Veterinārijas profesore brīdina lopkopjus - pēc tropiskās svelmes nedrīkst uzreiz atslābt
Karstuma stresa radītās veselības problēmas dzīvniekiem var rasties vēl pat divus mēnešus pēc pašlaik piedzīvotās Latvijas apstākļiem neierastās tropiskās svelmes, teic veterinārijas profesore Laima Liepa. Tādēļ lopkopjiem it nebūt nevajadzētu atslābt, vēl jo vairāk tādēļ, ka tveicīgu laiku mums sola atkal.
Jauns.lv jau rakstīja, ka svelmainais laiks nepanesamu dzīvi radījis gan ganāmpulkiem, sevišķi piena devējām, gan arī meža zvēriem. Šīs nedēļas sākumā laiks palicis vēsāks un varētu domāt, ka nu lopiem un zvēriem vismaz uz brīdi uznākusi atelpa. Bet tā nemaz nav, lopiem tveices atstātās komplikācijas vēl var būt novērojamas pat pāris mēnešus pēc tveices, un drīzumā atkal sola tropiskus laikapstākļus. Tādēļ dzīvnieku labsajūtai jāturpina pievērst vislielāko uzmanību.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta asociētā profesore, Dr.med.vet. Laima Liepa Jauns.lv pastāstīja:
“Karstums ir nepatīkams pārbaudījums ne tikai cilvēkiem, bet arī mājlopiem, savvaļas dzīvniekiem un zivīm. Meža dzīvnieki šādos apstākļos izvēlas uzturēties zem kokiem vai atvēsinās, iebrienot upē vai ezerā. Dienas laikā tie vairāk guļ, bet naktīs dodas meklēt barību (ganīties zālājos vai medīt citus dzīvniekus). Lai atbrīvotos no dažādiem uzbāzīgiem ārējiem parazītiem (ieskaitot dundurus), dzīvnieki skrien cauri krūmiem, kasās pie koku stumbriem un izmanto astes (kam tādas ir) kā mušu pletnes. Meža dzīvnieku nokļūšana labības laukos vai apdzīvotās vietās mūsdienās notiek neatkarīgi no gaisa temperatūras, jo tie ir pieraduši gan pie cilvēku, gan mašīnu paredzamās pārvietošanās pa autoceļiem un apdzīvotās vietās.
Zivīm upēs, ezeros ūdens temperatūras svārstības pagaidām nav ekstremālas; taču ūdens baseinos, kur stāvošie ūdeņi ir piesārņoti ar organiskajiem (slāpekļa, fosfora) savienojumiem, strauji attīstās aļģes, kuras patērē skābekli ūdenī. Rezultātā zivis var nosmakt. Īpaši bīstama ir zilaļģu savairošanās netīrajos ūdeņos, to izdalītie toksīni var saindēt un nogalināt dzīvniekus, kas dzer šo ūdeni.
Tomēr vissliktākajā situācijā ir mājlopi, jo tos mēs turam kādā norobežotā teritorijā vai novietnēs, kur tiem jāiztur esošais karstums. Govīm komfortabla vides temperatūra ir no +7 līdz +15⁰C. Kad āra temperatūra pārsniedz +30⁰C, liellopiem būtu jāatrodas ēnā (zem kokiem, nojumē vai labi ventilētā novietnē). Nojumēs, mītnēs jānodrošina maksimāla gaisa apmaiņa, un dzīvniekus jāapsmidzina ar ūdeni (tas rada vēsuma sajūtu, kamēr ūdens iztvaiko). Ganībās mājlopus vajadzētu laist naktīs.
Karstā laikā augstražīgās slaucamās govis nevēlas ēst, paaugstinās ķermeņa temperatūra, dod mazāk piena, samazinās piena tauku daudzums, un stresa dēļ pasliktinās mākslīgās apsēklošanas rezultāti, veidojas subakūtā spurekļa acidoze. Par karstuma stresu liecina dzīvnieku straujāka elpošana kā parasti. Ja dzīvnieki svīst, tad tā jau ir smagāka pārkaršanas pazīme. Ja atgremotājiem ir saules dūriens (smadzeņu hiperēmija), tad var pievienoties arī depresijas pazīmes, elpošana caur atvērtu muti un reflektora vemšana. Ja dzīvniekus strauji atdzesē ar ūdens strūklu vai aukstiem, mitriem muguras pārsegiem, slimajiem šīs klīniskās pazīmes mazinās un pāriet pakāpeniski vairāku stundu laikā.
Zinātniski ir pierādīts, ka karstā laikā organismā daļa vielmaiņas enerģijas tiek patērēts iekaisuma faktoru sintēzei aknās, kas tālāk saasina hroniskus iekaisuma procesus (piemēram, mastītu un nagu vai locītavu slimības).
Karstuma stresa radītās veselības problēmas nebeidzas reizē ar vēsuma iestāšanos, bet var pasliktināt dzīvnieku veselību vēl turpmākās 30-60 dienas.
Pret mušu, dunduru, knišļu uzbrukumiem ir iespējams pielietot repelentus - piretroīdus saturošus šķīdumus vai aerosolus, ar ko apstrādāt apmatojumu skausta apvidū. Jāatceras, ka odu un knišļu uzbrukumi parasti notiek netālu no ūdens baseiniem bezvēja apstākļos, kad apkārtējās vides temperatūra pārsniedz +18⁰C temperatūru. Vējainā laikā odi un knišļi neuzbrūk, jo tie nespēj kontrolēt pārvietošanās virzienu lielā vējā.
Kā mēs varam mājdzīvniekiem palīdzēt? Nodrošināt ēnu, vēju, ūdens apsmidzināšanu un sabalansētu ēdināšanu visām mājlopu sugām. Ja paredzēts būvēt jaunu dzīvnieku mītni (arī suņa būdu vai vistu kūti), konsultējieties par labturības normu ievērošanu (īpaši par ventilācijas nodrošināšanu) ar veterinārārstu un būvniekiem, pirms projekts ir apstiprināts. Mums jārēķinās, ka karstuma viļņi un tā radītais stress turpmāk atkārtosies biežāk, un, iespējams, spēcīgāk.
