Maģisks augs, kuru katram vērts iestādīt gan dārzā, gan pie mājas
Vērmele, saukta arī pelene, savulaik augusi gandrīz vai katrā lauku sētā – gan kā pirmā palīdzība pret vēdera kaitēm un apetītes zudumu, gan kā maģisks augs, kas sargā no ļaunas acs, nobūruma un lopu ligām. Tagad to modernās zāļu sievas un pirtnieki stāda pirtsaugu dārziņā.
Vērmele (Artemisia absintum) ir daudzgadīgs 60–120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu, resnu, nereti pārkoksnējošos sakneni, zaļpelēkām vai pelēkām lapiņām, sīkiem dzelteniem ziediņiem. Vērmele aug arī savvaļā, tomēr ir vērts to iestādīt gan pie mājas, gan dārzā, turklāt vairākās vietās, lai labāk pasargātos no visādiem kaitniekiem – gan augu bojātājiem, gan prāta jaucējiem.
Vērmele ir viegli kopjama, labi pacieš sausumu, aug liesā augsnē, taču labāk, ja lielāko dienas daļu tā atrodas saulainā vietā
Kādreiz ar vērmeli aizgainīja nelabvēlīgos garus un attīrīja telpas, lai pasargātos no slimībām un izkvēpinātu visu slikto, kas sakrājies, ja mājās kāds tika slimojis. “Ja cilvēks tapis sejā gluži zaļš kā varde, augumā izkāmējis kā papele un vienā laidā krītas svarā tā, ka vairs pat ēnu nemet, viņam ik pēc divām stundām jāieņem pa tējkarotei vērmeļu tējas,” tā aptuveni pirms simt gadiem sacījis slavenais šveiciešu garīdznieks un zāļu vīrs Johans Kincle, kura izteikumus par veselīgu dzīvi citējušas arī mūsu mājturības grāmatu autores Ulmaņlaikos.
Vērmele uzskatīta par universālu līdzekli teju pret visām kaitēm: tā veicina gremošanu un uzlabo apetīti, palīdz pret galvassāpēm, iekaisumiem un dzelteno kaiti, ar to atjauno enerģiju un aizdzen nogurumu, uzlabo aknu veselību. Bet! Ja vērmeli salietojas par daudz, sāk rādīties spoki un murgi. Par to vairāk spēs pastāstīt kaislīgie absinta cienītāji, jo šī dzēriena darīšanā, kā zināms, izmanto vērmeļu ekstraktu.
Gluži praktiskos nolūkos vērmeli izmantoja arī pret kodēm – buntītes pakarināja skapī, pa zariņam paslēpa grāmatās, lai peles tās nesagrauž, un ņēma talkā, lai pieburtu sev iecerēto.
Ceļotāji no vērmelēm pina jostas un sēja ap vidu, lai pasargātos no slimībām un nelaimēm. 19. gadsimtā ārsti ieteica aukstajā laikā – rudenī un ziemā – regulāri izsmidzināt istabā vērmeļu uzlējumu kā dezinfekcijas līdzekli.
Vērmeļu līdzeklis gaisa atsvaidzināšanai un dezinficēšanai telpās: ņem pa 1 tējkarotei kaltēta vai pa 2 tējkarotēm svaiga sakapāta timiāna, rozmarīna, lavandas un vērmeles, pievieno 3–4 krustnagliņas un aplej ar 500 ml ābolu etiķa. Ļauj 3–4 nedēļas ievilkties, tad izkāš un ielej pulverizatorā.
Tautas medicīnā izmanto vērmeļu lakstu tēju, jo tā labi palīdz kuņģa, žults un aizkuņģa dziedzera sekrēcijas stimulēšanai, ēstgribas rosināšanai, reizēm arī vieglu sāpju remdēšanai un miegam. Tējai ievāc auga galotnes, ne garākas par 25 cm un apakšējās lapas auga ziedēšanas laikā (no jūlija līdz septembrim). Vērmelēm ir pretiekaisuma, pretsāpju, spazmolītiska un prettārpu darbība – to izmanto pret cērmēm.
Lai bērni negrauztu nagus un nesūkātu pirkstus, pirkstu galus apziež ar vērmeļu tinktūru vai apsmērē ar svaigu vērmeļu sulu.
Izmēģini! Garša būs nežēlīgi rūgta, bet vērmeļu tēja palīdz atjaunot gremošanas norises zarnu traktā un uzlabo nervu sistēmas funkcijas. Terapeitiskos nolūkos iesaka 1 tējkaroti drogu apliet ar 2 glāzēm vāroša ūdens, tad ļauj ievilkties 15 minūtes un nokāš. Jālieto pa pusglāzei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Tinktūru vari nopirkt aptiekā, bet vari pagatavot arī pati: aplej vērmeļu lakstus ar spirtu, noturi 7–10 dienas, nokās un lieto pa 10–15 pilieniem, atšķaidot ar ūdeni, 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Vērmeles samazina arī skumjas, melanholiju, nervu kaites, apnikumu, grūtsirdību un depresiju, taču tās nevajag lietot ilgāk par 10–14 dienām. Ziedi ādas iekaisuma un brūču dziedēšanai gatavo, samaisot nesālītu sviestu vai cūku taukus ar svaigi saberztām vērmelēm. Svarīgi gan ir nepārdozēt, jo vērmeles lielās devās ir indīgas un var izraisīt krampjus un psihiskus traucējumus.
Stādu audzētavās jautā:
- parasto vērmeli pelēkām lapām un dzelteniem ziediem – stāds maksā ap 1,50 eiro, izmantojama drogām, pirtsslotās, smaržu spilventiņos;
- ‘Ponta’ ir sudrabota, augumā līdz metram – stādījumos;
- ‘Variegata’ ir raibām lapām, izaug līdz 80 cm augstumam – stādījumos, īpaši akmeņdārzā;
- Artemisia schmidtiana jeb Šmita vērmele ir tikai 20 cm augsta, ar sudrabainām lapām – skaista akmeņdārzā. Ja stādi rudenī, īpaši, ja atklātā vietā uz akmeņiem, pirmajā ziemā noteikti piesedz.
