ir noskaņota visai kareivīgi. Taču te ir vairāki “bet”. Pirmkārt, būtu nepieciešami nopietni pētījumi, lai noteiktu, cik liels ir apkurē un cik – lauksaimniecībā izmantotās kūdras iespaids uz CO2 emisijām. Otrkārt, pašlaik CO2 emisiju uzskaitē tiek izmantota ārkārtīgi vienkāršota metode, visu iegūto kūdru uzskaitot kā apkurē izmantotu un sadedzinātu, taču netiek uzskaitīts tas apjoms, ko izmanto stādu audzēšanai. Iestādot tos mežā, mēs atgriežam kūdru atkal augsnē, to bagātinot un uzlabojot. Tas būtu līdzīgi kā visu nocirsto koksni uzskaitīt kā apkurē sadedzinātu, ignorējot to, ka mēs no koka izgatavojam mēbeles un dzīvojam koka mājās. Diezgan apšaubāms ir arī ieteikums lielāko daļu kūdras purvu applūdināt, jo daudzviet tajos jau ir vides aizsardzības teritorijas, kurās savu vietu ir atraduši aizsargājami augi, dzīvnieki un putni.

“Mums ir jāprot izmanevrēt starp vēlmēm, kuras ne vienmēr ir skaidras un saprotamas, un starp reālajām iespējām,” saka Kristīne Ansone. “Eiropā attieksme pret kūdru ir daudzējāda. Ja runājam ar cilvēkiem, kuri ir iesaistīti kūdras ieguvē un izmantošanā, tad viņiem nekādu bažu nav. Cits jautājums ir par to sabiedrības daļu, kurai nav pietiekamas informācijas par kūdru, tādēļ cilvēkiem vajadzētu piedāvāt vairāk zinātniski pamatotas un kvalitatīvas informācijas par šo tēmu. Jo daudziem ir patiešām dziļa neizpratne par to, kas ir kūdra, – līdzīgi kā par lauksaimniecību un mežsaimniecību. Sabiedrībā tiek skaļi pausti viedokļi, ka visas lauksaimniecības zemes ir pārmēslotas, bet visi meži izcirsti. Patiesībā tā nemaz nav. Pašlaik Eiropas kopējais noskaņojums ir meklēt alternatīvus risinājumus, taču pagaidām nekas labāks par kūdru nav atrasts.”

Raksts sadarbībā ar Latvijas valsts meži.