Desmitiem tonnu nonāks kompostā - zemeņu laukos situācija dramatiska
Izaudzēt varam, bet novākt nevaram. Jau otro gadu Latvijā trūkst darba spēka, kas nolasītu mūsu pašu audzētās zemenes, tādēļ desmitiem tonnu ogu šogad nonāks kompostā.
"Dramatiska situācija ir ar šiem laukiem. Puse ražas paliek vagā," raidījumam "900 sekundes" atklāj zemeņu audzētāja no Mālpils novada Ginta Apsīte.
Apsīte atklāj, ka viņas saimniecībā šogad nenolasīti paliks seši hektāri jeb sešdesmit tonnu gardo ogu, kas vēlāk tiks savāktas ar visām lapām un nogādātas komposta kaudzē.
Gintai un viņas vīram Andrim zemenes aug 29 hektāru platībā. Ogu lasītāju trūkums ir liela problēma jau otro gadu. Vietējie lasītāji piesakās ļoti gausi. Vajadzīgi ir vismaz 160 cilvēku, bet pieteikusies tikai puse.
"Šādus laukus var nolasīt tikai ar ļoti daudz strādniekiem, kuri nav pieejami ar vietējiem resursiem," stāsta Ginta.
Jau vairāku gadu garumā nolasīt Latvijas ražu palīdz viesstrādnieki, lielākoties no Ukrainas, taču viņi aizvien biežāk izvēlas braukt uz citām Eiropas savienības valstīm, kur viesstrādniekiem ir labvēlīgāki nosacījumi.
"Ir pagājuši divi gadi, kad mēs nevaram piesaistīt strādniekus," stāsta "Mālpils zemenes" saimnieks Andris Apsītis. "Dievs nedod, ka paies desmit gadi, līdz beidzot varēs sākt atviegloti ievest viesstrādniekus. Citas valstis taisa brīvākus noteikumus, lai tikai zemniekiem palīdzētu un lai viesstrādnieki varētu brīvāk pārvietoties. Pie mums tiek viss kaut kā bremzēts, un zemniekiem netiek nākts pretī."
Augļukopju asociācija atklāj, ka līdzīga situācija ir daudzās pašmāju ogu saimniecības visā Latvijā. Zaudējumi vēl netiek aprēķināti, bet netiks nolasītas ogas desmitiem tonnu apmērā.
"Mēs labprāt iztiktu ar vietējiem strādniekiem, bet mums nav šādu cilvēku pietiekošā daudzumā, lai mēs novāktu savu ražu," stāsta Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte. "Tā attieksme arī ir tāda, it kā mēs darītu kaut ko nelikumīgu, it kā mēs darītu kaut ko sliktu, ka mēs aicinām šos viesstrādniekus, lai viņi palīdz mums novākt ražas. Un izmaksas mums arī ir ļoti augstas."
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome plāno vērsties pie valdības, lūdzot atvieglot nosacījumus viesstrādnieku iebraukšanai.
Tikmēr pagaidām lielākās zemeņu saimniecības cer uz vietējiem, kuri atbrauc salasīt ogas sev, glābjot vismaz nelielu daļu ražas.
Arī pērn vietējo strādnieku trūkums bija kritisks, lai gan par zemeņu lasīšanu var nopelnīt pat 1500 eiro mēnesī.
