Ne mežā iet, ne matus sukāt! Ko drīkst un ko nedrīkst darīt dabas mošanās jeb Māras dienā

Pamosties pirms lāča

Māras diena ir pa vidu starp Meteņiem, kas iezīmē ziemas beigas, un pavasara tuvošanos un Lieldienām – pavasara saulgriežiem. Uzskatīja, ka šajā dienā daba, kas gulējusi ziemas miegu, sāk lēnām mosties, gatavoties pavasarim un jaunam gada ritējumam. Folklorā vēstīts, ka lācis, kas Mārtiņos aizgājis gulēt, Ģertrūdēs griezies uz otriem sāniem, Māras dienā modies no miega.

Līdz ar dabu bija jāmostas cilvēkam, tāpēc svarīgi bija pašam šajā rītā celties agri, jo tam, kas ilgi vāļājies pa gultu, lācis atdeva savu miegu un līdz nākamajam gadam padarīja par miegapūzni. Pirms saules lēkta vēl bija jāsteidz nomazgāt muti tekošā ūdenī, tā iemantojot veselību, spēku un skaistumu.

Par kāpostiem un kustoņiem

Māras dienu Latgales pusē vietām dēvē par blauščiņu, bet vairāk tā zināma kā kāpostu Māra vai vēl vienkāršāk – Kāpostnīca. Tas tāpēc, ka daudzas šīs dienas izdarības saistītas ar kāpostiem. Senāk visas sakņu sēkliņas cilvēki audzēja paši, rudenī sēklas kāpostus izrāva ar visu sakni un nolika pagrabā. Māras dienā uz šīm kāpostgalvām jau bija redzamas sēklas. Tāpēc bērniem bija jāskrien uz pagrabu skatīties, vai šogad kāposti būs! Tāpat ieteikts tieši šajā dienā kāpostus sēt, tad tie auga brangi un kupli.

Bez kāpostiem šajā dienā uzmanību pievērsa lopiem, tāpēc daudzas šīs dienas izdarības ir līdzīgas iepriekšējo kustoņu dienu tradīcijām. Daudzviet jau Meteņos cūkas beidz barot kūtī, bet Māras dienā šī paraža pazīstama jau plašāk. Šajā dienā siles apgāza otrādi, lai cūkas pašas sev sāk meklēt barību uz lauka. Govīm ar ledu noberza muguras, lai knišļi vasarā nekož, bet, lai tās daudz apkārt nebizo, pēra ar Mārtiņdienas žagariem.

Uguni laiž atpūtā

Pastāv ticējums, ka istabā uguni no Mārām līdz Bērtuļiem nededzina. Tāpēc vienlaikus šī diena bija saistīta ar uguns godināšanu, ko it kā palaida atpūtā, istabā vairs nededzināja. Māras dienā saime vakariņas ēdusi un likusies gulēt bez uguns. Jo – tuvojas pavasaris, vairs nav laika tik daudz būt istabā, vajag gatavoties āra darbiem!

Iespējams, tāpēc Māras dienā bija stingri noliegti rokdarbi, nedrīkstēja ne vērpt, ne šūt vai adīt, taču varēja gatavoties aušanai. Paruna vēsta – tas, kas līdz Mārai savērpts, līdz Jurģiem jānoauž. Šajā dienā gan drīkstēja stingrus dziju kamolus tīt, lai kāpostgalvas augtu cietas un bez tārpiem. Saimnieces agrā rītā gājušas ābeļu dārzā un koku zaros sējušas sarkanus dzīparus vai prievītes, cerot izpelnīties labu ražu. Koši dzīpari veltīti arī pārējiem augļu un bišu kokiem. Tikmēr ogu krūmus labai ražai pēra ar pūpoliem.

Ne mežā iet, ne matus sukāt

Viens no zināmākajiem Māras dienas aizrādījumiem saistās ar mežā iešanu. Aizliegts mežā braukt vai no meža kaut ko mājās nest, jo tad čūskas nāks pagalmā. Parunas vēsta, ka šajā dienā koki atdzīvojas, jo, laužot zarus, tiem tek asinis, bet, piesitot ar dūri pie stumbra, tie pa vasaru nokalst. Tikpat stingrs aizliegums bija sukāt matus, lai pasargātu kāpostu ražu no kukaiņiem, citviet gan minēts, ka matu ķemmēšana šajā dienā liks vistām kašāt dārzu. Taču ticējumi par istabas slaucīšanu krasi atšķiras – citviet tas stingri noliegts, bet vietām teikts, ka istaba jāslauka agri no rīta un gruži jāaiznes līdz kaimiņa robežai un tur jāber zemē, tad vasarā nemocīs mušas. Arī, ja griestus Māras dienā ar slotu izslaucīja, mušas pa vasaru nenāca istabā.

Laika vērojumi Māras dienā

• Ja pēc Māras dienas ir auksts, tad rudens būs auksts.
• Ja nakts pirms Māras dienas ir auksta, viss pavasaris būs auksts.
• Ja Māras dienā pūš auksti vēji, tad tie pūtīs vēl sešas nedēļas.
• Ja Māras dienā līst, būs slapjš jūlijs.
• Ja Māras dienā ir atkusnis, būs bagāts gads.
• Ja Māras nakts un diena ir skaidra, dienā spīd saule – būs auglīgs gads un laba pļauja.