Augšstāva kaimiņu veļasmašīna nopludina dzīvokli; vecvectēva stādītā goba sadragā mājas jumtu… Kā šādos gadījumos iegūt sirdsmieru?

Ūdens kaskāde no kaimiņu veļasmašīnas

“Kad iegādājos dzīvokli Ķengaragā, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā būvētā tipveida daudzstāvu mājā, tas bija ļoti sliktā stāvoklī. Domāju, ka remonts tur nebija veikts kopš tās uzcelšanas… Sāku remontu, uzskatīju, ka pati tikšu ar visu galā un man nekāds papildu nodrošinājums nav vajadzīgs.

Un tad vannasistabas starpsienā plīsa karstā ūdens caurule – laikam kādu vibrāciju dēļ, jo, remontējot dzīvokli, izmantoju urbi. Trakākais bija tas, ka mēs appludinājām arī apakšstāva kaimiņieni – vientuļu pensionāri, kurai, protams, pašai ar saviem spēkiem nebija iespējams veikt remontu. Tad nu, kā mācēju, palīdzēju tantiņai. Par laimi, plīsusī caurule nebija “pieskaitīta” konkrēti manam dzīvoklim, tas bija visas mājas stāvvads. Bet tik un tā izdevumi bija pamatīgi – nācās pārtaisīt vannasistabā jau veikto remontu, palīdzēt apakšstāva kaimiņienei, bet par caurules remontu iztērēto naudu nama pārvaldnieks izdalīja “uz galviņām”, visiem dzīvokļiem vienādi – arī man.

Tad arī aizdomājos par to, ka varētu noderēt dzīvokļa apdrošināšana. Pabeidzu remontu un uzreiz apdrošināju dzīvokli. Un labi vien bija, jo mums nebija paveicies ar augšstāva kaimiņiem – jaunu pāri, kuriem vairāk patika ballēties un taisīt visādus trādirīdi, nevis rūpēties par mājas lietām.

Viņi bija nopirkuši lietotu veļasmašīnu, kuru pēc veļas izmazgāšanas vienmēr vajadzēja atslēgt no ūdensvada un elektrības, jo pretējā gadījumā tā turpināja pumpēt iekšā ūdeni. Kādā vakarā virs mums esošajā dzīvoklī atkal bija kārtējā ballīte, un kaimiņi bija aizmirsuši izslēgt veļasmašīnu. Ap pusnakti izeju koridorā un redzu, ka tur ir īsta ūdens kaskāde. Sākās panika. Tad atcerējos par apdrošināšanu un pieteicu kompensāciju. Apdrošināšanas kompānija piefiksēja gadījumu, atbrauca eksperts, novērtēja nodarīto skādi, un pēc kāda laika saņēmu kompensāciju, par kuru varēju veikt remontu.

Pēc kāda laika bija līdzīga situācija – kaimiņi bija aizgājuši un aizmirsuši izslēgt veļasmašīnu. Atkārtojās iepriekšējā procedūra, un es atkal saņēmu atlīdzību. Abos gadījumos saņēmu ap 300 eiro, un ar to pilnīgi pietika, lai es varētu veikt remontu,” Jauns.lv pastāstīja Kristīne.

Vecvectēva stādītās gobas nodarītais posts

Savukārt Einārs, kurš vēl savu no vectēva mantoto māju nav apdrošinājis, bet domā to darīt, Jauns.lv pastāstīja:

“No vectēva mantoju lauku māju attālā pagastā Madonas pusē – tālu no Rīgas, kur dzīvoju. Tā celta pirms kādiem 90 gadiem, bet ir apdzīvojama – normāla lauku viensēta bez visādām tur ekstrām. Tā kā nedomāju pārvākties uz laukiem, māju izmantoju tikai kā vasarnīcu, kur svinēt Jāņus, pavadīt kādu atvaļinājuma nedēļu, aizbraukt uz pāris dienām atslēgties no pilsētas burzmas. Nekas īpaši dārgs un moderns mājā nav, lieli ieguldījumi tajā nav veikti, tāpēc domāju – kāda velna pēc to vēl apdrošināt, ķēpāties ar visādiem papīriem?

Bet šovasar, aizbraucot uz turieni, redzēju īstu posta ainu – mājai vētras laikā bija uzkritusi virsū vecā, vecvectēva stādītā goba, izsitot jumtā pamatīgus caurumus. Nācās ne pa jokam iztērēties, lai tos caurumus aizlāpītu un nodrošinātos, lai viesistaba lietus laikā nepārvērstos par ezeru. Kādu tūkstoti eiro tam visam vajadzēja.

Un tad vēl pamanīju, ka mājā bija paviesojušies zagļi. Redzot, ka māja vairākas dienas bija galīgi pamesta ar virsū uzkritušu koku, garnadži, lūkojot pēc laupījuma, bija ielīduši pa istabas logu un meklējuši ko vērtīgu. Par laimi, neko dižu nozogamu nebija atraduši, jo kas tad šādā “rīdzinieka lauku noliktavā” var būt – pilsētā vairs nevajadzīgas drēbes, izlasīto grāmatu kaudzes, vecas mēbeles un padomjlaika servīzes.

Tagad rūpīgāk apskatījos savu īpašumu un secināju, ka bīstami šūpojas vēl kādas pāris vecvectēva stādītās gobas. Un ja nu uzkrīt uz elektrības vadiem un notiek īssavienojums? Turklāt līdzās ir kūdras purvs – tajos pēdējā laikā ugunsgrēki notiek cits pēc sita, apdraudot ne tikai attālas viensētas, bet pat lauku ciematus. Un ja pagalmā iebrauc kāda zagļu banda? Protams, nevajag domāt to sliktāko, bet tagad prātoju, ka vajag apdrošināties, lai iegūtu sirdsmieru.”

Policijas un glābēju skaudrā statistika

Policijas un ugunsdzēsēju statistika nav iepriecinoša. Kaut arī zādzību/laupīšanu un ugunsgrēku skaitam ir tendence samazināties, no nelaimes nevaram būt pasargāts neviens. Taisnība ir tautas parunai, ka nelaime nāk no pavisam negaidītās puses – ne saukta, ne aicināta. Iegūt sirdsmieru jums palīdzēs mājokļa apdrošināšana. Tagad arī var izvēlēties, ko apdrošināt – dzīvokli, māju vai iedzīvi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statiska liecina, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos ugunsnelaimēs cietuši 1318 dzīvokļi vai privātās mājas, tātad pieci seši mājokļi ik dienu. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka pērn no zādzībām vai laupīšanām cietis pusotrs tūkstotis mājokļu – četri pieci katru dienu.

Diemžēl nelaime iespējama arī no kādas citas puses, ne vienmēr tās ir ļaunprātības sekas – pie mājas pakša pielikts sērkociņš vai uzlauztas durvis. Piemēram, dabas stihijā var ciest jūsu mājas jumts vai jūsu dzīvokli appludināt augšstāva kaimiņš.

Droša slēdzene vai perfekts mājas plānojums ne vienmēr spēs pasargāt no iespējamām problēmām. Ja ne pilnīgu sirdsmieru, tad vismaz drošu pārliecību par to, ka problēmu gadījumā jūs necietīsiet milzīgus zaudējumus, sniegs apdrošināšana. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir pieejami dažādi apdrošināšanas veidi, kas katram individuāli piedāvā elastīgus risinājumus, apzinoties un apdrošinot vislielākos potenciālos riskus.

Ko un kā apdrošināt?

Daudzu prātos vēl kopš visai seniem laikiem ir saglabājies uzskats, ka ir tikai viena “universāla” apdrošināšana. Bet tā nebūt nav! “If Apdrošināšana” piedāvā dažādus risinājumus dažādiem gadījumiem un riskiem, lai cilvēks varētu justies droši un baudīt sirdsmieru – tieši tādu, kāds nepieciešams viņam.

“If” Privātpersonu apdrošināšanas produkta vadītājs Endijs Melecis uzsver:

 “Drošs mājoklis ir svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa, jo īpaši tagad, kad mājās laiku pavadām no rīta līdz vakaram un tās kalpo vairākiem mērķiem – sportam, darbam, ēst gatavošanai un mājas darbu pildīšanai. Risks notikt dažādiem sadzīves negadījumiem ir būtiski paaugstinājies. Tāpēc piemērota apdrošināšana ir tieši tas, kas ļauj justies droši un pasargāti no lieliem izdevumiem. Mājokli var apdrošināt, sākot no pieciem eiro mēnesī, turpretī viena negadījuma izmaksas var sasniegt vairākus simtus eiro".

“If Apdrošināšana” piedāvā

Dzīvokļa apdrošināšanu. Tā ir iespēja apdrošināt dzīvokli un tā iedzīvi pret īstermiņa vai ilgtermiņa īrnieku radītajiem zaudējumiem:

• palīdzība avārijas situācijā: atslēdznieka pakalpojums, ja mājokļa durvis aizcirtušās un atslēgas palikušas iekšā; apsardzi, ja izsists logs vai uzlauztas durvis, kas liedz droši noslēgt mājokli; ja pēkšņa negadījuma dēļ būsiet palicis bez mājokļa, “If” mājokļa palīdzība jums nodrošinās dzīvesvietu uz remonta laiku – līdz pusgadam vai ilgāk;
• palīdzība ugunsgrēka vai vētras gadījumā (arī gadījumā, ja, dzēšot ugunsgrēku kaimiņu dzīvoklī, ir appludināts jūsu īpašums, vētra ir norāvusi jūsu mājas jumtu vai siltinājumu);
• apdrošināšana pret zādzībām un vandalismu (atlīdzība par dzīvokļa un iedzīves nozagšanu – arī gadījumā, ja nozagts pie veikala pieslēgts velosipēds);
• nodrošinājums pret noplūdi no dzīvokļiem un stāvvadiem (atlīdzina zaudējumus, kas radušies, ja: plīsis stāvvads, sabojājot dzīvokļa apdari; plīsis veļasmašīnas ūdens pievads, nopludinot dzīvokli; kaimiņa dzīvoklī notikusi ūdens noplūde, kas nopludinājusi jūsu dzīvokli);
• apdrošināšana pret nokrišņu iekļūšana dzīvoklī (piemēram, pavasarī, kūstot sniegam, atklājas, ka jumtā ir caurums un ūdens nopludina dzīvokli vai ūdens dzīvoklī iekļūst no kaimiņa terases lietus laikā);
• apdrošināšana pret elektrības svārstību izraisītiem bojājumiem (atlīdzina zaudējumus, kas radušies, ja elektrības sistēmā bijis pārāk liels vai pārāk vājš spriegums, kā rezultātā bojātas dzīvoklī esošās iekārtas);
• atlīdzina kaimiņu remontdarbu radītos zaudējumus, piemēram, ja kaimiņš, veicot remontu, pieputina dzīvokli ar putekļiem;
• mājokļa iemītnieku netīši nodarīto bojājumu kompensācija (piemēram, ja uz datora tiek izlieta kafija vai bērns apzīmējis istabas sienas);
• nodrošinājums pret dažādiem citiem pēkšņiem negadījumiem (piemēram, ja blakus dzīvoklī ir ugunsgrēks un ugunsdzēsēji uzlauž jūsu durvis, lai pārliecinātos, vai jūsu īpašumā kāds neatrodas);
• dzīvokļa izīrētāja risku apdrošināšana (atlīdzina īrnieku radītos zaudējumus, piemēram, ja īstermiņa īrnieki pēc ballītes ir izdemolējuši dzīvokli vai ilgtermiņa īrnieki izvācoties nozog sadzīves tehniku; papildus atlīdzina negūto peļņu no īres maksājumiem, ja dzīvoklī noticis apdrošināšanas gadījums, kura dēļ dzīvokli remonta laikā nav iespējams izīrēt).

Mājas apdrošināšanu. Apdrošināšanas polisē ietilpst tas pats, kas dzīvokļa apdrošināšanā, bet vēl papildus:

• apdrošināšana būvdarbu laikā – paredz atlīdzināt zaudējumus, kas radušies ēkas būvniecības vai rekonstrukcijas laikā, piemēram, darbojoties ar elektriskajiem instrumentiem, izceļas ugunsgrēks un ēka nodeg, vai vētra norauj pagaidu jumtu un nokrišņi sabojā veiktos būvdarbus.

Iedzīves apdrošināšanu. Tā paredz apdrošināt:

• mājokļa iekārtojumu (piemēram, mēbeles, iebūvētās mēbeles, lampas un paklājus);
• iekārtas (lielā un mazā sadzīves tehnika, elektrotehnika u. c.);
• viedierīces (dators, telefons, planšete);
• apģērbu;
• hobija priekšmetus un sporta inventāru (piemēram, fotoaparātu, slēpes, skrejriteni, velosipēdu, vējdēli);
• naudu (apdrošina naudu bankas kartē vai skaidrā naudā – ar limitu līdz 600 eiro gadā);
• vērtslietas, mākslas darbus, kažokādas (limits līdz 4000 eiro gadā);
• iedzīvi mājas pagalmā (piemēram, batutu, zāles pļāvēju-robotu, dārza mēbeles – ar limitu līdz 4000 eiro gadā);
• iedzīvi dzīvoklim piederošā saimniecības telpā (piemēram, pagrabā noliktas nesezonas drēbes, bērnu rati un tamlīdzīgi – ar limitu līdz 4000 eiro gadā);
• iedzīvi ārpus pagalma (piemēram, ja nozagts pie veikala atstāts pieslēgts velosipēds);
• darba devējam piederošas lietas, kas nodotas jūsu rīcībā, piemēram, darba dators vai telefons – ar limitu līdz 1000 eiro gadā.

Publikācija tapusi sadarbībā ar "If".