Latvijas iedzīvotājus izspiegos superjaudīga Izraēlā radīta spiegošanas sistēma?! Kā ir patiesībā?

Jūlija beigās VID paziņoja, ka nolēmis atjaunināt specializēto “Cellebrite” programmatūru cīņai ar ēnu ekonomiku. Uzreiz internetā kā no pārpilnības raga sāka birt sazvērestības teoriju piekritēju apgalvojumi un komentāri, ka nu tik valsts struktūras to vien darīs, kā sēdēs pie izspiegošanas ekrāniem un izsekos itin visu – ne tikai “tumšos darījumus”, bet pat arī to, kad ejam uz tualeti un kam atzīstamies mīlestībā. Lūk, daži interneta komentāri par šo tēmu:

* “Un ir pienācis tas laiks, kad privātums ir tikai ilūzija.”

* “Jo tālāk, jo trakāk. Te vispār nekas privāts nebūs tev, kad tu sarakstīsies ar kādu savu ģimenes locekli, tavu saraksti redzēs trešā persona. Vai tas ir normāli?”

* “Tas ir Satversmes un cilvēku tiesību pārkāpums. VID vadītāju nekavējoties jāapcietina par savu pilnvaru nelikumīgu pārkāpumu. Saeimā ir jāiesniedz pieteikums par VID vadītājas atsaukšanu.”

* “Šis jau velk uz totalitārismu.”

* “Es īsti nesaprotu, par kādu demokrātiju, cilvēka privātās dzīves neaizskaramību mēs vispār runājam. Ja valsts iestāde iepērk programmatūru, kuras izmantošana ir nelikumīga bez tiesas lēmuma vai prokuratūras sankcijas. Ja VID izmantos to, lai uzlauztu tavus kontus, platformas, paroles, tas būs klaji nelikumīgi. Domāju, ka Latvijas valstij paralēli tam, sāktos lielākā tiesvedība ar iedzīvotājiem Eiropā.”

Spiegošanas programmatūras neizmantos

VID norāda, ka “Cellebrite” digitālie risinājumi tiek izmantoti jau kopš 2020. gada, un, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, bija nepieciešams atjaunināt izmantotās tehnoloģijas. Vienlaikus VID uzsver, ka dienests neizmanto tā sauktās spiegu programmatūras, kas uzlauž un izseko iedzīvotāju viedierīces. Šāda informācija ir maldinoša un veicina nepamatotu satraukumu sabiedrībā.

“Cellebrite” instruments VID rokās būs vērtīgs tam, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un slēptiem ienākumiem. Tas sniedz iespēju iegūt datus, kas agrāk nebija pieejami, piemēram, no privātām ierīcēm un aizsargātām digitālajām platformām. Sistēma spēj izsekot visas komercdarbības internetā un sociālajos medijos, analizēt darījumus ar kriptovalūtām blokķēdē, kā arī piekļūt šifrētai informācijai no “iOS” un “Android” viedtālruņiem, apejot ierīču drošības sistēmas.

Internetā pieejamā informācija liecina, ka “Cellebrite” produkti tiek izmantoti vairāk nekā 140 valstīs. To izmanto daudzas valdības, tiesībsargājošās iestādes, un citas organizācijas, kas veic kriminālizmeklēšanu un digitālo pierādījumu iegūšanu no mobilajām ierīcēm, tostarp ASV, Kanādā, Eiropā, Āzijā, Latīņamerikā un Austrālijā, lai iegūtu datus no mobilajām ierīcēm saistībā ar kriminālajiem izmeklēšanas procesiem, terorisma apkarošanu un citām noziedzīgām darbībām. To izmanto arī dažu valstu robežkontroles un imigrācijas iestādēs, lai analizētu cilvēku mobilos tālruņus, piemēram, pārbaudot datus par ceļojumiem un potenciālajām saistībām ar aizdomīgiem vai noziedzīgiem grupējumiem.

Šī rīka izmantošana tiek regulēta ar dažādiem likumiem un normām, un daudzas valstis ievēro stingrus noteikumus par privātumu un datu aizsardzību, kas var ierobežot tās lietošanu. Tā kā Latvija šai ziņā it nebūt nav unikāla, kas pēkšņi nolēmusi izmantot “kaitīgu” spiegošanas tīklu. 

Vajag tiesas nolēmumu

Piemēram, ar dažādām “Cellebrite” programmām var atjaunot datus no viedierīcēm, pat ja dati ir bloķēti vai dzēsti (“Universal Forensic Extraction Device”). Šādi var atklāt nodokļu nemaksātājus un cīnīties ar ēnu ekonomiku, analizēt digitālo vidi (izsekot darījumus ar kriptovalūtām, meklēt informāciju publiskajā internetā par iespējamiem pārkāpējiem, savienot informācijas fragmentus no dažādām ierīcēm).

Bet tas nenozīmē, ka nu jebkurš ierēdnis kabinetā var sākt izsekot viņam nepatīkamu cilvēku vai darījumu. Lai to darītu ir nepieciešams saņemt īpašu sankciju. VID uzsver, ka tehnoloģija nav domāta plašai sabiedrības izsekošanai - tā tiks izmantota sākotnēji tikai kontroles pasākumu ietvaros, un nevis kā automatizēts, masveida uzraudzības instruments. Šāda līmeņa izmeklēšanas rīki atrodas tiesībaizsardzības jomā un to lietošana prasa tiesas nolēmumu vai tam līdzvērtīgu sankciju no kompetentas institūcijas. VID Iekšējās drošības biroja funkcijas ir nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārziņā. Tas nozīmē, ka piekļuve “Cellebrate” izsekošanas/analīzes ierīcēm, īpaši pie šifrētiem datiem, prasa tiesiski pamatotu sankciju, ko dod KNAB vai tiesa.

Tikmēr, kamēr dzīvojam demokrātiskā, tiesiskā un civilizētā valstī nevajadzētu būt bažām, ka tu esi pakļauts totālai izsekošanai un tavas tiesības tiek pārkāptas. Protams, ja Latvijā nodibinās tāds režīms kā Ziemeļkorejā vai Krievijā, tad mūsu privātums uzreiz kļūtu apdraudēts. Bet tādā gadījumā arī valsts publiski neatklātu par kādu naudu un no kā tā iepērk izspiegošanas ierīces. Protams, uztraukties vajadzētu tiem, kuri veic kādus “netīros darījumus” un izvairās no nodokļu nomaksas, par to atstājot kādas digitālas pēdas.

Seko līdzi savai digitālajai pēdai

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir veicis “Cellebrite” izpēti. Un, cita starpā, norāda, ka tomēr pastāv riski iedzīvotājiem un uzņēmumiem nokļūt “melnajā sarakstā”, jo “automātiska datu analīze var novest pie kļūdainiem secinājumiem”. Piemēram, internetā publicēta bilde ar dārgu automašīnu nenozīmē, ka persona to ir iegādājusies par nedeklarētiem līdzekļiem. Šādi “viltus pozitīvie” gadījumi var novest pie nepamatotām pārbaudēm un reputācijas graušanas.

Apgalvot, ka “Cellebrite” spēj izsekot pilnīgi visas komercdarbības internetā un sociālajos medijos, ir pārspīlēti. Tās efektivitāte ir atkarīga no atstātajām digitālajām pēdām. Slēgtas grupas, šifrētas saziņas aplikācijas (piemēram, “Signal”), ja tās nav piesaistītas digitālajai ierīcei, kurai ir fiziska piekļuve, un pilnībā anonimizēti darījumi ar kriptovalūtām var radīt šķēršļus izmeklēšanai. Tomēr nedrīkst novērtēt par zemu sistēmas spēju atklāt vājos posmus. Tādēļ advokāta birojs iesaka:

* Uzņēmumiem: veikt iekšējo risku auditu, sakārtot grāmatvedību un nodrošināt, ka visi darījumi, it īpaši tie, kas saistīti ar digitālajiem aktīviem, ir caurspīdīgi un dokumentāli pamatoti.

* Privātpersonām: būt apdomīgiem ar informāciju, ko publicējat sociālajos tīklos. Pārdomājiet, vai jūsu digitālais tēls atbilst jūsu oficiālajiem ienākumiem.

* Saskaroties ar pārbaudi: nekavējoties sazinieties ar advokātu. Ir svarīgi no paša sākuma saprast jūsu tiesības, VID pilnvaru robežas un nepieļaut, ka pret jums tiek veiktas prettiesiskas darbības.

“Sabiedrībai un likumdevējam ir jāuzsāk nopietna diskusija par to, kur mēs novelkam robežu starp nodokļu iekasēšanas interesēm un indivīda pamattiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā. Pretējā gadījumā mēs riskējam nonākt situācijā, kurā prezumpcija “nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais” tiek aizstāta ar “aizdomīgs, kamēr neesi pierādījis savu digitālo nevainību””, norāda  Laura Klagiša birojs.

Eiropas trīs lielie skandāli

Līdz šim Eiropā bijuši tikai trīs lieli skandāli saistībā ar “Cellebrite”. Un tikai viens no tiem saistīts ar Eiropas Savienības valsti:

* Gruzijā šī gada februārī Iekšlietu ministrija atjaunoja līgumu 2,4 miljonu ASV dolāru (2 miljoni eiro) apjomā ar “Cellebrite”, lai piekļūtu bloķētām ierīcēm pret valdību vērstu protestu laikā.

* 2023. gadā Itālijā tika ziņots par mobilajām ierīcēm, kas tika konfiscētas ceļojuma laikā, un tās tika analizētas, izmantojot “Cellebrite”, bez pietiekamas juridiskas sankcijas, lai atklātu nelegālos imigrantus. Tas radīja bažas par privātuma un cilvēktiesību pārkāpumiem.

* Serbijas varasiestādes izmantoja “Cellebrite”, lai piekļūtu ierīcēm, instalējot pašu radīto spiegošanas programmatūru uz žurnālistu un aktīvistu tālruņiem, lai atklātu pret valdību vērsto protestēju nodomus. “Cellebrite” pēc tam pārtrauca piegādes Serbijai.

“Cellebrite” ir ētikas un eksportēšanas kontroles programma, taču cilvēktiesību eksperti norāda uz vēl lielāku nepieciešamību pēc stingrākas uzraudzības un pārskatāmības. Tā kā mūsu VID pie “Cellebrite” programmatūras nebūtu ticis, ja pats nebūtu pietiekami labi “izspiegots”, ka to tam var uzticēt. Jāuzsver, ka ir vairākas valstis ar kurām “Cellebrite” nesadarbojas un kurām nav pieejami šīs kompānijas rīki, šo valstu starpā ir Ziemeļkoreja, Krievija, Baltkrievija, Sīrija, Irāna, Kuba, vārdu sakot – valstis pret kurām piemēro starptautiskās sankcijas.

Eiropas regulējums

“Cellebrite” programmatūras lietošana Eiropas Savienībā (ES) tiek regulēta ar vairākiem tiesību aktiem, kas paredz stingras prasības attiecībā uz privātuma aizsardzību, datu drošību un cilvēktiesību ievērošanu. Neiedziļinoties detaļās, ES galvenie regulējumi attiecībā uz šo programmatūru ietverti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par policijas un tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi datiem.

ES arī sniedz vadlīnijas un ieteikumus par to, kādā veidā tiek veikta datu ieguve no mobilajām ierīcēm un kā jānodrošina juridiskā atbilstība. Šajā kontekstā svarīga ir juridiskā pārbaude pirms jebkādas datu analīzes veikšanas. “Cellebrite” programmatūras izmantošana ES ir ļoti regulēta, un katrā gadījumā jābūt likumīgai, pārredzamai un taisnīgai procedūrai, lai nodrošinātu, ka netiek pārkāptas cilvēktiesības vai privātuma tiesības.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Latvijas iedzīvotājus izspiegos superjaudīga Izraēlā radīta spiegošanas sistēma?! Kā ir patiesībā?” saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.