Pērc ekopārtiku? Skaties uzmanīgi, vai tā nav iesaiņota sintētikā
Kad izvēlamies bioloģiski sertificētu pārtiku, lielākoties tas ir egoistisku apsvērumu dēļ – gribas, lai bērni veseli, varbūt pašam veselība sašķobījusies, varbūt slimnieks jālutina.
Bet tad interesē tikai produkta ēdamās daļas veselīgums: lai nesatur pesticīdu atliekas, citas potenciāli kaitīgas vielas, nav pārmēslots, gaļa nav sazāļota. Reti kurš aizdomājas, kā bioloģiski sertificētais uzturs iepakots. Bet ieskatieties uzmanīgāk!
Ekokrējums plastmasā
Piemēram, Tukuma piena ekoproduktu līnija: no ārpuses izskatās ļoti zaļi – apdruka uz dzeltenīga fona, bet patiesībā tas tik un tā ir koši balināts papīrs, uz kura uzdrukāta daļēji melīga informācija. “Izmantojam glāzīti, kurā par 30% mazāk plastmasas, neliekam plastmasas vāciņu. Iepakojums ir ērti šķirojams – plastmasa, kartons, metāla folijas vāciņš.”
Bet! Glāzīte gatavota no PP jeb polipropilēna, un Latvijā šo plastmasu nevāc pārstrādei. Neesmu droša, ka metāla folijas vāciņus kāds pūlas vākt un pārkausēt. Tas pats ar kartona piena pakām, kas oderētas ar plastmasu, šis iepakojums ir ļoti grūti pārstrādājams.
Vācijas ekoveikalos jau pirms 15 gadiem apbrīnoju stikla tarā iepakotos produktus, tējas – nebalināta papīra maisiņos, olas – pārstrādātas makulatūras kastītēs. Tas nozīmē, ka šajā valstī zina, kāpēc nevajag ar iepakojuma pseidodaiļumu kaitēt savai veselībai.
Kāpēc nedzimst bērni
To, ka PVC ļoti kaitē endokrīnajai sistēmai, noslēpt vairs nav iespējams, un Eiropas Savienība beidzot, pēc gadiem ilgas stīvēšanās, ierobežos polivinilhlorīda izmantošanu. Pienācis arī laiks, kad iepakojuma ražotāji spiesti negribīgi atzīt, ka plastmasai pievieno vielas, kas gādā, lai produkts tik ātri nebojājas. Un es brīnījos, kāpēc lekni apsakņojušies spraudeņi lāga neaug, ja tos iestāda jogurta trauciņā.
Tas pats ar konservu bundžām – metāla toveris oderēts ar plānu plastmasas slānīti, kas pielīmēts ar bisfenolu A saturošu līmi. Ērtību pārpilnā dzīve nes kreņķus: jauniem cilvēkiem grūti tikt pie bērniem, jo puišu sperma ir sliktas kvalitātes, arī meitenēm bieži vien ir bojāta reproduktīvā sistēma.
Jau 2000. gadā profesors Māris Kļaviņš teica, ka “svešdabīgās un endokrīno sistēmu ietekmējošas vielas tiek uzskatītas par nākamā gadsimta prioritāras bīstamības vielām”. Nupat aplēsts, ka endokrīno sistēmu bojātājvielu izmantošana Eiropas Savienībā izraisa zaudējumus vairāk nekā 150 miljardu eiro apjomā. Tā ir nauda, kas tērēta, lai ārstētu neiropsiholoģiskas problēmas un cīnītos ar aptaukošanās sērgu.
No plastmasas iepakojuma pašlaik izvairīties ir teju neiespējami. Kad dzīvoju netālu no tirgus, pēc piena produktiem devos ar stikla burciņām, tagad nereti piestāju pie Dundagas piena veikaliņa, arī tur produktus salej līdzpaņemtajās burciņās.
Ļoti gaidu laikus, kad ekoproduktu ražotāji beigs maitāt bioloģiski sertificētu ēdamo, to pakojot potenciāli kaitīgā, bet košā un vieglā iepakojumā. Tieši tāpēc nepērku ekogaļu, kas ievalcēta biezā plēvē. Apbrīnoju, kāpēc tā jābojā labs un ļoti dārgs produkts. Man nav padoma, kā pilnībā izvairīties no svešdabīgajām vielām, bet tiekties vajag!
