Kāpēc tveicīgā vasaras dienā labāk dzer karstu, nevis aukstu tēju?

Kurus augus izvēlēties vasaras tējai?

• Citronmētra iedarbojas atslābinoši, viegli nomierinoši, mazina nervozitāti un spriedzes radītas galvassāpes.
• Fenheļa tējai ir viegli salda lakricas garša. Tā uzlabo aknu darbību, der pret kuņģa un zarnu trakta problēmām, piemēram, gremošanas traucējumiem, nelabumu un vēdera pūšanos. Īpaši piemērota bagātīgas maltītes laikā un pēc tās.
• Piparmētra satur mentolu, kas, mijiedarbojoties ar aukstumjutīgajiem receptoriem, mutē izraisa atsvaidzinošu, atvēsinošu sajūtu.
• Plūškoka ziediem piemīt sviedrējoša iedarbība, tāpēc šī tēja pastiprina svīšanu un atvēsina pārkarsušu ķermeni. 
• Nātre karstumā un sutoņā ir lielisks diurētiķis. Glāze aukstas nātru tējas mazinās tūsku. 

Tēju gatavo šādi: pāris svaigu lapu vai ziedu aplej ar glāzi karsta (ne verdoša!) ūdens. Ļauj ievilkties 10–15 minūtes, izkās un dzer, kad atdzisusi.

Jādzer karsta

Mutē un uz mēles ir daudz nervu galu ar īpašiem receptoriem, kas saņem informāciju par visu, kas nonāk mutē, un raida to uz smadzenēm. Iedzerot karstu vai siltu tēju, smadzenes saņem ziņu, ka ķermenī ir karstuma avots, kas jāatvēsina, un ieslēdz dzesēšanas mehānismu – cilvēks sāk svīst, un tas atvēsina ķermeni. Tieši tāpēc siltas, pat karstas tējas dzeršana ir izplatīta siltajās zemēs. Tā var iedarbināt ķermeņa temperatūras pazemināšanas mehānismus, un karstumu ir vieglāk paciest. 

Nē ledusaukstai tējai!

Arī vasarā var saaukstēties, dzerot ledusaukstus dzērienus, īpaši, ja ķermenis ir ļoti uzkarsis. Turklāt, ja karstā ķermenī nonāk ledusauksts dzēriens, receptori uzreiz sūta ziņu smadzenēm par aukstumu, un ķermenis sāk sevi uzsildīt, lai uzsildītu aukstuma avotu. Sanāk tāds kā apburtais loks – no viens puses, atvēsināmies, no otras, ķermenis sevi silda. Tāpēc vislabāk ir dzert vēsu, bet ne aukstu tēju.