Kas jādara, lai asteres aug veselīgas un krāšņi zied
Asteru krāsu un formu klāsts kļūst arvien plašāks. Kuras asteres – zemās, vidējās, augstās, peoniju asteres, pomponasteres, krūmasteres vai adatasteres – izvēlēties savai dobei, tā ir katra gaumes lieta. Taču audzēšanas un kopšanas principi pamatā visām ir vienādi.
1. Asterēm vislabāk patīk saule un gaisma. Vari mēģināt iestādīt arī viegli noēnotā vietā, taču tad cītīgāk būs jāparūpējas par augsnes kvalitāti. Augsnei vajadzētu būtu irdenai, caurlaidīgai, trūdvielām bagātai, viegli kaļķainai. Smaga, skāba, slapja un blīva augsne asterēm nepatīk, tāpat kā pavisam smilšaina un nabadzīga. Arī pārmēslošana asterēm nenāk par labu. Jauki, ja iespējams katru gadu stādīt asteres citā vietā.
2. Jau asteru stādīšanas laikā vēlams zināt, cik kuplas un garas tās izaugs, lai saprastu, kādā attālumā citu no citas stādīt. Tas ir svarīgi, jo par ciešu sastādītas asteres ir uzņēmīgākas pret slimībām. Zemās asteres (15–25 cm) ieteicams stādīt 20–25 cm attālumā, vidējām, kā arī garajām (izaug pat 80–90 cm) piemērotais atstatums ir 35–40 centimetri.
3. Ja ilgāku laiku valda sausums, asteres regulāri jālaista, bet tā, lai dobē nekrājas lieks slapjums. Labāk aplaistīt biežāk, bet mazākā daudzumā. Ir dārzkopji, kuri uzskata pretēji, – jālaista reti, bet pamatīgi, jāvadās pēc tā, kā augsne uzsūc ūdeni. Pēc aplaistīšanas der augsni uzirdināt.
Lielākā problēma – kaitēkļi un slimības
Lai gan asteres uzskata par it kā mazprasīgām puķēm, tās ir visai uzņēmīgas pret slimībām. Ja asterēm nenodrošināsi nepieciešamo komfortu un ja tās vairākus gadus pēc kārtas audzēsi vienā un tajā pašā vietā, tās sāks nīkuļot un slimot. Slimības vari ievazāt arī ar stādiem, kas iegādāti tirgū no nepazīstamiem audzētājiem, jo sākumā ne vienmēr ar aci redzams, ka stāds ir inficēts. Arī kaitēkļi, piemēram, laputis, tīklērces u. c., novājina stādus.
* Fuzariālā vīte – lapas, arī ziedi sāk vīst, dzeltēt, bet pēc tam kļūst brūni un sačokurojas.
* Miltrasa – uz maigākajām lapām parādās gaiša, miltrasai raksturīga kārtiņa, un lapas sāk kalst.
* Brūnplankumainība – uz lapām rodas brūni plankumi ar punktiņiem, kuros atrodas sporas, kas aplipina citus augus.
Kā rīkoties, ja puķe sākusi slimot?
Tiklīdz rodas aizdomas, ka kādam stādam uzmetusies vīte vai nopietni kaitēkļi, tas bez žēlastības jāizrauj, lai neaplipinātu pārējos stādus. Slimajiem augiem nav vietas kompostā, tie jāsadedzina. Ja uzmetusies vīte, šajā vietā asteres nevar stādīt vismaz piecus, labāk – pat septiņus gadus. Pret miltrasu un brūnplankumainību pašā sākumā vari cīnīties ar sēru vai varu saturošiem fungicīdiem.
Vai asteru vainagu var veidot?
Ja ziedi paredzēti griešanai un tev nepieciešami gari kāti vāzei, vainagu veido, ierobežojot ziedkātu skaitu. Turpretim, ja gribi izaudzēt dārzā blīvu krūmu bez nevienādi izaugušiem zariem, labāk izvēlēties atbilstošu šķirni, kas veido blīvu, zemu (15–25 cm) vai vidēji augstu (ap 40–50 cm) krūmu, piemēram, ‘Carpet Pink’, ‘Pinocchio’ un citas.
