Jebkurš var atjaunot vecus krēslus! Lindas pieredzes stāsts
Pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti gūst veikali, noliktavas, kas piedāvā iegādāties mēbeles par pieejamāku cenu, dodot tām otru dzīvi. Tomēr mēdz gadīties, ka atrastajai mēbelei ir kāds defekts – skrambas, nolietojusies laka, vai arī pašam gribētos šo mēbeli redzēt citā krāsā. Tajā pašā laikā atrast restauratoru, kuram ir brīvs laiks, lai atjaunotu, piemēram, dīvāna tapsējumu, var izrādīties neiespējamā misija, vai arī jābūt neiedomājami pacietīgam, gadu gaidot rindā. “Jauns.lv” kopā ar mēbeļu atjaunošanas entuziasti Lindu ir izveidojis ceļvedi, kā atjaunot koka mēbeles, sākot no virsmas sagatavošanas un beidzot ar krāsošanas procesu, lai to varētu veikt ikviens.
Kā tu aizrāvies ar mēbeļu atjaunošanu?
– Reiz man kursabiedrs parādīja dažādus nodriskātus krēslus, ko fotografējis pilsētvidē. Man bija žēl, ka daudz skaistu koka kāju vienkārši satrūd zemē. Kopš tā laika aizrāvos ar mēbeļu atjaunošanu. Man visvairāk žēl ir tieši krēslu. (Smejas.)
Vai vienkāršāk nav nopirkt jaunas mēbeles?
– Kā patērētājam jā, taču, no otras puses, kāds cits izaudzē koku, nozāģē to, apstrādā, noslīpē, nokrāso, iepako, pārdod… Es atbalstu atjaunošanu, otrreizēju izmantošanu. Process, kad mēbelēm dod otru elpu, ir ļoti meditatīvs – svaigs gaiss, daudz laika savām domām… Un kur tad vēl darba rezultāts, kad vari vīram pateikt: “Uztaisīju tev jaunus krēsliņus darbnīcai,” – un tos demonstratīvi ar lielu bērna prieku nolikt viņam acu priekšā. To nevar nopirkt! To var tikai noslīpēt, nogruntēt, nošpaktelēt un nokrāsot.
1. Ar ko jāsāk, ja vēlies atjaunot koka mēbeles?
– Drēbes, ko drīkst sasmērēt, ota, krāsas veltnītis, smilšpapīrs, kaut kas, ko paklāt apakšā, papīra līmlente, laba krāsa, kas piemērota koka virsmām, piemēram, “Sadolin EasyCare Wood&Metal”, un pati mēbele. Noteikti iesaku arī paņemt līdzi tumbiņu, lai, klausoties mūziku, process ir tīkamāks, bet tas nav obligāti.
Un kad tas viss ir, ko tad?
– Tad sadali mēbeli mazākos reizinātājos. Atskrūvē virsmas, kuru skrūves nav aprautas vītnes, piegrieztas ar spēku. Ja skrūves neļaujas – nekas! Ar otu varēs visam tikt klāt tāpat. Kad tas izdarīts, var sākt slīpēt. Es parasti sākumā slīpēju ar rupjāku smilšpapīru P100, bet nobeigumā pārslīpēju ar P200. Visus mazos caurumiņus aiztaisu ciet ar koka špakteli. Kamēr špaktele nožūst, var iet pusdienās.
Špaktelēšana dažreiz ir jāatkārto vairākas reizes, ja caurumi ir lielāki, bet, par laimi, koka špaktele ātri nožūst. Kad virsma ir sagatavota, tā kārtīgi jānotīra un jānogruntē vai vismaz jāizmanto kāds antiseptiķis. Kad vēl tikko sāku atjaunot mēbeles, es krāsoju koku uzreiz. Tā darīt nevajag.
2. Kāpēc koku nevar krāsot ar krāsu uzreiz?
– Koks ir materiāls, kas, neapstrādāts ar grunts krāsu, ļoti daudz uzsūks sevī krāsu. Pirmkārt, virsmu varēs pārkrāsot vairākkārt, līdz tonis būs tiešām nosedzošs un skaists. Otrkārt, grunts krāsa neļauj vēlāk laukā izspiesties dzeltenajiem pleķiem, kas kokā iesūkušies no eļļām un taukiem.
Kā izvēlēties īsto krāsu?
– Ar mani ir vienkārši. Man patīk balta krāsa. Problēma tikai tāda, ka atrast tiešām labu nosedzošu baltu krāsu nav viegli. Man ir iepatikusies “Sadolin EasyCare Wood&Metal” krāsa, kas īpaši paredzēta koka un metāla virsmām, un ir izstrādāta tā, lai nokrāsotā virsma ne tikai labi izskatītos, bet arī būtu izturīga pret skrāpējumiem un pirkstu nospiedumiem. Tiem, kam patīk tumšas mēbeles, šis varētu būt diezgan nozīmīgs faktors. Tiešām zinu, ka ar šo varu virsmu nokrāsot divas reizes, un tai nespīdēs cauri.
Sarunas gaitā pie manas kājas pieglaužas balts kaķis. Linda, to ieraugot, saka:
– Un noteikti kaķus, suņus krāsošanas procesā vajag norobežot. Lai arī man patīk balta krāsa un man ir balts kaķis, tā nav labākā kombinācija. Ja nu vienīgi ļoti patīk pūkaina un nopēdota virsma.
Labāk ota, krāsas veltnītis vai pulverizatori?
– Es izvēlos divas otas – vienu lielāku un vienu mazāku. Ar otām apstrādāju stūrus. Ar krāsas veltnīti krāsoju lielās virsmas. Svarīgi ir otas neiegremdēt līdz krāsu kārbas dibenam vai, tieši pretēji, knapi pieskarties krāsai. Ir jāatrod līdzsvars! Pāris reižu esmu krāsojusi arī ar pulverizatoru – ir forši! Jāņem vērā, ka tas jādara slēgtā telpā ar labu ventilāciju. Reālajā dzīvē es to daru mājās vai saulainākā dienā uz terases. Man negribas, lai uz mani šķībi skatās, jo esmu nopūtusi mājas fasādi vai radījusi krāsas miglu.
Kad viss ir nokrāsots...
– Svarīgi ir mēbeli noglabāt drošā vietā, kur tā nevar apkrist, kļūt par sēdvietu kaķim, sunim vai arī… Vienreiz man gadījās tā, ka atstāju krēslus nožūt uz terases. Nākamajā rītā secināju, ka kaimiņu grants kaudze tagad ir mana krēsla tekstūrā. Bija vējaina nakts.
Kādi vēl padomi?
– Ja krāso, tad svarīgi ir to darīt atbilstošos laika apstākļos. Reiz es tiku pie tik skaista krēslu komplekta, ka tos apstrādāju -15 grādos nesiltinātā šķūnī. Bet, kā saka mana tante, “darbs ir kaifs”, un man patīk šī filosofija!
Uzzini vairāk par viegli kopjamām krāsām Sadolin mājaslapā
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Sadolin
