Iestādi sudrabegli pats! Lietas, kas jāņem vērā
Pateicoties skuju krāsai un pieticīgajai kopšanai, sudrabegle (Picea pungens) ir izplatījusies tālu ārpus savas dabiskās augšanas vietas – Ziemeļamerikas kalnainajiem reģioniem. Eiropas botāniskajos dārzos šī egle parādījās 19. gs. vidū un drīz vien nonāca arī privātajos dārzos un pilsētu apstādījumos.
Nosaukumu šī skaistule ieguvusi, pateicoties zilgani sudrabotajām skujām, kuru tonis var nedaudz atšķirties katrai selekcionāru radītajai šķirnei, tāpat kā forma un izmērs. Tāpēc, izvēloties šķirni, apdomā vietu, kur to stādīsi, un izlem, vai tavā dārzā iederēsies kāda no zemajām vai klasiski garajām sudrabeglēm. Ielāgo – ja sudrabeglei patiks vieta, kuru tai ierādīsi, tā augs ļoti ilgi, pat 500 gadu.
Stādi meža augsnē
Sudrabaini zilgano skuju īpašniece mīl gaismu, taču labi jutīsies arī nedaudz noēnotā vietā, bet pilnīgā ēnā gan zaudēs savu dekorativitāti. Lai arī augsnes ziņā egle nav izvēlīga, tā vislabāk jutīsies smilšmālā, taču negribēs augt kaļķainā augsnē un vietā, kur ir slikta drenāža. Stādīšanai vispiemērotākais laiks ir aprīlis, jo tad jaunajam kociņam būs pietiekami daudz laika ieaugt līdz ziemas sākumam.
Stādāmajai bedrei jābūt divreiz lielākai par stāda zemes kamolu, ideāli, ja tās apakšā vari iebērt augsni no skujkoku meža – tad sudrabegle ātrāk iedzīvosies un saknes labāk uzsūks mikroelementus. Ja stādam ap zemes kamolu ir siets, to nenoņem. Ievieto sudrabegles stādu bedrē tā, lai sakņu kakliņš būtu virs augsnes, pretējā gadījumā var sākties pūšana un augs var aiziet bojā. Pēc iestādīšanas egli bagātīgi aplaisti.
Lai sudrabegle augtu
- Gan jaunai, gan jau pieaugušai sudrabeglei nepieciešama piebarošana. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas augam 2 reizes dod augšanas stimulatoru un 2–3 reizes – specializēto skujkoku mēslojumu. Pēc tam katru gadu veic vienu sakņu piebarošanu ar skujkoku mēslojumu.
- Lai eglei būtu spilgts un piesātināts skuju tonis, agronomi iesaka izmantot magnēziju (magnija sulfātu) – 1 ēdk. šā mēslojuma izšķīdini 10 l ūdens un ar iegūto šķīdumu apsmidzini vai aplej egli aprīlī (līdz jauno dzinumu pieaugumam) un vēlreiz jūlija beigās, augusta sākumā.
- Kamēr kociņš ir jauns, to regulāri laisti, tiklīdz augsne izžuvusi. Ūdeni lej tikai pie saknes, lai tas nenokļūtu uz skujām, citādi var parādīties saules apdegumi.
- Lai veidotos skaists vainags, nepieciešams sudrabegli regulāri piefrizēt. Pavasarī veic sanitāro apgriešanu – nogriez nokaltušos dzinumus, bet vasarā veido formu, nogriežot nevajadzīgos dzinumus.
- Ieziemot sudrabegli nevajag, jo tā iztur pat –35 grādu salu. Tomēr egle ir jāsargā no pavasara saules un sniega, kas var salauzt vēl nenobriedušos zariņus, tāpēc jaunus kociņus uz ziemu ieteicams ietīt agroplēvē.
Slimības un kaitēkļi
Lai arī sudrabegles sveķiem, koksnei un skujām ir spēcīgs aromāts, tie nepasargā koku no dažādiem kaitēkļiem, kas var būtiski izbojāt tā izskatu. Viens no draudiem ir tīklērce, kas biežāk uzbrūk sudrabegles pundurformām un rada tīklojumu un dzeltenus plankumus uz skujām. Uz koka zemākajiem zariem un blakusesošās mizas mēdz ieperināties arī laputis. Ja uz egles stumbra vai mizas pamani mazus caurumiņus, iespējams, tai uzbrukušas mazas vabolītes – stumbra kaitēkļi. Profilaktiski pret šiem kaitniekiem vari cīnīties ar tautas līdzekļiem, bet bieži vien pavisam padzīt tos izdodas, tikai lietojot specifiskus insekticīdus.
