Kaitnieciskie augi un ne tikai! Kas ir "sliktie" Latvijas dabā?

Pavasarī ošlapu kļava (Acer negundo) zied skarainiem ziediem un rudenī priecē ar dekoratīviem sēklu spārnuļiem, kas zaros paliek līdz pat nākamajam pavasarim.

Ošlapu kļavu Eiropā ieveda no Ziemeļamerikas jau 17. gs. otrajā pusē. Latvijā pirmo reizi to neveiksmīgi mēģināja ieaudzēt 19. gs. sākumā, taču tā izsala. Aptuveni pēc gadsimta tā tomēr ieauga mūsu parkos, dārzos un ceļmalās. Koks aug ātri un var sasniegt 15 m garumu, taču tā mūžs, salīdzinot ar citiem kokiem, ir īss – ap 50 gadu. Ošlapu kļava Latvijā ir ļoti labi iedzīvojusies un iekaro arvien jaunas un jaunas teritorijas, īpaši tās, ko cilvēki atstājuši novārtā: pamestu māju un vecu parku apkaimes, ceļa un dzelzceļa malas. Lai arī koks ir dekoratīvs, tā straujā izplatīšanās un dzīvotspēja apdraud Latvijas dabiskos biotopus.

Kā apturēt izplatīšanos?  Ošlapu kļavai ļoti patīk mitra un bagātīga augsne, un tā spēj pārņemt pat bieži applūstošās upju ielejas un izspiest no turienes citus kokus un krūmus. Ierobežot ošlapu kļavu izplatību ir sarežģīti, jo tās ir izturīgas – pat nocirsts koks ap celmu sadzen jaunus dzinumus. Turklāt tā veiksmīgi vairojas arī ar sēklām. Ošlapu kļavas ir divmājnieki (uz viena koka attīstās tikai viena dzimuma ziedi), tāpēc invāzijas apturēšanai iesaka izcirst vismaz sievišķos kokus, kas ierobežotu sēklu izplatību. Koka sēklas ļoti veiksmīgi izplatās ar vēju un ūdeni, un pat sālsūdenī tās spēj izdzīvot vairāk nekā mēnesi. Lai ierobežotu, nepavairo un neizmanto apstādījumos!