Dārza darbi, kas jāpaspēj līdz Jāņiem, un kāpēc labāk izravēt visas nezāles

• Jo regulārāk pļausi mauriņu, jo biezāks tas saaugs.
• Jūnijā var redzēt, kurš augs ir pārziemojis un naski zaļo un kurš ne. Ja krūmiem nav izplaukušas lapas vai arī tās ir pavisam mazas, arī miskantēm joprojām nav izaugušas vismaz pāris lapas, tad droši var zināt, ka šādi augi ir jāizrok.
• Līdz Jāņiem mēslo dārzu. Visu, kas izskatās nepietiekami koši. Labi, ja mēslošanas dienā nespīd saule un nav ļoti sauss laiks, citādi pirms tam zeme un augi jāsalaista.
• Rododendriem un ceriņiem izlauz noziedējušo ziedu čemurus.
• Rušini dobes, lai nesaaug nezāles. Ja tagad izravēsi, pēc Jāņiem dārzs ilgāk turēsies bez nezālēm.
• Maijā ziedošajām sīpolpuķēm sāk dzeltēt lapas, pagaidi, līdz nodzeltē, un nogriez pavisam. Var pārstādīt agri ziedošās puķes (arābes, akmeņlauzītes un citas), tikai jārēķinās, ka tās būs bagātīgi jālaista.

Kāpēc līdz Jāņiem jāizravē nezāles? 

Mūsu senči ļoti centās līdz vasaras saulgriežiem dārzā izravēt visas nezāles, lai jāņubērni neaplīgotu slinko saimnieci. Bet savlaicīgai nezāļu izravēšanai ir arī praktiska nozīme – turpmāk ravēšana būs retāka un nezāļu mazāk.

Lai nezāļu mazāk!

• Jūnijs ir sausākais vasaras mēnesis, tādēļ pēc izravēšanas nezāles tik ātri neataug. Ravējot lietainā laikā, nezāles ataug zibenīgi un pa nedēļu var būt saaugušas tikpat biezi kā pirms ravēšanas.  
• Vasaras sākumā nezāles vēl ir pavisam nelielas un tās ir viegli izravēt, turklāt daudzas vēl nav ziedējušas vai nobriedinājušas sēklas. Tā ir iespēja pasargāt dārzu no jaunām nezālēm.
• Vislabāk ravēt ne pārāk karstā laikā, kad ir apmācies, un jūnijā nereti ir daudz mākoņainu dienu. Ravējot karstā laikā, nezāles ātri novīst, bet ātrāk izkalst arī blakus augošie augi, kurus tās iepriekš pasargāja.   
• Ravēšanai vispiemērotākais ir vecs mēnesis – tad pēc izravēšanas nezāles augs daudz mazāk un lēnāk.