foto: LETA
Aug spriedze starp mežu īpašniekiem un dabas aizstāvjiem
Lielā daļā liegumu nekāda mežizstrāde gribot nav iespējama, piemēram, Cenas tīrelī. Turklāt privātajiem īpašniekiem pieder tikai 15% no liegumu teritorijas.
Likums un taisnība
2022. gada 21. aprīlis, 07:46

Aug spriedze starp mežu īpašniekiem un dabas aizstāvjiem

"Likums un Taisnība"

Arvien biežāk dzirdami mežu īpašnieku stāsti, ka, ar viņiem nesaskaņojot, mežā pēkšņi tiek ieviesti dažādi dabas liegumi, kas ierobežo jebkādu darbību ar koksni. Dabas aizstāvji iebilst, ka no kopējām mežu platībām liegumu teritorija nav tik liela, lai izraisītu krīzi mežizstrādē. 2023. gadā gaidāmas izmaiņas liegumu noteikšanā, un mežu īpašnieku aprindās arī par to vērojams satraukums, raksta jaunākais žurnāls “Likums un Taisnība”.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datiem, Latvijā šobrīd izveidoti 3015 mikroliegumi, no kuriem dažādu sugu aizsardzībai paredzēti 2186. To kopējā platība ir 47 800 hektāru, un tas ir mazāk, nekā izzāģē aptuveni viena gada laikā. 

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode uzsver: “Ir svarīgi saprast – Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības, tai skaitā iestājoties ES. Mēs saņemam naudu investīcijām, bet mums ir arī jānodrošina vides un dabas prasību ievērošana un arī pašiem ir svarīgi saprast, ka izaugsme jāveic sabalansēti.

foto: Shutterstock
Latvijā ligzdo ap 20% pasaules mazo ērgļu, un šai sugai noteikti 759 liegumi – visvairāk no visiem putniem.

Koksne nav izmērāma tikai naudā, jo meži sniedz arī citus ekosistēmu pakalpojumus, un tas, ko varbūt neiegūst caur koksni, tiek iegūts caur kaut ko citu. Piemēram, tā pati kāpu aizsargjosla, kur koksni iegūt nevar, taču tur būs jātērē mazāk līdzekļu, lai atjaunotu noskalotu krastu vai glābtu mājas.” 

Pēc “Latvijas valsts mežu” (LVM) sabiedrisko attiecību vadītājas Ingas Kalnas paustā, liegumi uzņēmuma darbu ietekmē visai būtiski:  “LVM un DAP eksperti ir saskaņojuši NATURA 2000 teritoriju – mikroliegumu un īpaši aizsargājamo teritoriju (vairumā gadījumu – dabas liegumu) paplašinājuma projektu Eiropas Savienības nozīmes biotopu un Eiropas platauša (sikspārņu suga) aizsardzībai. Šis paplašinājuma projekts paredzjaunu īpaši aizsargājamo teritoriju veidošanu LVM apsaimniekošanā esošajos mežos aptuveni 57 000 hektāru platībā.”

foto: Māris Puķītis
Gadā Latvijā nocērt 17 miljonus kubikmetru koksnes. Latvijas valsts meži pagājušo gadu noslēdza ar 130,4 miljonu eiro peļņu pirms nodokļiem, par 54,3 miljoniem vairāk nekā 2020. gadā.

Vairāk lasiet jaunajā “Likumā un Taisnībā”. Lasiet arī, vai priekšnieks var atlaist ar īsziņu; vai var izlikt īrnieku, kurš slavina Krievijas agresiju;  cik izmaksā mantojuma līgums; kam pievērst uzmanību, iegādājoties īpašumu; kā piedzīt uzturlīdzekļus.

 

Tēmas