Kāpēc ūdenim pudelēs ir derīguma termiņš un kas var notikt, to neievērojot
Nopērkot veikalā ūdens pudeli, uz tās noteikti būs atrodams derīguma termiņš, kas var likt domāt, vai tiešām ūdens, kas iepildīts pudelē, var palikt "vecs" un lietošanai nederīgs.
Galvenais iemesls, kāpēc ūdenim pudelēs tiek noteikts derīguma termiņš, ir tā iepakojums. Plastmasas pudelē iepildītam ūdenim derīguma termiņš ierasti ir divi gadi. Kad pudele tiek pakļauta saules gaismai vai karstumam, plastmasas pudelē esošais polietilēntereftalāts (PET) sāk izskaloties ūdenī, un tas var padarīt to bīstamu veselībai, kā arī izmainīt garšu.
Ir svarīgi zināt atšķirību starp ūdeni, kas garšo dīvaini, un ūdeni, kas potenciāli var ietekmēt veselību.
Ķimikālijas laika gaitā izskalojas
Ja pudelēs iepildīts ūdens paliek vecs, tas bieži notiek tāpēc, ka pudele ir sākusi bojāties, izdalot ūdenī mikroskopiskas ķīmiskas vielas.
Šī iemesla dēļ ūdenim var piemesties zāļu, hlora vai ozona garša, stāsta Braiens Kuks Lī, pārtikas ķīmiķis un grāmatas "150 pārtikas zinātnes jautājumi" autors.
Katra pudele var izdalīt ķīmiskas vielas, pat tikai nedaudz saskaroties ar ūdeni.
Dažas no šīm ķīmiskajām vielām ir toksiskākas nekā citas, piemēram, antimons var bojāt kuņģi un zarnas, bet ftalāti var ietekmēt endokrīno sistēmu.
Stikla pudeles izdala mazāk antimona un ftalātu nekā plastmasas pudeles, tomēr lielākā daļa ūdens pudeļu ir izgatavotas no polietilēntereftalāta (PET) plastmasas, kas parasti no visiem pudeļu materiāliem izdala visvairāk antimona.
Tomēr, kā norāda ķīmiķis, PET pudeles neizdala tik daudz ķimikāliju, lai tajās esošais ūdens kļūtu toksisks.
Garšu var ietekmēt uzglabāšanas vieta
Ūdens garšu var ietekmēt arī ūdens uzglabāšanas vieta. Saskaņā ar ASV Starptautiskās pudelēs pildītā ūdens asociācijas datiem plastmasas trauki ir nedaudz caurlaidīgi, kas nozīmē, ka gaisa molekulas var iekļūt un izkļūt no pudelēm.
Ja pudelēs pildīts ūdens tiek uzglabāts blakus, piemēram, krāsas spainim vai kanalizācijas tīrītājam, šo sadzīves ķīmiju tvaiki var iekļūt pudelē un izmainīt ūdens garšu.
Svarīgi arī tas, kādā temperatūrā ūdens turēts
Karsts ūdens spēj izšķīdināt lielāku daudzumu ķīmisko vielu nekā istabas temperatūras ūdens.
Pētījumi liecina, ka PET pudeles, kas sakarsētas virs 30 grādiem pēc Celsija, var izdalīt pārmērīgu ftalātu daudzumu. Savukārt pudeles, kas sakarsētas jau virs 60 grādiem, var izdalīt bīstamu antimona daudzumu.
Tas liek secināt, ka ledusskapī uzglabāta ūdens pudele, kam beidzies derīguma termiņš, var būt droša dzeršanai, kamēr no pudeles, kas aizmirsta automašīnā vai saules apspīdētas istabas plauktā, visticamāk, ūdeni dzert tomēr nevajadzētu.
Retos gadījumos ūdeni var piesārņot mikrobi
Retākos gadījumos ūdenim, kam beidzies derīguma termiņš, savādu garšu var piešķirt mikroorganismi. Lai gan ūdens ražotāji veic stingru uzraudzību, lai saglabātu savu produktu augsto kvalitāti, nav izslēgta nelaimes gadījuma iespējamība.
Viens no piemēriem - 2016. gada aprīlī vairāki biroji Spānijā saņēma pudelēs pildītu avota ūdeni, kas bija piesārņots ar norovīrusu. Piesārņotais avota ūdens tika ievietots biroja dzesētājos, un vairāk nekā 4000 cilvēkiem tika konstatēti gastroenterīta simptomi, piemēram, vemšana un drudzis.
Papildus vīrusiem pudelē var ieslīdēt arī raugi, pelējums un baktērijas, bieži vien ūdens iepakošanas vai transportēšanas laikā.
Ja izdzersiet ūdeni uzreiz, mikrobiem, visticamāk, nebūs laika vairoties.
Bet, ja pudeli atstāsiet saules gaismā ilgāku laiku, jūs radīsiet siltu, stabilu vidi, lai mikrobi varētu savairoties. Šādu ūdeni noteikti nevajadzētu dzert, jo, atkarībā no katra indivīda imūnsistēmas un tā, kādi mikrobi atrodas ūdenī, tas var izraisīt smagas saslimšanas. Ar šādiem mikrobiem piesārņotam ūdenim var būt skābens vai sasmacis aromāts, tajā var būt novērojams arī pelējums.
Ko darīt ar ūdens pudeli, kurai beidzies derīguma termiņš
Lai gan var rasties kārdinājums šādu ūdeni dot augiem vai mājdzīvniekiem, tā darīt nevajadzētu, jo tie paši piesārņotāji, kas apdraud cilvēka veselību, var saslimdināt arī citas dzīvās radības.
Ķīmiķis Kuks Lī norāda, ka "vecu" ūdeni iespējams izfiltrēt caur aktīvās ogles filtru, kam vajadzētu noņemt daudzus piesārņotājus. Savukārt gadījumā, ja uzskatāt, ka ūdenī ieperinājušies mikrobi, tie tiks iznīcināti, ūdeni uzvārot.
