Vai zirņu sēšana jau nokavēta?
Tautas gudrība māca, ka zirņi (un arīdzan pupas) jāsēj gada simtajā dienā (šogad tas bija10. aprīlī). Speciālisti tam piekrīt, jo zirņu augšanai un attīstībai visnoderīgākā ir agra sēja, taču jāņem vērā laikapstākļi, jo pērn šajā dienā zemi vēl sedza sniegs.
Labas zirņu ražas priekšnoteikumi: dīgšanai nepieciešams mitrums (agri sējot, augsnē vēl ir daudz mitruma, taču sēklas necieš pārmēru slapju, dubļainu augsni) un irdena, jau rudenī kārtīgi sastrādāta, labi nosusināta vidēji smaga mālsmilts vai smilšmāla augsne (tā nedrīkst būt arī pamatīgi mēslota, citādi viss labums aizies stublājam un lapām, bet raža būs maza), kas ir tīra no nezālēm (īpaši nezāles kaitē agrajiem zirņiem, citādi būs nīkulīgi).
Pavasara vēsums zirņiem nekaitē, sākumā pat mazi mīnusiņi liek tiem veicīgāk augt, taču svarīgi ir dobē sēt vienmērīgā dziļumā (atkarībā no augsnes sastāva un mitruma 4–8 cm; vieglā un sausā augsnē tie jāliek dziļāk). Vislabāk starp sēklām atstāt aptuveni 10 cm, bet starp dobēm – 25 līdz 45 cm. Jāņem vērā arī augseka – vislabāk zirņi augs vietā, kur iepriekšējā gadā auguši kartupeļi, gurķi, tomāti, saknes, kāposti, taču neviens lietpratējs zirņus nesēs tūlīt pēc pupām un citiem tauriņziežiem, kā arī sīpolu un ķiploku tuvumā. Svarīga ir arī zirņu rušināšana, īpaši sākumā – jau 4.–6. dienā pēc sējas, kā arī vēlāk.
Taču visi šie nosacījumi būs velti, ja sējamie zirņi nebūs uzglabāti pareizi (labi izkaltēti, turēti vēsumā – tādiem dīgtspēja ir pieci gadi!), jo ir ļoti jutīgi pret mitrām, siltām, nevēdināmām telpām.
Kas tie tādi – strupie un sniega zirņi?
Tās ir mums ierasto cukurzirņu apakšgrupas, kuras pēdējos gados no Rietumeiropas ieceļojušas arī mūsu dārzos.
Strupajiem (no angļu val. – snap) zirņiem pākstis, kamēr sēklas ir mazas, ir tikpat garšīgas kā paši zirņi. Kad sēklas nobriest, tās ir mazākās nekā zaļajiem jeb dārza zirņiem (mūsu pierastajiem, lobāmajiem, kuru pākstis nav ēdamas, jo ir pārmēru šķiedrainas), bet saldas un sulīgas.
Pievērs uzmanību uz paciņas rakstītajām šķirnēm – Sugar Bon, Calibra, Ambrosia, Ilowiecki.
Sniega (no angļu val. – snow) zirņu pākstis ir stipri prāvas (bet arī saldas un sulīgas), sēklas – mazas un plakanas. Tāpēc gastronomijā par galveno spēlētāju kļūst pākstis – tās pievieno dažādiem salātiem, sautē, pat viegli apgrilē un pasniedz pie gaļas un zivs ēdieniem. Itāļi mēdz teikt, ka tad viņi ēd zirņus naktskrekliņos.
Pievērs uzmanību šķirnei Oregon Sugar Pod.
Ņem vērā! Tā kā šie zirņi ir jaunienācēji Latvijas mazdārziņos, nereti tos sēklu tirgotāji vienkārši sauc par cukurzirņiem, taču atšķirības ir būtiskas, jo, gribot saldus zirņus, vari tikt tikai pie saldām pākstīm!
