Gluži kā pasakā: tagad Latvijā būvē mājas no salmiem
Pasakā par trim sivēntiņiem Nif-nifs uzbūvēja mājiņu no salmiem, kas viņam gandrīz beidzās ar nokļūšanu vilka zobos. Tomēr dzīvē salmi var kalpot par būvmateriālu, protams, ne tik vienkāršā veidā kā sivēnam.
Raunā Justīnes Buliņas ģimenei top dzīvojamā salmu māja, un šis jaunievedums Latvijā zināms jau vairākus gadus. “Sākumā vēlējos siltināt māju, izmantojot ekomateriālus. Draugi smejoties teica, ka tad jau jābūvē salmu māju. Paskatījos internetā, redzēju, ka tās top ne tikai no ķīpām, bet ir sākuši ražot paneļus,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Justīne, Raunas vidusskolas direktores vietniece ārpusklases darbā un novada bērnu un jauniešu centra vadītāja.
Maksā 70 eiro kvadrātmetrā
Latvijā salmu paneļus ražo uzņēmējs Jānis Saulītis Burtnieku novadā. Buliņi aizbraukuši apskatīt, un sekoja strauja ieceres īstenošana. Salmu paneļu māja izmaksu ziņā ir salīdzinoši lēts variants, arī ekoloģisks, ātri uzstādāma, un daudz ko var izdarīt paši.
Nesen uzlikta jumta konstrukcija un ārpuse apšūta ar kokšķiedras plāksnēm, šoruden plānots arī jumta segums. Pavasarī būvi sāks apmest ar māliem gan no iekšpuses, gan ārpuses, tiks siltināti griesti, un nākamo ziemu ģimene cer sagaidīt jau jaunajā mājā.
“Izmaksas ir ļoti dažādas, jo lielāka māja, jo drusciņ lētāka. Mūsējā ir neliela – aptuveni 40 kvadrātmetru. Maksā apmēram 70 eiro kvadrātmetrā, plānojam iekļauties 17 000 līdz 20 000 eiro – no pamatu bedres līdz iekārtojumam,” atklāj Justīne. “Kā paši smejam – dzīvokļa cena, bet pašiem savs.”
Mitrums un grauzēji cauri netiks
Izbūvējot karkasu, nav jāņem palīgstrādnieki, paneļus uzliek gatavus – dienas laikā uzstādījuši kopā ar draugiem, radiem, ģimeni un pašu ražotāju Jāni Saulīti. Šie ir rudzu salmi, kas pelēm negaršo un nevarot izmirkt lietū, ja pareizi nosedz.
“Pirmās salmu mājas ražoja no ķīpām, tur ir sava tehnoloģija, kā nosargāt no grauzējiem un mitruma, bet, ja kādam tas šķiet apšaubāmi, tad, manuprāt, salmu paneļi ir uzticamāks risinājums,” teic Buliņa.
Vienā kubikmetrā sapresēti 150 kilogrami salmu – līdz tik lielam blīvumam, kas cauri neko nelaiž, izņemot gaisu, tāpēc papildus vajag nelielu siltumizolāciju no ārpuses ar vēja barjeru. No ārpuses celtni var apstrādāt ar mālu un kaļķi vai tikai mālu, no iekšpuses – vienīgi ar mālu, kas sajaukts ar granti un salmiem, tad nelaiž cauri ne mitrumu, ne žurkas.
Viss no pašu zemes
“Paši gribam rakt, maisīt, apmest – tā ir arī ļoti liela pašrealizēšanās, kas sākotnēji bija mūsu mērķis, pašiem sev kaut ko uztaisīt. Pats process ir ļoti interesants,” priecājas Justīne.
“Mājā būs arī ļoti labs gaiss. Visi izejmateriāli gūti tepat, salmi no vietējām pļavām, māli no tuvējiem kalniem un pakalniem. Mums Latvijā ir ļoti paveicies, ka ir tādi materiāli un paši varam ražot – jānovērtē gan cilvēku, gan dabas resursi un jādod iespēja tādām lietām attīstīties,” Justīne aicina ilgtermiņā domāt, kādā vidē dzīvojam. Viņai nav nekas pret gāzbetona sienām, saimniecības ēka pašiem ir tāda, taču šoreiz izvēle bija salmu māja.
“Es nevienu versiju neapstrīdu, bet ir svarīgi domāt, ko mēs elpojam, kā tas izskatās, ko varam paši darīt lietas labā,” piebilst Justīne.
