Jauns nāvējošs vīruss apdraud kaķus. Par ko brīdina speciālists?
Nāvējošs koronavīruss Kiprā jau nogalinājis vairāk nekā 8000 kaķu. Slimība konstatēta arī Lielbritānijā kādam kaķim, kurš nesen atvests no saulainās Vidusjūras salas. "Kas Jauns Avīze" izjautā par jauno infekciju profesoru Kasparu Kovaļenko, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekānu.
Ja jauno sērgu ievazās Latvijā, mūsu minči būs ļoti apdraudēti – Latvija ir otrajā vietā Eiropā kaķu skaita ziņā uz 10 000 iedzīvotāju, tūlīt aiz Bulgārijas.
Vecais vīruss bijis pat nemanāms
Infekcija ir jauna – vīrusā sakombinējušās daļas no līdz šim pazīstamā kaķu koronavīrusa (FCoV) un suņu koronavīrusa. Jaunajam hibrīdam dots nosaukums F-CoV-23 (F no latīņu vārda feline – kaķu, CoV – koronavīruss, un 23 apzīmē atklāšanas gadu).
Līdzšinējais kaķu koronavīruss ir tipiska vīrusu infekcija kaķiem, tam galvenā piesaistes vieta bija zarnās un tikai nedaudz plaušās. “Līdz ar to slimība varēja noritēt pat nemanāmi. Varēja būt viegla caureja un miegainība,” skaidro profesors Kovaļenko.
Ja šis vīruss ilgi mita kaķa zarnu traktā, tas varēja mutēt un izraisīt jau smagāku un nāvējošu slimību – kaķu infekciozo peritonītu – FIP. Tā tas notika vienā no 20 gadījumu. Tad kaķiem ne tikai zuda apetīte, bet arī attīstījās mazasinība un dzelte. Dzīvnieki mira, bet, par laimi, šis mutējušais un nāvīgais vīruss no kaķa uz kaķi neizplatījās.
Jauns un bīstams
Citāda situācija ir ar jauno vīrusu F-CoV-23. “No suņu vīrusa tas mantojis S jeb smailes proteīnu kodējošo ģenētisko informāciju. S proteīns nosaka, ka vīruss šūnās iekļūs līdzīgi kā Covid-19 pandēmiju izraisījušais. Šie receptori biežāk sastopami elpceļos, ieskaitot plaušas. Līdz ar to inficētajiem kaķiem daudz biežāka ir smaga slimības gaita un iespēja nomirt no šī jaunā vīrusa,” stāsta profesors.
Kovaļenko arī skaidro par ārstēšanas iespējām no jaunās sērgas: “Tā kā kaķiem ACE2 receptori (durtiņas, pa kurām šūnā var iekļūt arī vīrusi – Red.) ir par 97% līdzīgi kā cilvēkiem, saslimušo kaķu ārstēšanai var izmantot nesen izstrādātās pretkovida zāles Molnupiruvir.”
Tomēr profesors brīdina, ka eksperimentālās zāles kaķiem maksā dārgi, viena dzīvnieka ārstēšana var izmaksāt ap 10 000 eiro, un tas arī nedod garantiju, ka dārgi ārstētais kaķis izdzīvos.
Lai nerastos jaunas sērgas
Ja vienā dzīvniekā varēja sakombinēties divi radniecīgi vīrusi, tad pastāv bažas, ka tas varētu sakombinēties ar SARS Co2 vīrusu, kas izraisīja pandēmiju. Tolaik konstatēts, ka šis cilvēku koronavīruss labi šķērso sugu barjeras, un bija atrasts gan kaķos, gan zoodārzos lielajos kaķveidīgajos. Tomēr šie dzīvnieki nesaslima.
“Lai novērstu jaunu vīrusu rašanos, patversmēs suņus un kaķus tur atsevišķi. Ir svarīgi arī dzīvniekus vakcinēt un neturēt lielās grupās. Teorētiski kaķi var inficēties arī pie veterinārārsta, kaut gan klīnikās cenšas ievērot maksimālu biodrošību. Bieži vien atvestajam dzīvniekam nav nekādu slimības klīnisko pazīmju, un viņš ir atvests, piemēram, lai apgrieztu nagus,” saka speciālists.
Kovaļenko brīdina, ka vīrusus var atnest mājās pat ar apavu zolēm. Pagaidām nav datu, ka jaunais vīruss strauji izplatītos Lielbritānijā, taču veterinārārsti un epidemiologi seko situācijai. Arī Latvijas veterinārārsti ir informēti par jauno vīrusu un gatavi uz tā parādīšanos. Jebkurā gadījumā viņi neiesaka no Kipras vest uz Latviju kaķus.
Kaķis nebūtu laižams staigāt ārā, kur ir iespēja inficēties ar daudziem vīrusiem. Pēc dabas kaķi ir vientuļnieki, kas sargā savas medību teritorijas, un nebūtu turami mājās lielās grupās – tas palielina risku izplatīties dažādām infekcijām, brīdina Kovaļenko.
