"Rotaļlaukums dārzniekiem" - kas ir slinkā dārzniecība, kuru var piekopt pat pilsētnieki?
Augstās dobes pilsētu dārzniecībā kļūst aizvien populārākas. Tādas izmanto gan vairākos pilsētā radītos sakņu dārzos Rīgā, gan arī pavisam nesen atklātā kopienas dārzā “Jume”, Cēsīs. Tā izveidotāji un lolotāji - Jānis un Zane Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Revidents” stāstīja, kā dobes veidotas un kas tajās aug.
Viena no kopienas dārza “Jume” veidotājām Zane raidījumam klāsta, ka augstās dobes ir teju kā tāds rotaļlaukums dārzniekiem:
“Var izvēlēties, vai mēs vēlamies tajās stādīt viengadīgus vai daudzgadīgus augus. Tad lūkoties, kāds ir rezultāts un katru sezonu mēs varam izvēlēties kaut ko pilnīgi jaunu. Augstā dobe ir brīnišķīgs veids, kā turpināt eksperimentēt, katru sezonu ļaut arī tur ienākt kādam citam cilvēkam.”
“Jumes” saimnieki arī novērojuši, ka šādas dobes parasti ir ražīgas. Kā atklāj kopienas dārza pārstāvis Jānis, tāds ir bijis arī pagājušais gads:
“Tajās dobēs pērnā gada laikā saauga tomāti, gurķi, paprika, arī kalē, baklažāni, piparmētras, zirņi, pupas, kas nu vēl… salāti, kliņģerītes. Un vēl puķes, asie pipari.Tā kā, jā - bija ražīgi!“
Jānis rosīšanos šādās augstajās dobēs sauc par slinko dārzniecību. Un ne velti - ja dobe ir pareizi iekārtota, to var apstrādāt tikai divas reizes sezonā - iesējot vai iestādot augus un ražu novācot. Tajā arī veidojas labāks ūdens un gaisa režīms, kas dobē iedēstītajam rada labākus augšanas apstākļus.
Tās ir iespējams gan pārvietot, gan arī izvietot teju uz jebkura cieta seguma.
“Jumē” redzamās dobes ir veidotas no dēļiem, kas apstrādāti ar priežu darvas un lineļļas maisījumu. Savukārt tajās ir izveidoti vairāki slāņi, kas šādām dobēm esot būtiski.
“Tur ir veselas kārtis ar zariem, ar sienu, ar lapām, ar augsnes substrātiem, protams, ar dažādiem fermentētiem zirgu mēsliem un tamlīdzīgi. Tā ir tāda kūka, ko tu sakrauj un tad spraud iekšā, ko tu vēlies,” stāstīja Jānis.
Daloties pieredzē, kā saimniekošanu dārzā uzsākt teju no nulles, “Jumes” veidotāji mudina sākt ar ko vienkāršu un saprotamu, proti, kādas auga sēklas izdiedzēšanu, bet maijā vai jūnijā - iegādāties jau gatavus stādus un iepazīt, kā tie aug un kas tiem nepieciešams.
“Mans ieteikums arī būtu sākt varbūt ar kaut ko ļoti vienkāršu - ar garšaugiem, ar kaut ko tādu, ko mēs visi labi saprotam un varam izaudzēt. Vērmeli iestādīt, ķiplokus iestādīt, nezinu, jebkuru citu - rozmarīnu, timiānu, kaut ko tādu, kas ir vienkārši saprotams,” vērtēja Jānis.
