Vai vērts pirkt egli podiņā? Audzētāja pieredze un padomi
Daudzi zaļi domājošie izvēlas Ziemassvētkiem pirkt nevis cirstu egli, bet gan podā, ar domu pēc svētkiem pārstādīt. Vai tas vienmēr attaisnojas? Savā 20 gadu pieredzē egļu audzēšanā “Facebook” dalās Jānis Blumbergs no Saldus novada.
Pirms diviem gadiem viņš salicis podos simts Ziemassvētku eglītes (0,5 līdz 1,7 metru gars), gan baltegles, gan “Latvijas smaržīgās”, un vedis prezentēt uz Mārupes tirdziņu.
“Tomēr mājas pārvedu 20 nepārdotas eglītes un nekavējoties kārtīgi ieraku zemītē uz palikšanu. Jāpiebilst, ka podi bija paši lielākie, un saknītes maksimāli saudzīgi tika saglabātas nenocērtot. Gala rezultātā rudenī ar dzīvības pazīmēm bija 10 eglītes!” raksta Blumbergs.
Dzīvās egles bija zem viena metra auguma. “Jāpiebilst, ka šīs eglītes nedabūja 30 grādu temperatūras starpības šoku. Statistika eglēm podos, kas ir turētas divas nedēļas 20 grādu istabas temperatūrā, ir vēl bēdīgāka,” norāda Blumbergs.
Viņam pēc šā eksperimenta ir savi secinājumi. Egles sakņu sistēma platumā ir proporcionāli tās garumam virs zemes. Tas nozīmē – pusotru metru augsta eglīte zem zemes ir izveidojusi spēcīgu pusotru platu sakņu sistēmu.
Lai to ieliktu 60 centimetru diametra podā (kaut gan Blumbergs redzējis iepodotas šāda izmēra egles arī 30 centimetru diametra podos), jānocērt 70% sakņu sistēmas. Pēc tam jāieliek pamatīgā plastmasas podā, kas vēlāk nonāk atkritumos, un transportējot egles podos, jārēķinās ar dārgu loģistiku, kas rada liekus CO2 izmešus. “Vai izvēloties eglīti podiņā ir zaļā domāšana? Nezinu...” aizdomājas Blumbergs.
Ja tomēr gribas egli podiņā, viņš iesaka izvēlēties garumā zem metra (0,3 līdz viens metrs), bieži laistīt un maksimāli ātri iznest pagalmā, nolikt uz balkona vai ierakt atpakaļ uz palikšanu zemē, tad tiešām ir cerība, ka jūsu pūles padarīs mūsu zemi zaļāku. “Lai mums visiem smaržīgi Ziemassvētki!” novēl egļu audzētājs.
