Izrādās, ka augi izdod skaņas. Pētnieki ierakstījuši cilvēka ausij nesadzirdamās "sarunas"
Zinātnieki atklājuši, ka viens no veidiem, kā dzīvi augi nodod apkārtējai pasaulei ziņu, ka tie nejūtas komfortabli, varētu būt skaņa. Pētījumā atklāts, ka augi ultraskaņas frekvencēs ārpus cilvēka dzirdes diapazona spēj izdalīt paukšķošus trokšņus, kas pastiprinās brīdī, kad augs nokļūst stresa stāvoklī.
Šis pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Cell".
"Pat klusumā patiesībā ir skaņas, kuras mēs nedzirdam, un šīs skaņas sniedz informāciju. Ir dzīvnieki, kas spēj dzirdēt šīs skaņas, tāpēc pastāv iespēja, ka notiek liela akustiskā mijiedarbība," skaidro bioloģe Lilahs Hadani no Telavivas universitātes Izraēlā. "Augi visu laiku mijiedarbojas ar kukaiņiem un citiem dzīvniekiem, un daudzi no šiem organismiem saziņai izmanto skaņu, tāpēc augiem būtu ļoti neizdevīgi skaņu neizmantot vispār."
Augi, kas pakļauti stresam, nav tik pasīvi, kā varētu domāt. Tie piedzīvo dažādas diezgan dramatiskas izmaiņas, no kurām dažas no cilvēkam pamanāmākajām ir spēcīgu aromātu izdalīšana, krāsas un formas nomaiņa.
Šīs izmaiņas var signalizēt par briesmām citiem tuvumā esošajiem augiem, kas, reaģējot uz tām, pastiprina arī savu aizsardzību vai arī dažādos veidos piesaista dzīvniekus, lai cīnītos ar kaitēkļiem, kas augam var nodarīt skādi.
Dzird, bet vai runā?
Tomēr ilgi netika izpētīts tas, vai augi spēj izdalīt arī cita veida signālus, piemēram, skaņu. Pirms dažiem gadiem Hadani kopā ar kolēģiem atklāja, ka augi spēj reaģēt uz skaņu, un nākamais loģiskais jautājums bija - vai tie spēj skaņu arī radīt.
Lai to noskaidrotu, pētnieki aplūkoja tomātu un tabakas augu reakciju vairākos apstākļos - netraucētos augšanas apstākļos, dehidrētus augus kā arī augus apgriešanas brīdī. Skaņas ieraksti vispirms notika skaņu izolētā akustiskā vidē, bet pēc tam parastā siltumnīcā.
Pētījumā secināts, ka skaņas, ko izdala augi, ir līdzīgas paukšķošiem, klikšķošiem trokšņiem, kuru frekvence ir pārāk augsta, lai cilvēki to spētu uztvert. Augi, kuri attīstās netraucēti, skaņas neizdala, vienkārši klusi augot.
Turpretim stresam pakļauti augi ir daudz trokšņaināki, atkarībā no sugas izplatot vidēji līdz aptuveni 40 klikšķiem stundā. Gadījumā, ja augam trūkst ūdens, tas sāk "uzvesties skaļāk".
Kā skan augi, iespējams dzirdēt šeit:
Pētnieki veica eksperimentu ar dažādiem augiem un atklāja, ka "runāšanās" ir diezgan izplatīta. Troksni spēja radīt, piemēram, kvieši, kukurūza, vīnogas un kaktuss.
Augsne jauniem pētījumiem
Vienlaikus pētnieki norāda, ka palicis arī daudz nezināmā, piemēram tas, kā skaņas rodas, kā arī tas, vai arī citi stresa apstākļi, piemēram, nevēlama gaisa temperatūra vai ultravioletais starojums, var likt augiem izdalīt šīs paukšķošās skaņas.
"Tagad, kad mēs zinām, ka augi patiešām izstaro skaņas, nākamais jautājums ir: "Kas tās varētu klausīties?"" stāsta bioloģe Hadani. "Mēs pašlaik pētām citu organismu, gan dzīvnieku, gan augu, reakciju uz šīm skaņām, kā arī pētām mūsu iespējas identificēt un interpretēt šīs skaņas pilnīgi dabiskā vidē."
LU Botāniskajā dārzā krāšņi uzziedējušas magnolijas un citi augi
Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā iestājies pavasaris - koši uzziedējušas magnolijas un citi augi.
Rīgas psihiatrijas un nakoloģijas centrā uzziedējuši krokusi
Rīgas psihiatrijas un nakoloģijas centra dārzā saziedējušas krokusu upe.
Kalifornijas krāšņākais ziedu dārzs
Kalifornijas pilsētā Kārlsbādā, kas atrodas aptuveni 50 kilometrus no Sandjego, aug ap 70 miljoniem dažādu puķu. Šis pavasaris priecē ne ...
